Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Būvniecības likums paredz, ka noteiktos gadījumos būvvaldei jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Ministru kabineta (MK) otrdienas sēdē apstiprināta būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība, kurā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana.

Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Rīgas teritorijas jaunais plānojums turpmākajiem 12 gadiem, kam būtu jāstājas spēkā 2019. gada sākumā, izvēlējies akcentēt monocentrisku attīstību: ar zemāku būvju augstumu, lielu uzsvaru liekot uz plāna iespējamo tālāko detalizāciju, tā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?, informēja Eversheds Sutherland Bitāns partnere un zvērināta advokāte Ilze Kramiņa.

Viņas pārstāvētais birojs sniedz juridisko atbalstu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātājiem un Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu.

Advokāte informēja gan par plāna izstrādes vēsturi, gan par aktualitātēm, ar kurām būs turpmāk jārēķinās. Process aizsācies 2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka Rīgai ir nepieciešams jauns plānojums, un visus šos sešus gadus notikusi aktīva darbība pētot, saņemot priekšlikumus, iesaistot sabiedrību, un domājot, kā Rīgai turpmāk attīstīties. Darbs rezultējies jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijā. Publiskā apspriešana notika janvārī, februārī, un tā ir formāli noslēgusies ar saņemtiem apmēram 1500 priekšlikumiem, stāstīja viņa. Darbs pie plāna turpināsies: to papildinās, pilnveidos, un ir plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2019. gada sākumā.

Zemes pircēju vilnis no Lietuvas robežas jau labu laiciņu kā pāršalcis Jūrmalciema kāpas, un nu kā sēnes pēc lietus sarodas būvnieki. Jūrmalciemniekiem ir jautājumi un bažas, kā viss būs un kā dzīvot tālāk, kad apkārt sveši tikumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jūrmalciema sabiedriskajā centrā 21. maijā ciema un apkaimes iedzīvotājiem detālplānojumu nozīmi, būvniecības noteikumus un vienkāršu sadzīvi ar ienācējiem izskaidroja Nīcas novada pašvaldības komanda ar priekšsēdētāju Agri Petermani vadībā. Nozīmīga bija teritorijas plānotājas Evitas Kalējas uzstāšanās. Iedzīvotāji saņēma skaidrojumus tieši par saviem īpašumiem.

Interesantus faktus atklāja Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus un iedzīvotājiem demonstrēja dzīvojamā vagoniņa fotogrāfiju, sakot, ka tādus visā Nīcas novadā var uzstādīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja norit būvniecība. Citādi aizliegts. Uz ko tautas murdoņā varēja saklausīt, ka tādu vagoniņu Jūrmalciemā pilnas kāpas.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Turpinot darbu pie jaunā būvniecības procesa regulējuma izstrādes, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks būvniecības ieceres publiskas apriešanas kārtību.

Viens no jaunā būvniecības regulējuma izstrādes mērķiem ir dot iespēju iedzīvotajiem savlaicīgi iepazīties un iesaistīties sev tuvumā plānoto būvniecības projektu īstenošanā. Kā zināms, Saeima, šā gada 3.jūlijā veicot grozījumus Būvniecības likumā, paredzēja, ka noteiktos gadījumos būvvaldei būs jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas veikšana.

Noteikumu projektā noteikts, ka būvvaldei gadījumos, kad blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), jānodrošina būvniecības ieceres publiskas apspriešanas organizēšana. Publisku apspriešanu varēs nerīkot, ja plānotai darbībai tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai ir spēkā esošs detālplānojums, vai saskaņā ar plānošanas attīstības jomas normatīvajiem aktiem šādai iecerei ir jāizstrādā detālplānojums.

Nojaucot sporta kluba Reaktors ēku Rūpniecības ielā un vēl vairākas būves, plānots sākt gatavot būvlaukumu jaunai kvartāla apbūvei Rīgā

Būvprojektu ēkas Rūpniecības ielā 27, kur vēl nesen atradās sporta klubs, un ēkas Rūpniecības ielā 23 demontāžai Rīgas būvvaldē iesniegusi SIA Pētersalas projekts. Uzņēmums pieder Swedbank grupas nekustamo īpašumu uzņēmumam Ektornet Latvia AB, liecina Lursoft informācija. Kompānijai Rūpniecības ielā pieder 2 ha plašs kvartāls.

Gaida atļauju

Demontāžas būvprojekts vēl nav akceptēts. Uzņēmums cer, ka tas notiks drīz, DB apliecina Pētersalas projekta valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Saņemsim atļauju demontāžai un tad lemsim par nākamajiem soļiem, viņš saka, piebilstot, ka ēku nojaukšana ir turpinājums garam procesam, kura rezultāts būs jauns pilsētas kvartāls. Pirms būvniecības uzsākšanas būs nepieciešama arī komunikāciju sakārtošana teritorijā.

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagarinājusi SIA Rapsoil zemes nomas līgumu līdz 2014.gada 16.janvārim būvatļaujas saņemšanai diviem vēja parkiem.

2012.gada 2.aprīlī starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA Rapsoil tika noslēgts zemes nomas tiesību rezervēšanas līgums līdz 2013.gada 13.aprīlim. Taču šā gada 15.janvārī LSEZ pārvaldē tika saņemta Rapsoil vēstule, kurā kapitālsabiedrības vadība lūdz pagarināt zemes nomas tiesību rezervēšanas līgumu plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai, vēja elektrostacijas tehniskā projekta izstrādei, būvatļaujas saņemšanai, kā arī zemesgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstoši izstrādātajam detālplānojumam.

Db.lv rakstīja, ka ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums divu vēja parku ierīkošanai Liepājas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras. Viena SIA Rapsoil iecere ir izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri. Savukārt otra iecere paredz būvēt vēja parku teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

SIA Biznesa centrs Zaķusala vērsusies Rīgas domē ar pieteikumu lokālplānojuma izstrādes uzsākšanai Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijai ar mērķi precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus - plānotā konferenču un biznesa centra un tā apkārtnes kompleksai attīstībai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķi ir izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas un "radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sabalansējot īpašnieku un sabiedrības intereses", kā arī izstrādāt risinājumus optimālai teritorijas attīstībai, veidojot jaunu teritorijas pilsētbūvniecisko tēlu, vienlaikus respektējot Vecrīgas panorāmas uztveres zonas un skatu punktus, paredzot nepieciešamos papildinājumus un uzlabojumus publiskās infrastruktūras attīstībā un veicinot ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai un publiskās ārtelpas attīstībai.

Lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas kompleksu - kopumā aptuveni 22 hektāru platībā.

Valstij un tās vārdā lēmumus pieņemošajiem politiķiem jābūt korektiem pret uzņēmējiem, nosacījumu maiņas gadījumos piešķirot pārejas laiku, kā tas notiek citviet Eiropā

To intervijā stāsta SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņaprāt, nav svarīgi, kādi politiķi uzvar vēlēšanās un iekļūst parlamentā, jo viņiem visiem ir jārespektē Latvijas valsts intereses. Lai izvairītos no situācijas, kad daudzi uzņēmēji iesaistījās mājokļu projektu realizācijā, kas bija mērķēti tieši uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmējiem, un tagad pēc politiķu lēmuma neciestu zaudējumus, ir jānosaka vai nu pārejas laiks, vai arī TUA saņēmēju kvota vēl pēc iepriekšējiem nosacījumiem – slieksnis 142 000 eiro mājoklim Rīgā un Jūrmalā.

Vai izjūtat Imigrācijas likuma grozījumus TUA saņemšanas sliekšņa pacelšanai no 142 300 līdz 250 000 eiro?

