Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Sun Finance" kopējā aizdevumos izsniegtā summa kopš darbības sākuma sasniegusi divus miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam izdevies šādu apjomu sasniegt sešu gadu laikā.

"Sun Finance" pirms pusotra gada sasniedza savu pirmo aizdevumos izsniegto miljardu. Uzņēmumā informē, ka pirmais aizdevumos izsniegtais miljards sasniegts 53 mēnešos kopš "Sun Finance" darbības sākuma, savukārt otrais miljards sasniegts vien 19 mēnešos.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka tagad ik mēnesi aizdevumos izsniegtās summas kopējais apmērs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā "Sun Finance" pirmajā darbības gadā kopumā. Turklāt izaugsme noris visos tirgos.

Kopš 2017.gada, kad tika palaists pirmais "Sun Finance" produkts, uzņēmumam ir izdevies ik gadu kāpināt aizdevumos izsniegtās summas apmēru salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Pirmajā darbības gadā "Sun Finance" aizdevumos izsniedza 35 miljonus eiro. 2020.gadā "Sun Finance" kopējais izsniegto aizdevumu apjoms bija 300 miljoni eiro. Savukārt 2021.gads tika noslēgts ar izsniegtiem vairāk nekā 400 miljoniem eiro, bet pērn kopumā izsniegti 700 miljoni eiro.

Būtiskākajam uzsvaram nodokļu sistēmas reformēšanā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jābūt vērstam uz ekonomikas palielināšanu — nodokļu bāzes palielināšanu, kam pamatā būtu investīciju piesaiste un eksportā strādājošo konkurētspēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūnija numurā lasi:

Statistika

Konkurences lietās aug izskatīšanas laiks

Tēma

Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā

Finansējums

Edgars Pīgoznis: “No kapitāla piesaistes nav jābaidās!”

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Reitingi

Eiropa draud konkurēt kaut kur maliņā

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Meža nozares eksporta ieņēmumi 2022. gadā sasniedza nebijušu rekordu - 4 miljardus eiro, bet tā atkārtošana nenotiks 2023. gadā, kurš iezīmējies ar koksnes izstrādājumu cenu kritumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta jaunais Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.februāra numurā lasi:

Statistika

Hipotēkas ņem mazāk, summas aug

Tēma

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Ārpolitika

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku. Krievijas opozīcijas politiķis Leonīds Gozmans

Aktuāli

Mācām vienus, vajag citus

Spēles noteikumi

Nomas maksas indeksācijas griesti jāmeklē līgumā

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krītas rūpniecības apjomi eksportējošās nozarēs

Tēma

Latvijas politiskā vara ilgstoši bija un ir destruktīvu personu rokās

Politika

Darbu un rezultātu vietā – retorika un lozungi. Krišjāņa Kariņa otrās valdības vērtējums

Mežsaimniecība

Amerikāņu kalniņi maina spēles laukumu

Likumdošana

Nodokļus kontrolēs citādi

Energoefektivitāte

Dārgie energoresursi vairo interesi par ēku atjaunošanu, bet inflācija to bremzē

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.augusta numurā lasi:

Statistika

Tālāka likmju celšana varētu būt destruktīva

Tēma

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība

Aktuāli

Vai komercbankas var slāpēt inflāciju un kā?

Finansējums

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Meža nozare

Ārvalstu tirgus stagnācija samazina ienākumus par piektdaļu

Finanses

Latvijas biznesu no iznīcības izglāba Eiropas Savienība

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.oktobra numurā lasi

* Statistika

Ēdnīcās un kafejnīcās pusdieno kā pēc pagājušās krīzes

*Tēma

Dzīves līmenis samazinājies

* Aktuāli

PVN likme pārtikas precēm Latvijā - viena no augstākajām ES

* Meža nozares dzinējspēks

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi

* Sports un veselība

Vēderiņu audzēšana kļūst par valstisku problēmu. Latvijas Fitnesa un veselības asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs

* Tehnoloģijas

Biznesa vide Latvijā ir ļoti konkurētspējīga. Alekss Adamopuloss, Emergn dibinātājs

* Pasaulē

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.janvāra numurā lasi:

Statistika

Pēc inflācijas vētras satraukums par veselības aprūpes cenām

Tēma

Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams

Finansējums

CleanR Grupa pēc obligāciju emisijas uzņem apgriezienus

Reitingi

Nodokļu maksātāju reitingu sistēma piedzimusi ar jautājumiem

Industriālie parki

Rūpniecības izaugsme nav iespējama bez industriālajiem parkiem

Nodokļi

Latvija atliek direktīvas ieviešanu, bet uzņēmumiem jābūt uzmanīgiem

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Jāmaina paradigma: valsts kapitālsabiedrības ir nevis valsts pārvaldes sastāvdaļa, bet gan komersanti, kuri strādā (konkurē) brīvajā tirgū uz tādiem pašiem nosacījumiem kā citas privātkompānijas un spēj īstenot valsts mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot ekonomisko uzrāvienu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo padomes priekšsēdētājs un Fiskālas disciplīnas padomes loceklis Ivars Golsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.janvāra numurā lasi:

Statistika

Lielo cerību un gavēņa gads

Tēma

Demogrāfiskās katastrofas ēnā

Pētījums

Bezbērnu nodoklis — instruments, kurš nedod rezultātu

Nodokļi

Nodokļu sistēma bez radikālām pārmaiņām, bet ar jaunām niansēm

Spēles noteikumi

Prasīs iesniegt ilgtspējas ziņojumus

Ražošana

Izkonkurē poļu un vācu ražotājus

Finanses

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.februāra numurā lasi:

Statistika

Jaunajiem uzņēmumiem trūkst jaudas

Tēma

Zelta robežsargi

Uzņēmējdarbība

Krīzes radītais iespēju laiks

Ražošana

Prognozē kārtējo izaugsmes gadu. Uzņēmuma AE Partner prokūriste Jolanta Pavītola

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Inflācija rimstas, bet mums tā saglabājas lielāka nekā citiem

Tēma

Mulsinoša informācija par ievērojamu Latvijas eksporta pieaugumu uz Krieviju 2022. gadā

Aktuāli

Kā igauņi ekonomikas skrējienā tika pirmie?

Finansējums

Lietuvieši aktīvi privātā parāda tirgū

Nodokļi

Igaunijas ieceres nodokļu paaugstināšanā atbalsosies Latvijā

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.maija numurā lasi:

Statistika

Makroekonomiskā aina kļūst labāka

Intervija

Nodokļu nemaksātājus ārstēs ar atšķirīgām zālēm. Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Dace Pelēkā

Tēma

Latvijas nākotne: izcilības vietā - ceļš uz tumsonību

Vietējie uzņēmēji veido Latvijas tēlu pasaulē, tāpēc mums nevajadzētu kautrēties runāt par saviem panākumiem un uzdrošināties izcelt labos piemērus, domā Dāvis Dāvids Sakne, GOLIN RIGA vadītājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūlija numurā lasi:

Statistika

Aktīvāk soda par negodīgu komercpraksi interneta tirdzniecībā

Tēma

Vai tiešām pēc 13 gadiem Latvijā vairs bērni nedzims?

Aktuāli

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus

Kapitāla tirgus

Kapitāla tirgus Latvijā restarta gaidās. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa

Biškopība

Saldākajai nozarei ir neizmantots izaugsmes potenciāls

Metāli

Uzkarst karš par kritiskajiem metāliem

Auto industrija

Nākamais mūsu nopirktais auto var nākt no Ķīnas