Jaunākais izdevums

Valsts vides dienests (VVD) ir veicis katlu māju testēšanu un secinājis, ka vairums testēto iekārtu piesārņo gaisu un siltumu ražo neefektīvi, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

VVD veic sadedzināšanas iekārtu valsts kontroli. No veikto pārbaužu rezultātiem secināts, ka katlu mājās nereti nepareizi noregulēts degšanas režīms, kas rada normas pārsniedzošas cieto daļiņu PM, oglekļa oksīda (CO) un slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas.

Šogad VVD veicis testēšanu 15 katlu mājās, no testētajām iekārtām tikai piecas atbilda visām vides prasībām, bet desmit gadījumos tika konstatēts, ka tiek pārsniegts pieļaujamais piesārņojošo vielu daudzums.

Visiem operatoriem VVD uzdos veikt sadedzināšanas iekārtu regulēšanas darbus un nodrošināt atkārtotus emisiju mērījumus, lai pierādītu atbilstību normatīviem.

Pērn testēšanai tika izvēlēta 31 sadedzināšanas iekārta, kurā, izmantojot Eiropas Savienības finanšu atbalstu, bija veikta katlu māju rekonstrukcija. Toreiz testēšanas rezultāti uzrādīja neatbilstības deviņās katlu mājās.

Kā atzīmē VVD, vairums iedzīvotāju nākamo apkures sezonu gaida ar bažām, jo, ņemot vērā globāla mēroga notikumus, ir sagaidāms, ka siltumenerģijas cenas kāps. Šajā situācijā liela nozīme ir katlu māju darbības efektivitātei. Lai novērtētu katlu māju ietekmi uz gaisa kvalitāti, VVD īsteno sadedzināšanas iekārtu valsts kontroles programmu. Iekārtu testēšanas rezultāti ļauj secināt, ka degšanas režīms katlu mājās tiek slikti regulēts, atzīmē dienests.

Ņemot vērā, ka valsts ir enerģētiskās krīzes priekšā, pašlaik jo īpaši būtiski, lai siltumu ražojošās iekārtas strādātu maksimāli efektīvi, norāda VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga. Vienlaikus jāsaprot, ka gan katlu māju īpašniekiem, gan sabiedrībai pēc būtības ir kopīgs mērķis - precīzi noregulēts sadegšanas process, kas nodrošina pēc iespējas mazāku gaisa piesārņojumu un efektīvāk tiek izmantoti resursi siltuma radīšanai.

Ģenerāldirektore norāda, ka satraucošs ir ne vien procentuāli lielais skaits konstatēto neatbilstību, bet arī tas, ka vairums no iekārtām ir tikko uzstādītas, kas norāda uz to, ka to degšanas režīma regulēšana jau sākotnēji nav noritējusi pēc nepieciešamajiem standartiem. Patlaban iekārtu testēšana pilotprojekta režīmā tiek finansēta no Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas līdzekļiem, tomēr iegūtie rezultāti rāda, ka programmu nepieciešams turpināt un paplašināt, kam nepieciešams patstāvīgs valsts budžeta finansējums, lai spētu pārliecināties par to, ka gaiss, ko ir veselībai un dzīvībai nekaitīgs.

Latvijā ir ap 3000 katlu māju ar jaudu, kas lielāka par 0,2 megavatiem (MW), kuru uzraudzību veic VVD.

VVD ieskatā katlu māju valsts kontroles programmu vajadzētu būtiski paplašināt, tādā veidā kontrolējot gaisu piesārņojošo vielu izplatību, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Augsts gaisa piesārņojums kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, veicinot elpceļu saslimšanas. Eiropas Vides aģentūra, novērtējot gaisa piesārņojuma radīto veselības apdraudējumu, aprēķinājusi, ka gadā Latvijā aptuveni 1930 priekšlaicīgas nāves gadījumu cēlonis ir gaisa piesārņojums, vēsta VVD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 72 maijā iesniegtajiem siltumapgādes projektiem 62 ir apstiprināti ar nosacījumiem, bet 10 noraidīti kā neatbilstoši ES fondu programmas nosacījumiem. Projektu faktiskā gatavība tam, lai durtu lāpstu zemē, ir tikai 7% no kopējā skaita, kas neatbilda gaidītajam, – Ekonomikas ministrija pavasarī prognozēja augstas gatavības projektu iesniegšanu.

Pirmo divu atlases kārtu projektos gāzes katlu maiņai izmantoto līdzekļu apjoms ir vien puse līdz šim līgumos rezervētā Kohēzijas fonda finansējuma. Savukārt uz pašvaldības ēku un infrastruktūras siltināšanas darbiem projektu pēdējā kārtā bijis tik daudz, ka 4,9 miljoni eiro sākotnēji šķita par maz, bet pēc vairāku projektu pārtraukšanas bija jārīko atkārtots konkurss par 8,2 miljoniem ERAF naudas.

Ar apņēmību paspēt vēl šosezon

Viss sākās drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – martā. Visticamāk, par gāzes dārdzību saprotams viss bija jau pērnā gada rudenī, un tādēļ Ekonomikas ministrija (EM), atbildot uz siltumražotāju, pašvaldību, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Finanšu ministrijas vēstulēm, rakstīja ar VARAM oficiāli saskaņotu atbildi Par SAM 4.3.1. projektu Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē 3. kārtas mērķi un projektiem. Vēstules jēga ir visiem norādīt, ka 68 miljoni Kohēzijas fonda naudas ir pieejami un, formalitātes izpildot maijā, jau vasarā ir iespējams būvēt šķeldas vai granulu katlus gāzes katlu vietā. “... Līdz ar to var secināt, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem pieejamais laiks ir bijis samērīgs ar SAM 4.3.1. trešās kārtas mērķi – sniegt atbalstu katlumāju projektiem, kuri var tikt operatīvi īstenoti īsā laika periodā. Turklāt projektu sagatavošanas nosacījumi ir pietiekami labi zināmi, jo daudzi potenciālie SAM 4.3.1. trešās kārtas projektu iesniedzēji ir īstenojuši projektus arī SAM 4.3.1. otrajā kārtā pēc gandrīz identiskiem nosacījumiem,” šī gada aprīlī vēstulē pieminētajiem rakstīja EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureāti

Db.lv, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Samazina prasības granulu katliem un par 10 miljoniem eiro palielina atbalstu AER

Db.lv, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uz ēku jāraugās kā kopumu, un svarīgs ir viss "organisma" stāvoklis

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, konkursa “Energoefektīvākā ēkā Latvijā 2022” žūrijas locekle, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru