Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

"Bigbank" pozīcija jautājumā, kas ļoti šķēlis Latvijas sabiedrību šī gada rudenī, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtības maiņu bankām un ārpusbanku kreditēšanas iestādēm, kā arī kredīta ņēmēju atbalsta pasākumiem, iespējams, kādam liksies paradoksāla, taču mēs atbalstām šos Saeimas un valdības lēmumus.

Kāpēc tā? Tāpēc, ka neparedzētu apstākļu dēļ, “Euribor” likmes izmaiņu dēļ, bankām kopumā bija radusies neparedzēti augsta peļņa.

Teiktais gan neattiecas uz “Bigbank”, mūsu peļņa ir apmēram pēdējās desmitgades vidējo rādītāju līmenī, esam arī bijuši vieni no pirmajiem tirgū, kas ir sākuši celt depozītu noguldījumu likmes un ilgstoši piedāvājot vienus no labākajiem noguldījuma nosacījumiem Latvijas tirgū. Tomēr, no “Bigbank” puses raugoties, mums nav nekas pretī dalīties šajā peļņā ar valsti un kredītu ņēmējiem. Sarūgtinājumu gan rada tas, kādā veidā valdība šīs normas ieviesa.

Mūsu kaimiņvalstīs jau sen bija zināms par šādiem nodomiem, šīs normas tika arī samērā ātri ieviestas un ir skaidrs arī tas, kur tiks izmantoti iegūtie līdzekļi. Latvijas valdība un Saeima ir diskutējusi par šo normu gandrīz pusgadu, tikušas izvirzītas vairākas dažādas un pilnīgi atšķirīgas versijas. Kopumā, manuprāt, tas perfekti ilustrē, cik neefektīvs ir valdības un Saeimas darbs. Otrs kritizējams šo lēmumu aspekts ir tas, ka kredītņēmēju atbalsta pasākumu rezultātā iegūtie ieņēmumi tiks dalīti visiem kredītu ņēmējiem neatkarīgi no mājsaimniecības ienākumiem un kredītu sloga. Ir acīmredzami, ka tas nav pareizi, atbalsts bija nepieciešams tikai tiem, kuri tiešām ir nonākuši grūtībās un nespēj veikt maksājumus, bet atlikušo naudu varēja novirzīt kādai no daudzajām sasāpējušajām problēmām, piemēram, demogrāfijas jautājumu risināšanai.

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Jau atkal pēkšņi izdevumi? Pietrūkst naudas svarīgiem tēriņiem? Ne katram cilvēkam ir pietiekami lieli iekrājumi, lai varētu viegli tikt galā ar negaidītiem dzīves pavērsieniem, tāpēc daudzi meklē finanšu atbalstu kredītiestādēs. Taču ko izvēlēties – patēriņa kredītu, kredītkarti, bet varbūt kredītlīniju? Salīdzinājumā ar citiem aizdevumu veidiem, kredītlīnija ir elastīga un piemērota izmantošanai dažādās situācijās. Nav pamata bēdāties, izvēlies kredītlīniju un saņem nepieciešamo atbalstu. Lasi tālāk un uzzini vairāk par kredītlīnijas priekšrocībām!

##Kredītlīnija – mūsdienīgs finanšu drošības spilvens

Kredītlīnija ir patēriņa kredīta paveids, kas ir pielāgots mūsdienu cilvēka straujiem dzīves pavērsieniem. Situācijā, kad cilvēkam ir pietiekama maksātspēja, bet nav iespēju veikt ikmēneša uzkrājumus, kredītlīnija var kalpot par finanšu drošības spilvenu. Vēl viens pluss – kredītlīnija nodrošina maksimāli draudzīgu aizņemšanās pieredzi. Ik mēnesi maksājot nedaudz vairāk, nekā noteikts rēķinā, var ātrāk dzēst parādsaistības.

Tāpat kā patēriņa kredīts, kredītlīnija:

- ir ilgtermiņa aizdevums ar atmaksas termiņu līdz 24 – 36 mēnešiem;

- ir apjomīgs aizdevums ar maksimālu kredītlimitu līdz 2000 – 4000 eiro.

