Jaunākais izdevums

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

"Azartspēļu nodoklis būtu tas nodoklis, ko valstij vajadzētu atdot pašvaldībām," uzsvēra Vērzemnieks, iestarpinot, ka nozares priekšlikumi tiks iesniegti arī Saeimā.

Taujāts par pašvaldību vēlmi ietekmēt azartspēļu biznesu, Vērzemnieks sacīja, ka praksē katra pašvaldība mēģina atrast savu unikālo risinājumu un modeli, kā azartspēļu nozari savā novadā regulēt, ko apliecina arī virkne tiesvedību.

Piemēram, Vērzemnieks norādīja uz Salaspili, kur dome pieņēma jauno teritorijas plānojumu, kas noteica, kurās vietās drīkst būt azartspēles un kur nedrīkst. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo plānojumu saskaņoja un attiecīgi pašvaldība anulēja azartspēļu atļaujas divām esošajām zālēm, savukārt uzņēmējs šo pašvaldības lēmumu apstrīdēja tiesā.

"Bija divas tiesvedības, kur vienā tiesvedībā uzvarēja Salaspils dome, bet otrā - uzņēmums. Tas liecina, ka arī tiesām ir dažādi uzskati," sacīja asociācijas vadītājs, piebilstot, ka šis jautājums neesot jārisina tiesām.

Vienlaikus viņš sacīja, ka nozarei būtībā ir vienalga, vai to regulē valsts vai pašvaldības, taču svarīgākais ir, lai ir skaidri spēles noteikumi. Ja ir decentralizēts regulējums un par azartspēļu ierobežošanu lemj pašvaldības, tad arī azartspēļu nodokļiem būtu jānonāk pašvaldību budžetos, savukārt, ja lēmumi ir centralizēti, tad nodokļiem ir jānonāk Valsts kasē, kā tas ir pašlaik, uzsvēra Vērzemnieks.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) ir biedrība, kuras sastāvā ir lielākie spēļu biznesa uzņēmumi Latvijā - "Alfor", "Klondaika", "Joker LTD" un "Olympic Casino Latvia". Biedrība iestājas par atbildīgu izklaidi un kvalitatīvu spēļu biznesa veidošanu Latvijā. Viens no LSBA mērķiem ir veicināt sabalansētas azartspēļu nozares politikas un stabilas regulatīvās vides izveidi azartspēļu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nelegālā azartspēļu daļa varētu būt no 18-20% no kopējā tirgus, aģentūrai LETA intervijā pieļāva Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Tiesa, viņš atzīmēja, ka oficiālie dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Vērzemnieks arī sacīja, ka naudas izteiksmē nelegālajam tirgum ir tendence pieaugt, jo arī pats azartspēļu segments, jo īpaši tiešsaistes spēlēs, ir pieaugošs. "Droši vien tā nebūs, ka kādā brīdī to varēs pilnībā izskaust. Tas nav reāli, jo internets ir internets," prognozēja Vērzemnieks.

Viņš uzsvēra, ka minēto iemeslu dēļ svarīgi ir risinājumi spēlētāju aizsardzībai, jo, lai arī pastāv iespēja sevi iekļaut aizlieguma reģistrā, kura minimālais termiņš ir gads, būtiska loma ir arī paša cilvēka vēlmei ārstēties. "Ja pats cilvēks nemeklē palīdzību, neārstējas, tad nekas nenotiek. Mums ir gadījumi, ka jau nākamajā dienā pēc iekļaušanas reģistrā cilvēks nāk uz spēļu zāli un lūdzas, lai ielaiž, jo nav gribējis tikt iekļauts reģistrā, ir kaut ko sajaucis," komentēja Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru