Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu vadītājs Aldis Vigulis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas imigrācijas politikā jaunas vēsmas

Tēma

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Finansējums

Summus Capital krīzē kaļ izaugsmes plānus

Valsts labklājība

Prioritāte — bagātības radītāji

Izglītība

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Portrets

Kristians Gabaliņš, Kraso Group padomes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Raitis Velps, Corebook° biznesa attīstības vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Laikā, kad tradiconālā iepirkšanās ir ierobežota, bet uzplaukst e-komercija, daudzi uzdod jautājumu: “Kādas iespējas mums sarūpējis Google?“. Tas ir visai loģiski, jo par Google mārketinga iespējām ir dzirdējis ikviens mārketinga speciālists neatkarīgi no tā darbības virziena. Šajā rakstā aplūkosim to, ko tad mums piedāvā viens no virtuālās pasaules smagsvariem.

AdWords ir vēsture

Meklēšanas rezultātu pārskats liecina, ka joprojām tiek meklēti AdWords pakalpojumi. Nevar teikt, ka tas ir nepareizi, jo šāds pieprasījums meklētājā sniedz ļoti plašu atbilžu loku. Tomēr, kopš 2018. gada rudens tieši šada platforma vairs nepastāv. To ir aizvietojis cits Google produkts - Google Ads. Šis solis nebija nejaušs, bet no Google puses visai apzināts. Līdz ar to, ir vērts aplūkot, kādēļ uzņemums spēra šadu soli?

Kādi ir Google Ads pakalpojumi?

AdWords kā pakalpojums nav pazudis, bet iekļāvies jaunajā platformā. Google Ads saistās ne tikai ar darbības algoritmu atjauninājumu, bet arī ar Google centieniem apvienot visus reklāmas izvietošanas pakalpojumus vienuviet. Līdz ar to šobrīd, izmantojot vienu platformu, iespējams veidot un pārvaldīt trīs dažādus reklāmu veidus. Tie ir:

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2022. gada nogalē ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „InCREDIT GROUP” uzlikts tiesiskais pienākumu izbeigt negodīgu komercpraksi, patērētāju auditorijai paredzētas reklāmas maskējot kā kreditēšanas reklāmas saimnieciskās darbības veicējiem, un piemērota soda nauda 16 000 eiro apmērā.

PTAC izvērtēja uzņēmuma īstenoto komercpraksi un ierosināja administratīvo lietu par normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību saistībā ar neatbilstošas kreditēšanas reklāmas izplatīšanu radio, Youtube un Facebook, veidojot reklāmu tā, lai ar to mēģinātu apiet kreditēšanas reklāmu aizliegumu, un veicinot bezatbildīgu aizņemšanos.

Lietas izskatīšanas gaitā PTAC konstatēja, ka izplatītās kreditēšanas reklāmas neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8.3 panta prasībām, tādējādi pārkāpjot Reklāmas likumā un Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā noteiktās prasības.

Lai gan SIA „InCREDIT GROUP” reklāmās ir norādīts, ka tas ir piedāvājums saimnieciskās darbības veicējiem, reklāmās attēlotajās ainās, vizuālā, audiālā un tekstuālā informācijā bija skaidri uztverams patērētājiem adresētais vēstījums, proti, mājas remonts vai atpūtas ceļojumi ar dzīvesbiedru vai bērniem, kas nav uzskatāmi par pakalpojumiem saistībā ar juridiskas personas saimniecisko vai profesionālo darbību.

Valdības dokumenta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas stātos spēkā no 11.janvāra, citu ierobežojumu starpā negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu, informē Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norāda, ka šī dokumenta projekts nebija apspriests ne ar vienu no nozares un tajā citu ierobežojumu starpā un pavisam negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu: “5.7.6 aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt un reklamēt speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus doties un ilgāk uzturēties tirdzniecības vietā vai tirdzniecības centrā. Minētais ierobežojums neattiecas uz preču atlaidēm (cenu zīmēm) tirdzniecības vietā”.

LRA gatavo vēstuli premjeram, ekonomikas ministram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes vadītājiem, aicinot nepieņemt šādu grozījumu redakciju, jo tā nevis uzlabos, bet pasliktinās esošo situāciju.

Vācijas autoražošanas uzņēmums "BMW" modernizējis logo, veicot radikālākās vizuālās izmaiņas vairāk nekā 100 gadu laikā.

Uzņēmums jauno logo prezentējis vienlaicīgi ar jauno "i4" koncepta automašīnu.

Veidojot jauno logo, saglabāta līdzšinējā apļveida forma, taču dizaineri atbrīvojušies no tumšajām malām, padarot tās caurspīdīgas; tāpat likvidēts 3D efekts. Tādējādi logo veiktas lielākās izmaiņas kopš tā ieviešanas 1917.gadā.

""BMW" kļūst par attiecību zīmolu," skaidro kompānijas vecākais viceprezidents Jens Tīmers, uzsverot, ka jaunais logo atspoguļo lielāku atvērtību un caurspīdību. "Mēs vēlamies šo versiju izmantot, lai aktīvāk nekā iepriekš aicinātu mūsu klientus "BMW" pasaulē. Jaunais dizains atspoguļo pašreizējās zīmolu digitalizācijas iespējas un izaicinājumus. Tas norāda uz mobilitāti un braukšanas ērtībām nākotnē," sacījis Tīmers.

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar SIA “BITE Latvija”, aģentūru “MIXD” un un “Clear Channel Latvia” organizē meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana”.

Mārketinga stratēģijas izstrāde ir veiksmīga uzņēmuma darbības pamats. Arvien vairāk uzņēmumu tiecoties pēc augstākiem rezultātiem, sāk pievērst lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi. Strukturizēts plāns jeb stratēģija digitālā mārketinga darbībām var būtiski ietekmēt uzņēmumu ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Stratēģijas izstrāde nebūt nav jāuztver, kā kvantu fizikas process. Digitālā mārketinga stratēģija ir turpmāko soļu jeb darbību plāns, kas paaugstina ieguldītā darba un resursu efektivitāti.

Dienas Bizness tiešsaistes meistarklase ļaus iepazīt trīs nozaru ekspertu aizgūstamos piemērus, kuru veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus. “Mārketinga stratēģija un pārdošana” sniegs būtiskas atbildes uz jautājumiem, kas skar komunikāciju ar klientu, mārketinga stratēģijas veidošanu un pārdošanas veidu priekšrocības.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA "Tet" soda naudu 3500 eiro apmērā un nosakot tiesisko pienākumu - aizliegt patērētājiem adresētas patērētāju kreditēšanas reklāmas sniegšanu un izplatīšanu, kura pārkāpj normatīvajos aktos noteiktos patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus.

Laika posmā no 2019.gada novembra līdz 2020.gada maijam PTAC dažādā vidē (plakāti, televīzija, radio, internets, vides reklāma) fiksējis SIA "Tet" izplatītas patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas, kurās SIA "Tet" savu zīmolvārdu reklamēja, piedāvājot patērētājiem iegādāties preces atlikta maksājuma veidā, norādot reklāmās patērētāju kreditēšanas pakalpojumam raksturīgu informāciju, piemēram, "0 EUR pārmaksa", "Tikai Tet klientiem garantējam zemāko ikmēneša maksu", "pie Tet kā vienmēr izdevīgi mēneša maksājumi".

SIA "Tet" šāda veida reklāmas ir izplatījusi ārpus tās saimnieciskās darbības vietas – tirdzniecības centru gaiteņos, tostarp saimnieciskās darbības telpās vērstu ar skatu uz publisku vidi, vides reklāmā uz dzīvojamās mājas fasādes, televīzijā, radio un internetā. Līdz ar to, ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā 8.³ pantā noteiktos ierobežojumus, PTAC 2020.gada 31.jūlijā pieņēmis lēmumu par Reklāmas likuma pārkāpumu, atzīstot SIA "Tet" izplatītās patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmas kā ierobežojumiem neatbilstošas.

Par Google mārketingu mēs, digitālās mārketinga aģentūras MMN pārstāvji saucam Google Ads reklāmu platformas sniegtās iespējas un mājaslapas SEO optimizāciju uz Google dabiskiem meklēšanas rezultātiem. Abas šīs iespējas uzņēmējiem sniedz lielu potenciālu sasniegt to mērķauditoriju, kas jau ir ieinteresēta produktā vai pakalpojumā. Šodien apskatīsim šo mārketinga kanālu attīstības tendences, par ko vairāk diskutē speciālisti 2022.gadā.

Pirmās puses datu nozīme

No vairākiem aspektiem skatoties, pirmās puses datu, tas ir uzņēmuma/mājaslapas pašu datu nozīme pieaug arvien straujāk. Šobrīd ir privātuma laikmets, daudziem tas ir svarīgs aspekts - gan dažādas organizācijas, valstis, savienības, gan arī sabiedrība satraucas par to, kur nonāk interneta lietotāju dati un kā tie tiek izmantoti.

Trešās puses dati kļūst arvien nepieejamāki un lielās reklāmas platformas diezgan strauji pāriet uz tikai pirmās puses datu izmantošanu. Tas nozīmē, ka jaunam spēlētājam konkrētā digitālās reklāmas tirgū būs daudz grūtāk un dārgāk iekarot vēlamo auditoriju nekā uzņēmumam, kurš tajā jau kādu laiku apgrozās.

