Būve

Ekspluatācijā nodos trīs miljonus eiro vērto Bauskas peldbaseinu

Zane Atlāce - Bistere, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

2018.gada janvārī ekspluatācijā plānots nodot Bauskas peldbaseinu, kura būvniecība izmaksāja 3 137 158 eiro, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Pašlaik objektā notiek vēl pēdējie darbi un, kā teic sporta skolas direktore Biruta Grantiņa, pret milzīgo darbu, kas paveikts, atlikušie šķiet vien astītes.

Līgumu ar būvfirmu SIA Abora Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore B. Grantiņa parakstīja 2016.gada februārī.

Lielajā peldbaseinā ir četri 25 m gari peldēšanas celiņi. Vienā galā peldbaseina dziļums sasniedz 1,35m, dziļākajā vietā – 1,80m. Peldbaseins atbilst arī Starptautiskās peldēšanas federācijas (FINA) prasībām.

Līdzās lielajam peldbaseinam izvietots bērnu peldētapmācības peldbaseins, kas ir seklāks un specifiski piemērots tieši bērnu vajadzībām. Ierīkotas arī četras pirtis, džakuzi un rotaļu baseins pašiem mazākajiem.

Šobrīd ir saņemti visu atbildīgo institūciju atzinumi par ēkas gatavību nodošanai ekspluatācijā, palicis pēdējais – Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atzinums. BVKB speciālisti plāno objektu apmeklēt uzreiz pēc jaunā gada. Ja pēdējā atzinuma saņemšana ritēs veiksmīgi, tiek plānots, ka iedzīvotāju lietošanai peldbaseins tiks nodots jau 2018.gada janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Vairums sporta un atpūtas objektu pašvaldībās visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Būtiskas ietekmes nav un tāda nav plānota. SIA "Bauskas alus" ir viena no populārākajām mazajām alus darītavām Latvijā, kas darbojas kopš 1981. gada un pēc īpašnieku maiņas turpina darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā mums ir iespēja izmantot "CIDO Grupas" tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmē produkta pieejamību patērētājiem un veicinās turpmāku "Bauskas alus" attīstību," norāda P.Dālbergs.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē par "Bauskas alus" īpašnieku kļuva SIA "Cido grupa".

Par vienīgo Bauskas alus īpašnieku kļuvis Lāčplēša alus  

SIA Lāčplēša alus kļuvis par vienīgo AS Bauskas alus īpašnieku, liecina Uzņēmumu...

Vaicāts, kā uzņēmums raksturo 2019. gadu, P.Dālbergs pauž: "Ārējie apstākļi kopumā vērtējami kā negatīvi nozares attīstībai izejvielu un darbaspēka izmaksu, kā arī akcīzes nodokļa pieauguma dēļ. Arī laikapstākļi 2019. gada vasaras sezonā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja pārdošanas stratēģija, kas ļāva palielināt "Bauskas alus" tirgus daļu."

Savukārt 2020. gada sākumu galvenokārt raksturo Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme. Tāpat kā citus dzērienu ražotājus, "Bauskas alu" būtiski ietekmē apjomu samazināšanās ēdināšanas sektorā un kopējā ekonomikas bremzēšanās.

P.Dālbergs pauž, ka šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku ietekmes mazināšana, efektivitātes paaugstināšana, lai nodrošinātu stabilu un ilgtspējīgu attīstību gan šobrīd, gan atsākoties ekonomikas izaugsmei.

"Bauskas alus" valdes loceklis norāda, ka pēdējos gadus alus nozares tendences raksturo nodokļu, izejvielu, darbaspēka un citu resursu cenu pieaugums, kā arī konkurences pastiprināšanās svarīgākajos tirgus segmentos. Tajā pat laikā, viņaprāt, pieaug lojālo patērētāju skaits, kas izvēlas kvalitatīvus mazo alus darītavu ražojumus.

Tāpat mainījušies patērētāju paradumi. "Alus patēriņš pēdējos gados samazinās, patērētājiem aizvien biežāk izvēloties zema alkohola satura vai bezalkoholiskos dzērienus. "Bauskas alus" lepojas ar unikālu alusdarītavu, kurā ar tradicionālām metodēm tiek ražoti Latvijas iedzīvotāju iecienīti produkti. Esam pārliecināti, ka tas joprojām būs svarīgi mūsu lojālajiem patērētājiem, kā arī pieaugošai daļai Latvijas alus cienītāju," komentē P.Dālbergs.