Nekustamā īpašuma tirgus līdz galam vēl nav atkopies, Rīgā tas atgūstas krietni lēnāk nekā Tallinā vai Viļņā

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Pro Kapital Grupp vadītājs Paolo Mikeloci (Paolo Michelozzi), tajā pašā laikā piebilstot, ka ekonomiskie indikatori ir pozitīvi, kas vieš pārliecību, ka arī Rīgā tuvākajā nākotnē būs labāka tirgus situācija.

Nav vienkāršs tirgus

Pašlaik šīs nekustamā īpašuma kompāniju grupas portfelī ir attīstības projekti 100–130 miljonu eiro vērtībā visās trijās Baltijas valstīs. Pēc krīzes uzņēmums aktīvāk darbojies kaimiņvalstīs, taču šogad, pēc ilgāka pārtraukuma, tas ir pabeidzis augstvērtīgu dzīvojamo māju River Breeze Residence Klīversalā. Sākt jebkādu jaunu projektu pēc krīzes bija izaicinoši, atzīst P. Mikeloci. Klīversalas kvartāla attīstību uzņēmums ir sācis virzīt jau pirms krietna laika. «Tas ir mūsu nozīmīgākais projekts, mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai to attīstītu labākajā iespējamā veidā, lai projekts atbilstu visām tām prasībām, ko izvirza pilsēta. Tad, kad redzējām, ka varam sasniegt labus rezultātus, ka detālplānojums ir optimāls, sākām, un esam apmierināti ar panākto rezultātu. Protams, tam, ka projekts nāca tik ilgi, ir saistība arī ar kopējo situāciju nekustamā īpašuma tirgū,» viņš piebilst. Pašlaik šajā projektā ir pārdota aptuveni 1/3 apartamentu.

Lai arī paša Daugavpils lidlauka attīstības projekts ir apturēts, pašvaldība neatteiksies no industriālā parka būvniecības bijušā lidlauka teritorijā.

Pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par aizņēmuma ņemšanu investīciju projekta "Būvprojekta minimālā sastāva, būvprojekta izstrāde un autoruzraudzības veikšana objektā "Industriālā parka būvniecība Lidostas ielā 4, Lociki, Naujenes pagastā, Daugavpils novadā" 1.kārta" īstenošanai. Industriālo parku "ALTOP" jeb "Austrumlatvija top!" paredzēts būvēt pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Naujenes pagasta Locikos.

Lidlauka būvniecības projektu Domes sēdē deputāti nolēma apturēt. Taču "ALTOP" industriālā parka izveides iecere palika aktuāla arī kā patstāvīgs projekts.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro 

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro,...

"ALTOP" parka kopējā teritorija ir 232 hektāri, plānotā industriālā parka teritorija ir 53 hektāri, no tiem pirmajā kārtā ir plānots attīstīt teritoriju desmit hektāru platībā, sākotnēji izveidojot komersantu pieprasījumā balstītas A klases loģistikas noliktavas 8000 līdz 10 000 kvadrātmetru platībā un ārējos inženiertīklus, lai varētu izbūvēt kopējo telpu platību apmēram 70 000 kvadrātmetru apmērā, kas atbilst Latvijas lielāko industriālo parku telpu platībai.

Pašvaldībā skaidroja, ka Daugavpils un citu pilsētu uzņēmumus interesē A klases biroju un noliktavu telpas ar labu infrastruktūru un atbilstošām inženierkomunikācijām, kas pašlaik nav pieejamas ne Daugavpilī, ne arī kādā citā Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Liela mēroga loģistikas centriem ir svarīga atrašanās ārpus apdzīvotajām vietām un lieljaudas elektroenerģijas pieslēguma pieejamība, ko var nodrošināt, attīstot "ALTOP" industriālo parku.

Aizņēmums 130 620 eiro apmērā tiks novirzīts tehniskās dokumentācijas izstrādei. Savukārt projekta sadarbības partneris, Augšdaugavas novada dome, plāno izstrādāt objektam piegulošās ceļu infrastruktūras būvprojektu.