Mājsaimniecību maksātspēja turpina augt, un to galvenokārt nosaka ienākumu kāpums (4% reālā izteiksmē 2017. gadā), jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā

Maksātspēja palielinās, turpinoties ekonomiskajai izaugsmei, mazinoties bezdarbam un palielinoties pieprasījumam pēc darbaspēka, ko esošais bezdarbnieku sastāvs nespēj kvalitatīvi apmierināt.

Sākot ar 2018. gadu, mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu pieaugumu nosaka arī pārmaiņas nodokļu politikā (minimālās algas palielināšana , diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, IIN likmes samazinājums daļai darba ņēmēju).

Par mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanos liecina diezgan straujais noguldījumu atlikuma pieauguma temps (2017. gadā – 8.2%).

Arī mājsaimniecību ilgtermiņa uzkrājumi pensiju plānos un dzīvības apdrošināšanā turpina palielināties, tomēr to līmenis joprojām ir zems, skaidro eksperti.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Virtuves piederumu zīmola «Fissman» ienākšana Latvijas tirgū ir attaisnojusies, un tas tiek uzskatīts par pareizu lēmumu, biznesa portālam db.lv norādīja «Fissman» valdes priekšsēdētāja Kristīne Ginķo.

Fissman strauji izpleš savu veikalu tīklu Rīgā 

Virtuves trauku un piederumu ražotājs Fissman Latvijas tirgū ar savu produkciju ienāca...

Latvijā zīmols iecerējis turpināt mērķtiecīgu attīstību – tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vismaz pieci veikali Rīgā, kā arī šobrīd tiek izvērtēta paplašināšanās ārpus Rīgas - lielākajās pilsētās. Pašlaik Latvijā zīmolam ir trīs veikali: lielākais – t/c «Domina», kā arī t/c «Mols» un «Damme», kā arī interneta veikals.

Kā norāda K. Ginķo, salīdzinājumā ar citam valstīm Latvijā ir vidēja līmeņa maksātspēja. «Salīdzinot ar steidzīgajām Eiropas valstīm, Latvijā ir izteikta mājās gatavošanas un virtuves kultūra, tāpēc iedzīvotajiem virtuves piederumi ir sava veida prioritāte – vidējais Latvijas pircējs dos priekšroku jaunai pannai nevis jaunam apģērbam. Aktīvākie virtuves piederumu pircēji ir vecuma grupā no 27 līdz 55 gadiem, kuriem ir ģimene,» viņa skaidro.

«Fissman» secinājis, ka Latvijas tirgū no tā piedāvātajām precēm pieprasītākās ir tieši pannas. Labi pērkot arī bambusa traukus un preces bērniem.

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, pārdošanas apjomi pieaug vidēji par 40%. Pieprasītākās preces Ziemassvētku dāvanām ir termokrūzes un termosi.

K. Ginķo uzskata, ka «Fissman» Latvijas tirgū tiešu konkurentu, kas vienuviet piedāvātu 3000 virtuves preču, nav, bet atsevišķās preču grupās konkurence esot jūtama. «Ir konkurenti, kas tirgo līdzīgas preces gan par augstāku, gan arī zemāku cenu. Skatoties uz cenām, mēs pašlaik esam vidējā līmenī,» viņa norāda.

«Fissman» produkcija tiek ražota Ķīnā. Zīmols ir reģistrēts Honkongā.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Uzraugošās institūcijas savas vadlīnijas par likuma normu piemērošanu mēdz izmantot kā aizsegu šaubīgām interpretācijām, intervijā DB norāda Zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināts advokāts Edgars Pastars

Viņš arī uzsver, ka vairākos gadījumos būtu jānosaka, ka uzraugošajām iestādēm savas vadlīnijas ir jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju.