Viņš novērojis, ka patērētāji arvien vairāk eksperimentē un dažādo savu izvēli atkarībā no patēriņa apstākļiem. Pieaug bezalkoholiskā alus tirgus daļa uz tradicionālā alus rēķina. Arvien svarīgāka kļūst stabila kvalitāte un atbilstība augstākajiem pārtikas drošības standartiem.

Tāpat pēdējā laikā pastiprinās konkurence. "Jaunu ražotāju rašanās raksturo ekonomikas augšupejas posmu. Spēcīga konkurence veicina radošu pieeju, jaunu ideju, risinājumu un produktu izstrādi. Covid-19 pandēmijas radītā ekonomikas lejupslīde lielai daļai ražotāju var būt liktenīga," pauž P.Dālbergs.

Viņš norāda, ka pēdējo mēnešu izmaiņas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmiju, liek būt īpaši piesardzīgiem ar nākotnes plāniem. "Koncentrēsimies uz elastību un gatavību ātri plānus mainīt un pielāgot jaunajiem apstākļiem, kā arī izmantot radušās iespējas. Šobrīd galvenais izaicinājums ir Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana un "Bauskas alus" izplatīšanas tīkla palielināšana, veicinot mūsu tradicionālo produktu pieejamību patērētājiem. "Bauskas alus" produktu vērtība ir to unikālajā garšā un ražošanas tehnoloģijā, uz to balstās mūsu attīstības plāni," atklāj P.Dālbergs.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Gaišais alus Bauskā 

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas alus darītava, kas savu darbību aizsāka 1981.gadā, nule nosvinējusi 37.dzimšanas dienu un pašlaik ražo astoņas alus šķirnes un piecu veidu bezalkoholiskos dzērienus.

Bauskas alus darītava ekspluatācijā tika nodota 1981. gadā un sāka darbu, ražojot miežu iesalu. Drīz vien veikalu plauktos nonāca pirmās Senču alus pudeles. Gadu vēlāk darītava laida klajā divas, vēl aizvien zināmas alus šķirnes - Bauskas gaišais speciālais un Bauskas tumšais speciālais.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma, 2003. gadā tika pilnībā atjaunota bezalkoholisko dzērienu Veselība un Porteris ražošana.2005.gadā pie patērētājiem nonāca Bauskas tumšais Premium alus. Bet 2011. gadā darītava uzsāka dabīgi raudzēta kvasa ražošanu, ko pilda 1.5l PET pudelēs.

Mainoties tendencēm alus pasaulē, 2012. gadā Bauskas alus sāka ražot arī nefiltrēto Bauskas alu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz patērētāju radītām tirgus tendencēm, “Bauskas alus” ir paplašinājis dzērienu klāstu ar trīs jaunām produktu kategorijām, kas līdz šim nav bijušas “Bauskas alus” portfelī – bezalkoholisko alu, limonādi un sidru, informē uzņēmums.

Kopumā sešu jaunu produktu attīstībā investējot 40 000 eiro.

Kopējās investīcijas dažādos Bauskas alus darītavas jauninājumos šogad sasniedz 65 000 eiro apmēru, no kuriem 25 000 eiro novirzīti alus darītavas telpu atjaunošanai un ekskursiju programmas pilnveidošanai.

Jaunie “Bauskas alus” produkti izstrādāti, ņemot vēra patēriņa jeb tirgus tendences un pieaugošo vēlmi patērēt ilgtspējīgākus produktus, kas tiek ražoti lokāli un no vietējām, dabīgām izejvielām.

“Viens no mūsu novērojumiem aizvadītajā gadā ir gāzēto dzērienu premium segmenta pieaugums, kas nozīmē, ka patērētāji ir gatavi un vēlas iegādāties augstākas kvalitātes dārgākus produktus, īpaši, ja tie ir ražoti Latvijā un no dabīgām izejvielām. Ar jauno produktu piedāvājumu mēs plānojam apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc augstvērtīgākiem un kvalitatīvākiem dzērieniem no dabīgām izejvielām. Ceram uzrunāt arī gados jaunākus patērētājus, kuriem patīk dažādot savu izvēlēto produktu klāstu, meklēt jaunas un interesantas garšas, kā arī eksperimentēt ar zīmoliem un produktu kategorijām,” stāsta Nils Kazaks, SIA “Bauskas alus” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gaišais alus Bauskā

Monta Glumane, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Bauskas alus», lai vērotu, kā tiek ražots gaišais alus.