Jau ziņots, ka jaunā sasaukuma pilsētas dome nolēma Daugavpils lidostas attīstības projekta īstenošanu apturēt līdz 2025.gada 1.augustam.

Domē skaidroja, ka tai pašlaik nav pieejams nepieciešamais finansējums starptautiskas, reģionālas lidostas būvniecībai. Tāpat pašlaik trūkstot informācijas par topošās lidostas potenciālo satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju.

Pastāvot konkurencei ar citiem Baltijas jūras reģiona civilās aviācijas lidlaukiem, ņemot vērā kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - ieguldījumus reģionālo lidlauku infrastruktūrā, samazinās Daugavpils lidlauka potenciāli apkalpojamā gaisa satiksmes tirgus daļa, uzskata domē. Tas sevišķi attiecas uz aviācijas pakalpojumu segmenta attīstību, kur vienlaikus ar infrastruktūras pieejamību ir nepieciešams arī atbilstoši izglītots darbaspēks. Arī kvalificēta darbaspēka trūkums augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības nozarēs esot nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā šāda apjomīga projekta īstenošanā.

Analizējot konkrētās teritorijas attīstību, jāņem vērā, ka Daugavpils novada Naujenes pagasta Lociku ciema zemesgabalam izstrādātais un apstiprinātais detālplānojums nesaskan ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas atļauto darbību, secināja pašvaldībā.

Arī Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā pārvalde savā 21.jūnija ziņojumā norādījusi, ka teritorijā nav veikts jauns ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums un izkliedes aprēķins, nav detalizētāk izvērtētas iespējamās paredzētas darbības ietekmes attiecībā uz trokšņa emisijām. Tāpat nav detalizētāk izvērtēti iespējamie lidostas teritorijas notekūdeņu izraisītie riski un esošo Lociku ciemata namu apsaimniekošanas iecirkņa kapacitāte pēc paredzētās darbības īstenošanas.

Dānijas kapitāla cūkaudzēšanas SIA Nygaard International vienojusies ar Aizputes novada domi par turpmāko sadarbību, liecina informācija Satversmes tiesas spriedumā. Tiesa 6.martā saņēmusi uzņēmuma iesniegumu ar lūgumu izbeigt tiesvedību lietā.

SIA Nygaard International vērsās Satversmes tiesā, lai tā izvērtētu Aizputes novada teritorijas plānojuma atbilstību Satversmei. SIA Nygaard International savā pieteikumā tiesai norādīja, ka Aizputes novada Lažas pagastā veic komercdarbību, kura saistīta ar cūku audzēšanu un plāno attīstīt komercdarbību, paplašinot fermas. Pieteikumā tika norādīts, ka Aizputes novada dome nepamatoti cenšoties ierobežot pieteikuma iesniedzējas uzņēmējdarbību, proti, ar prasību izstrādāt detālplānojumu tiekot likti šķēršļi uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Savukārt Aizputes novada dome norādījusi, ka prasība izstrādāt detālplānojumu lielfermu būvniecībai esot izvirzīta ar mērķi plānošanas un projektēšanas stadijā vispusīgi izvērtēt iespējamās problēmas un rast tām kompleksus risinājumus. Detālplānojums esot viens no galvenajiem instrumentiem, kuri nodrošina sabiedrības un valsts interešu saskaņošanu ar pieteikuma iesniedzējas interesēm.

Pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību - to paredz grozījumi Būvniecības likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien,11.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Viļņā tiks nojaukts tā dēvētais Maskavas nams, kas pēc tiesas lēmuma anulēt būvatļauju tā arī palicis līdz galam neuzcelts, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.

"Taču viens ir skaidrs - šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".