Gan atsevišķi uzņēmēji, gan uzņēmēju organizācijas nereti ir paudušas savu satraukumu par to, kā uzraugošās institūcijas piemēro un interpretē dažādas tiesību normas. Viens no skaļākajiem pēdējiem gadījumiem bija strīds starp nebanku kreditētājiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) par atsevišķu likuma normu piemērošanu. Sakiet, vai ir iespējams uzrakstīt likumu, kura normas nebūtu dažādi interpretējamas, kas būtu viennozīmīgi un nepārprotami skaidrojams?

Nē, tas nav iespējams, jo visas situācijas un gadījumus, kādi var rasties, paredzēt vienkārši nav iespējams. To modernā tiesību zinātne ir sapratusi. Tādēļ tiek izmantoti tā sauktie nenoteiktie tiesību jēdzieni, piemēram, būtisks kaitējums vai sabiedrības intereses un drošība. Tālāk jau šos jēdzienus, kas tieši kurā gadījumā uzskatāms par būtisku kaitējumu un kas ir sabiedrības intereses, ar reālu saturu piepilda likuma piemērotājs. Līdzībās runājot, likuma devējs ir norādījis ceļa virzienu, taču nav pateicis, vai tas ir asfaltēts, zemes vai bruģēts ceļš. To nosaka likuma piemērotāji, kas ir uzraugošās institūcijas. Nereti tiek izskatīts katrs konkrētais gadījums un tiek pieņemts lēmums. Taču uzņēmēji teic, ka vēlas saprast kopējo ietvaru likuma normu piemērošanā, nevis mēģināt saprast, kā rīkoties, vadoties pēc atsevišķiem individuāliem gadījumiem. Tādēļ uzraugošās iestādes izdod vadlīnijas konkrētu likumu vai MK noteikumu piemērošanā, pasakot, kā viena vai otra tiesību norma tiks interpretēta. Tas ir labi, jo uzņēmēji zina, ar ko rēķināties. Taču svarīgi, lai iestādes savu varu interpretēt likuma normas neizmantotu ļaunprātīgi, lai vadlīnijas netiktu izmantotas kā aizsegs jau iepriekš nolemtu sodu piemērošanai. Ir slikti, ja iestāde savos lēmumos nav konsekventa, taču vēl sliktāk ir, ja iestāde savu likuma piemērošanas praksi ieraksta vadlīnijās un ar to iet kā ar karogu, to piemērojot visos gadījumos.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

2019. gadā un 2020. gada pirmajos divos mēnešos mājsaimniecību maksātspēja turpināja uzlaboties, taču, samazinoties ekonomiskās izaugsmes tempam, tas notika lēnāk nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskats.

2019. gadā neto darba samaksas reālais pieaugums bija 3,9% (2018. gadā – 7,2%). Darba meklētāju īpatsvars 2019. gadā saruka līdz 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (2018. gadā – 7,4%).

Covid-19 pandēmija un ar to saistītie Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi ir nozīmīgs šoks, kas ietekmēs bezdarba līmeni, mājsaimniecību ienākumus un maksātspēju. Mājsaimniecību maksātspējas riskus īstermiņā daļēji mazina valdības atbalsta pasākumi un privātais moratorijs privātpersonām. Mājsaimniecību maksātspējas turpmākās pārmaiņas būs atkarīgas no recesijas dziļuma un valsts atbalsta pasākumu efektivitātes.

Lai gan kopumā mājsaimniecību noturība pret šokiem pēdējo gadu laikā ir augusi, Latvijas mājsaimniecību spēju pārvarēt pēkšņu krīzi mazina zemais uzkrājumu un ienākumu līmenis. Saskaņā ar CSP provizorisko novērtējumu 2020. gada sākumā gandrīz trešdaļai (29,3%) mājsaimniecību nebija uzkrājumu, 40,9% mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne ilgāk kā trīs mēnešus, un tikai 29,8% mājsaimniecību ir uzkrājumi, kas ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus vai ilgāk.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Gan elektroenerģijas un gāzes tirgotāji, gan siltumuzņēmumi prognozē, ka tuvākajā laikā klientu parādu apjoms varētu palielināties, jo līdz ar ievērojamu cenu pieaugumu klientu maksātspēja pasliktinās un patērētāji arvien biežāk lūdz atlikt maksājumus.