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Šobrīd reklāmdevējiem visā pasaulē trūkst informācijas par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas interneta reklāmas tirgu, kā dēļ samazinās arī uzņēmēju interese ieguldīt mūsu reģionā, norāda Digna Degtjarova, The Interactive Advertising Bureau (IAB) Baltics valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik objektīvi novērtēt digitālās reklāmas tirgu Baltijā ir ļoti sarežģīti, jo mums nav pieejami ticami dati par patieso tirgus apmēru, tajā skaitā par reklāmdevēju investīcijām, stāsta D.Degtjarova, norādot, ka IAB Baltics ienākšana tirgū šo aspektu gan varētu mainīt.

Tuvāko gadu laikā mēs plānojam ne tikai apvienot vadošos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mediju un digitālās reklāmas tirgus dalībniekus, bet arī popularizēt interaktīvās reklāmas nozares vērtību likumdevējiem un politikas veidotājiem, kā arī iekļaut Baltiju Eiropas digitālās reklāmas kartē. Plašāka informācija par reģionu varētu ārvalstu uzņēmējiem palīdzēt izdarīt datos balstītu un izsvērtu lēmumu par uzņēmējdarbības attīstīšanu Baltijā un investīcijām interneta reklāmas vidē šeit, prognozē IAB Baltics valdes priekšsēdētāja.

Miljardieris Īlons Masks ASV Nevadas štatā izveidojis mākslīgā intelekta uzņēmumu "X.AI", liecina piektdien publiskoti oficiālie dokumenti.

Masks, kuram pieder sociālais tīkls "Twitter" un elektromobiļu ražotājs "Tesla", ir norādīts kā 9.martā dibinātās "X.AI Corporation" direktors.

Miljardieris nesen apvienoja "Twitter" ar jaunizveidotu pastkastītes uzņēmumu "X", saglabājot iepriekšējo nosaukumu platformai, bet atsakoties no tā pašam uzņēmumam.

"X.AI" varētu kļūt par mākslīgā intelekta kompāniju, piemēram, "ChatGPT" izveidotāja "OpenAI" konkurentu, lai gan nesen pats Masks aicināja uz laiku apturēt mākslīgā intelekta attīstīšanu. Masks piedalījās "OpenAI" izveidē, bet izstājās no kompānijas 2018.gadā.

"Twitter" paspārnē veidotā mākslīgā intelekta projektā viņš ir iegādājies tūkstošiem spēcīgu, dārgu datoru procesoru un pieņēmis darbā talantīgus inženieru, liecina vietnes "Insider" rīcībā esoša informācija. Vienlaikus Masks ir atlaidis daudzus "Twitter" darbiniekus.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Pirms 10 gadiem, 2013. gada oktobrī, Rīgas centrā darbību uzsāka Realweb Latvia – digitālā mārketinga aģentūra, kas viena no pirmajām piedāvāja tobrīd tādus inovatīvus digitālā mārketinga risinājumus kā reklāmu Google un Facebook.

Šodien Realweb Latvia ir viena no lielākajām digitālā mārketinga aģentūrām Baltijā ar gada apgrozījumu virs 50 milj. EUR, un tās lielāko partneru vidū ietilpst Google, Meta Facebook, Microsoft, TikTok. Realweb Latvia ir viens no 3 Google Premier partneriem Latvijā vairāk kā 40 reklāmas aģentūru konkurencē un pārvalda digitālās reklāmas Google, Meta Facebook, Microsoft, Linkedin, TikTok ar budžetu virs 3 miljoniem EUR mēnesī. Visi aģentūras speciālisti ir sertificēti, savukārt aģentūras vadītāja Velta Mestere 2020. gadā Forbes Latvijas veiksmīgāko sieviešu reitingā ieņēma augsto 4. vietu. Pēdējo gadu laikā esam strauji auguši eksporta nozarē - to apliecina arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2022. gada nominācija “Eksporta čempions”.

Pasaules uzņēmējdarbības vidē aizsākusies interesanta tendence - lai pievērstu uzmanību sociālās distancēšanās nozīmībai, uzņēmumi to atspoguļo arī savos logo.

"McDonald's", "Coca-Cola", "Audi" un "Volkswagen" ir tikai daži no korporatīvajiem konglomerātiem, kas līdz ar koronvīrusa Covid-19 uzliesmojumu ieviesto sociālo distancēšanos ietvēruši savos logo, vēsta "CNN".

Sociālā distancēšanās nozīmē ievērot distanci vienam no otra, lai samazinātu saslimšanas risku.