Ķīpsalas detālplānojums iekļauts Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumā, paredz Rīgas domes apstiprinātie grozījumi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Izmaiņas skar krastmalu un ūdens teritoriju attīstību, Hanzas šķērsojuma trases un ar to saistīto ielu tīkla novietojumu. Tāpat izmaiņas saistītas ar Daugavas kreisā krasta telpisko risinājumu, kā arī atsevišķu zemesgabalu izmantošanas iespējām, informē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji.

Noteikumi paredz prasības piestātņu, jahtu un laivu ostu veidošanai, krastmalu teritoriju izmantošanai, kā arī detalizētas prasības atsevišķām akvatorija daļām, kur iespējams attīstīt jahtu un laivu ostas un kompleksas ūdens telpu attīstības ieceres.

Pašvaldības pārstāvji norāda, ka grozījumu izstrādes gaitā kopumā izvērtēti 455 fizisko un juridisko personu priekšlikumi.

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību, liecina informācija vietnē saeima.lv.

Turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Colliers International rīkos privāto labprātīgo elektronisko izsoli IPAS CBL Asset Management pārvaldītā ieguldījuma fonda Citadele Baltic Real Estate fund – II mantā ietilpstošiem īpašumiem Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Vangažos, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Izsolē atsevišķi tiks izsolīti četri nekustamā īpašuma objekti – zemesgabals Ogrē, Brīvības ielā 3; zemesgabals Rīgā, A.M. Keldiša ielā 31; zemesgabals Vangažos, Inčukalna novadā Liedagas 3 un 2 zemes gabali Jelgavā, Pasta ielā 27 un 29. Pārdošana notiks tiešsaitē jeb elektroniskajā izsolē ar augšupejošu soli.

Pirmais tiks izsolīts īpašums Ogrē, Brīvības ielā 3, 2015. gada 23. novembrī no 10:00-12:30. Tas atrodas Brīvības ielas un Grīvas prospekta krustojumā, netālu no tā atrodas Ogres autoosta un dzelzceļa stacija. Īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala ar kopējo platību 4 444 m2, ar saskaņotu detālplānojumu jauktai apbūvei. Izsoles sākumcena ir 46 500 eiro.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi par zemes ilgtermiņa nomas līgumu.

Līgumu ar LSEZ pārvaldi SIA Rapsoil slēgs uz 12 gadiem būvprojekta izstrādei, 12 vēja staciju būvniecībai un komercdarbības veikšanai. Kopējā zemesgabala platība ir 672,9 tūkstoši kvadrātmetru. Noteikta nomas maksa 1,5% no kadastra vērtības gadā līdz būvprojekta izstrādei, pēc nodošanas ekspluatācijā nomas maksu noteiks saskaņā ar Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem.

2012.gada aprīlī LSEZ pārvalde ar SIA Rapsoil noslēdza zemes rezervācijas līgumu, kurā nomniekam bija noteikts izstrādāt detālplānojumu vēja elektrostaciju izvietošanai. Šā gada janvārī līgums tika pagarināts līdz 2014.gada 16.janvārim. Šobrīd uzņēmums sācis tehniskā projekta izstrādi, liecina LSEZ valdei sniegtā informācija.

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) apturējis Jūrmalas domes saistošos noteikumus par pilsētas teritorijas plānojumu, kas attiecas uz Apbūves noteikumiem, informēja ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Ministrs apturēs Teritoriālā plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumu apakšpunktus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūru LETA informēja, ka Jūrmalas domē pieņemtā dokumenta atsevišķi punkti ir pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Ministrijas speciālisti secinājuši, ka pretēji dotajam pilnvarojumam pašvaldībai teritorijas plānojumā noteikt gadījumus, kad izstrādājams detālplānojums, Apbūves noteikumos iekļauta norma, kas noteic, ka gadījumā, kad nepieciešamas zemes vienības, kurās ir noteiktas vairākas funkcionālās zonas, tostarp dabas un apstādījumu teritorija, detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.