Pēdējā gada laikā elektroenerģijas un dabasgāzes cenas piedzīvojušas ievērojamu pieaugumu, liecina Nordpool un GetBaltic dati. Elektrība septembra pirmajās 15 dienās šogad maksāja teju trīs reizes dārgāk nekā gadu iepriekš, savukārt gāzes cenu pieaugums sasniedza gandrīz piecas reizes. Likumsakarīgi, ka daļā Latvijas pašvaldību pieaudzis arī siltumenerģijas tarifs, piemēram, Rēzeknē šī gada septembrī siltums maksā pat sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī.

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās? 

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam...

Nozares pārstāvji atzīst – šobrīd novērojams neliels parādu pieaugums, taču prognozēt, kā situācija attīstīsies ziemā, pagaidām ir pāragri. Konkrētus parādu apjomus apkures sezonas priekšvakarā aptaujātie uzņēmumi atklāt nevēlējās.

Kavē maksājumus

Kopējo parādu apjomu var ietekmēt dažādi faktori, tajā skaitā ziemas bargums un garums, klientu ieviestie energoefektivitātes pasākumi, kā arī citi aspekti, norāda AS Latvijas Gāze (LG). “Pašlaik nav novērojamas būtiskas izmaiņas mājsaimniecību klientu parādu apmēru pieaugumā, taču tirgus klientu vidū situācija ir dažāda. Komersantiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei, vasaras periodā patēriņš ir krietni mazāks, turklāt lielā dabasgāzes cenas kāpuma dēļ lietotāji cenšas vēl rūpīgāk plānot patēriņu un taupīt dabasgāzi. Līdz ar to šajā segmentā jūtamas izmaiņas parādu pieaugumā vēl nav novērojamas. Tajā pašā laikā manāma tendence, ka arvien lielāks skaits uzņēmumu kavē pielīgtos samaksas termiņus un nespēj pilnībā norēķināties par patērēto dabasgāzi. Šī iemesla dēļ prognozējam, ka parādu apjomi tuvākajā laikā pieaugs, jo summas par patērēto dabasgāzi būs lielākas nekā finansiālās iespējas savlaicīgi samaksāt par saņemto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumiem,” atzīmē LG, aicinot klientus rūpīgi izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus.

Uldis Mucinieks, AS Latvenergo Pārdošanas direktors, savukārt norāda, ka ne klients, ne pakalpojuma sniedzējs nav ieinteresēts parādu uzkrājumā. “Šobrīd elektrības cenu kāpuma dēļ rēķini ir pieauguši, un atlikt maksājumu uz nākamo mēnesi, kad tas faktiski dubultojas, ir finansiāli ļoti sāpīgs lēmums. Pašlaik novērojam nelielu parādu pieaugumu, taču situācija nav kritiska, un satraucošas tendences pagaidām nav manāmas,” atzīmē U. Mucinieks. Jāizvērtē patēriņš Saprotot, ka ziema būs sarežģīta, parādu pieaugumu tirgotāji monitorē pastiprināti. U. Mucinieks uzskata, ka ziemā rēķini, visticamāk, turpinās pieaugt, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis faktors ietekmēs kopējo parādu apjomu. “Mēs nevaram paredzēt ne vispārējo cenu situāciju un klientu patēriņa izmaiņas, ne potenciālo valsts atbalsta pasākumu ietekmi. Tāpat jāņem vērā fakts, ka arī situācija klientu vidū ir dažāda – lielai daļai beidzas vecie līgumi, un jaunie jau tiek slēgti par aktuālajām cenām. Papildus jāņem vērā, ka katram klientam līguma un cenu izmaiņu cikls ir individuāls. Tiem, kas līgumus jau ir noslēguši, cena ir paredzama, savukārt tiem, kuriem līgumi drīz beigsies, jārēķinās, ka cena būs ievērojami augstāka. Tajā pašā laikā vienmēr jāatceras, ka rēķins ir atkarīgs ne tikai no resursa cenas, bet arī no patēriņa, un daļa klientu jau ir sākuši tam pievērst pastiprinātu uzmanību,” norāda Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka pozitīvi vērtē valdības iniciatīvu par atbalsta pasākumiem patērētājiem izmaksu kāpuma radītā efekta mazināšanai.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Kafijas pagatavošanā arvien lielāku vietu ieņem tehnoloģijas, un HoReCa uzņēmumi tajās investē vairāk, tomēr zīmēt piena putās automāti vēl neprot.