Vienlaikus, pēc ekspertu domām, logotipiem, kas izveidoti, lai veicinātu sociālo distancēšanos, ir gan plusi, gan mīnusi.

"Pašreizējā globālā situācija nav joks. Tas jāuztver ar nopietnību," akcentē Duglass Sellers, uzņēmuma "Siegel + Gale" pārstāvis. "Un zīmoliem, kas veido ar šo tēmu saskaņotus logotipus, ir potenciāls mazināt tā, ko mēs piedzīvojam, nozīmību," viņš norāda, tajā pašā laikā piebilstot, ka novērtējama zīmolu kreativitāte un vēlme palīdzēt izglītot sabiedrību.

Pēc spēcīgas kritikas saņemšanas sociālajos tīklos, vācu autoražotājs "Audi" ir atvainojies par reklāmu, kurā redzama maza meitene, kas automašīnas priekšā ēd banānu, vēsta "BBC".

"Mēs dzirdam jūs un pasakām skaidri: Mums rūp bērni. Mēs no sirds atvainojamies par šo bezjūtīgo attēlu un nodrošināsim, ka tas netiks izmantots nākotnē," atvainojoties norādījis "Audi".

Kritikā tika akcentēts, ka bērna poza ir "provokatīva" un bērns ir dzīvībai bīstamā situācijā, jo autovadītājs šādā veidā bērnu nespētu pamanīt. Saistībā ar šo reklāmu "Audi" saņēmis arī pārmetumus, ka tā ir ar seksuālu pieskaņu, jo banāni, sporta automašīnas, meitenes apģērba apdruka un sarkanā krāsa bieži tiek uzskatīti par iekāres simboliem.

"Audi" sauklis virs attēla vēstīja: "Ļauj sirdij pukstēt ātrāk - visos aspektos." Arī tas kombinācijā ar fotogrāfiju izsaucis sašutumu sabiedrībā.

Vēlies, lai tavs uzņēmums tiktu pamanīts interneta vidē un piesaistītu jaunus klientus? Šādā gadījumā SEO optimizācija (Search engine optimization) ir tieši tas, kas nepieciešams. Reizēm varam dzirdēt stereotipu, ka SEO ieviešana ir dārga un piemērota vien lieliem uzņēmumiem, taču tā nebūt nav. Lasi un uzzini, kā SEO palīdz mazajam biznesam!

1. priekšrocība: ātrāka un apmeklētājam draudzīgāka mājaslapa

Kuram gan patīk lēnas un nepārskatāmas mājaslapas, vai ne? SEO optimizācija sevī ietver ne tikai satura izveidi, iekļaujot tajā atslēgvārdus un teksta noformēšanu, bet arī mājaslapas uzlabošanu. Apmeklētāja ieguvums – mājaslapa ir ātrāka un ar lietotājam draudzīgu interfeisu.

2. priekšrocība: mājaslapu apmeklēs cilvēki, kuriem patiešām interesē tavs produkts vai pakalpojums

Viena no svarīgākajām SEO optimizācijas sastāvdaļām ir atslēgvārdu izpēte un izmantošana, lai mājaslapai piesaistītu cilvēkus, kuri, izmantojot attiecīgos atslēgvārdus, meklē nepieciešamo. Tādējādi, ja tavs uzņēmums nodarbojas ar sporta preču pārdošanu, SEO ieviešana palīdzēs atrast cilvēkus, kuri Google un citās meklētājprogrammās ievada tādus atslēgvārdus kā basketbola bumbas vai apavi skriešanai. To, uz kādiem atslēgvārdiem koncentrēties būtu efektīvāk, palīdzēs saprast SEO speciālists.

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Miljardieris Īlons Masks, kuram pieder sociālās saziņas vietne "Twitter", paziņojis par plāniem veidot savu mākslīgā intelekta sarunbotu, uzstājot, ka pašlaik populāram sarunbotam ir liberāli aizspriedumi.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Kārlsonam Masks stāstīja par plāniem veidot alternatīvu sarunbotam "ChatGPT", dodot tam nosaukumu "TruthGPT". Masks pauda apņēmību panākt, ka "TruthGPT" ir "maksimāli patiesību meklējošs mākslīgais intelekts, kas mēģina saprast visuma dabu".

Kā teica Masks, mākslīgajam intelektam, kas vēlas saprast cilvēci, būs mazākas iespējas to iznīcināt.

Tāpat "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs pauda bažas, ka "ChatGPT" "tiek apmācīts būt politkorekts".

Neskatoties uz vēlmi iesaistīties šajā jomā, Masks izteica nepieciešamību vairāk regulēt mākslīgā intelekta attīstību, jo tas esot bīstamāks par mašīnām vai raķetēm un var iznīcināt cilvēci.