Latvijā ir pieejami dažāda līmeņa kafijas automāti – sākot ar kapsulām darbināmiem opelīšiem līdz pat Ferrari klases iekārtām profesionāļiem, tie var sasniegt pat automašīnas cenu. 2018. gadā Latvijā darbību sāka Šveices uzņēmuma Jura Elektroapparate AG zīmola Jura sadzīves tehnikas vairumtirgotājs, kas piedāvā modernas inovācijas – šomēnes tiks piedāvāts pirmais kafijas automāts ar mākslīgo intelektu, kas sekos līdzi lietotāja paradumiem.

Kafijas automātus tirgo un iznomā dažādi uzņēmumi, tostarp SIA Eugesta un partneri, SIA Kafe serviss, SIA Gemoss u.c. Lielākā daļa HoReCa segmentā izmantoto kafijas automātu tiek nomāti.

Kafijas automātu tirgus mainās, jo mainās patērētāju paradumi – palielinās gan mājsaimniecību, gan HoReCa uzņēmumu pieprasījums pēc tehnoloģijām, kas ļauj iegūt augstākas kvalitātes dzērienu, atzīst Rickman Trade L atvijas fi liāles klientu attiecību vadītājs Matīss Nitišs. «Cilvēki arvien biežāk kafijas gatavošanai mājās izvēlas automātus, turklāt nevis tādus, kuros dzēriens tiek pagatavots, izmantojot kapsulas, bet tādus, kuros pupiņas tiek maltas un pievienots svaigs piens. Šobrīd mājas apstākļos ar vienas podziņas nospiešanu iespējams pagatavot cappucino vai caffe latte restorānu līmenī. Savukārt reti kurā augsta līmeņa viesnīcā kafija brokastīs vairs tiek piedāvāta no termosiem,» viņš stāsta.

Kultūras un radošo nozaru daļa Eiropas Savienības kopproduktā ir līdzvērtīga naktsmītņu un ēdināšanas nozares vai informācijas un tehnoloģiju jomu īpatsvaram. Covid ierobežojumu dēļ visā Eiropas Savienībā cieta visas nozares, tomēr atbalsts tieši kultūrai un radošo profesiju pārstāvjiem nāk vēlāk, ir mazāks, un dažkārt tiek apšaubīta tā nepieciešamība vispār.

Paraudzīties uz kultūras nozari gan Eiropas Savienībā kopumā, gan arī Latvijā "Dienas Bizness" aicināja Eiropas Parlamenta deputāti un bijušo Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi.

"Kultūrai bez ekonomiskās vērtības un saskaitāmām lietām ir vērtības, kuras nevar mērīt naudā vai procentos. Kaut vai šī simboliskā vērtība, kas ir saistīta ar katras valsts vai kopienas identitāti. Protams, ka tas ir ieguldījums sabiedrības saliedētībā, integrācijā. Kā var izmērīt to, kādu ietekmi kultūra atstāj uz cilvēka labsajūtu? Kā var izmērīt emocijas, kuras rada dziesmu svētki? Tam ir liela nozīme.

Kultūra spēj veidot izpratni par sabiedrībā nozīmīgiem jautājumiem, veicināt diskusiju. Dažkārt cilvēks vairāk saprot, noskatoties vienu filmu, nekā lasot daudz zinātnisku rakstu. Šī kultūras nemateriālā vērtība patiesībā ir tā, par kuru pirmkārt būtu jāmaksā, jo to mēs nedrīkstam pazaudēt.