Kā liecina uzņēmuma pārdošanas apjomi, šogad par vairāk nekā 10% pieaudzis pieprasījums pēc SIA «Bauskas alus». Tāpat alus ražotājs turpina attīstīties eksporta virzienā un alus ieinteresējis arī itāļus.

«Ja runājam par alu, tad es domāju, ka esam piesaistījuši «premium» klasi jeb alus baudītājus, piedāvājot pavisam jaunu alus šķirni – Latvijas 100. Pie šī produkta mēs strādājām gandrīz gadu, ar dažādām izejvielām, lai atrastu īpašo garšu,» stāsta SIA «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece.

Alus sezona sākas aprīlī, bet pieprasījums sāk nedaudz kristies jau jūlijā un augustā. «Vasarā ir bijis tā, ka šodien saražo un tajā pašā dienā arī nogādā klientam. Jūnijs bija tāds, ka izlīdām caur adatas aci, bet spējām nodrošināt nepieciešamo pieprasījumu,» stāsta uzņēmuma komercdirektore. Ziemā apgrozījums ir mazāks. «Tā ir runga ar diviem galiem – varētu vairāk eksportēt, bet tajā pašā laikā tām valstīm, uz kurām eksportējam, alus ir nepieciešams vasarā. Jūnijā bija rekordlieli pārdošanas rezultāti un mēs nekad tik daudz nebijām pārdevuši. Ja būtu lielāks eksporta pieprasījums, tad mēs nespētu nodrošināt. Ir jādomā par inovatīvu produktu, kam būtu pieprasījums arī ziemā,» teic D.Solzemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bauskas alus pārdošanas darījumu paredzēts noslēgt pāris mēnešu laikā

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA «Bauskas alus» 100% kapitāldaļu pārdošanu «CIDO Grupai» bez īpašiem nosacījumiem, informē uzņēmumu pārstāvji. Darījumu paredzēts pilnībā noslēgt pāris mēnešu laikā.

Kā iepriekš minēts, «Bauskas alus» turpinās darbu kā neatkarīga alus darītava, ražojot, virzot un pārdodot produktus tirgū. Tajā pašā laikā tai būs iespēja izmantot «CIDO Grupas» tirdzniecības un izplatīšanas tīklu, kas ievērojami sekmēs produkta pieejamību patērētājiem un veicinās «Bauskas alus» attīstību.

Līdzšinējais «Bauskas alus» īpašnieks Vladimirs Barskovs turpinās darbu uzņēmumā līdz darījuma pilnīgai pabeigšanai, savukārt pēc tam konsultēs uzņēmumu pēc nepieciešamības, tādējādi nodrošinot pēctecību – tradicionālās receptūras ievērošanu un turpmāku produktu ražošanu.

SIA «CIDO Grupa» valdes priekšsēdētājs Marijus Valdas Kirstukas saka: «Konkurences padomes lēmums ir devis zaļo gaismu iespējai apvienoties ar Latvijā ļoti mīlēta alus zīmola saimi, un mēs esam apņēmības pilni sniegt ieguldījumu tā attīstībā. Lai darījums tiktu pilnībā pabeigts, patlaban norit juridisko jautājumu sakārtošana, taču «Bauskas alus» ikdienas ritms nav mainījies, ražošana turpinās un pats būtiskākais ir gatavoties nākamajai «alus sezonai».»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārpirkšana alus nozarē – iegūst īpašnieks, zaudē patērētājs

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra sākumā par SIA «Bauskas alus» vienīgo īpašnieku kļuvis SIA «Lāčplēša alus». Konkurences padome deva zaļo gaismu šim apvienošanās darījumam, ar kuru dzērienu ražotājam SIA «Cido grupa» piederošais uzņēmums «Lāčplēša alus» iegūst izšķirošu ietekmi pār alus ražotāju «Bauskas alus» un tā ražotnes notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumu sniedzēju SIA «Rūta M». Apvienošanās rezultātā kārtējais Latvijas uzņēmums tiek nodots ārvalstnieku rokās, pārdodot, kvalitātes ziņā, līdz šim vienu no vadošajām alus darītavām.

Pēc būtības šāda apvienošanās un pārpirkšana notiek katru dienu, lielos apjomos. Tā ir viena no biznesa tendencēm, kas pasaulē eksistē – veids, kā paplašināt uzņēmējdarbību, tirgus nišu. Taču šai gadījumā tirgus daļa praktiski nepaplašinās. Pēc provizoriskām aplēsēm, šī apvienošanās jeb «Bauskas alus» pārpirkšana palielina realizāciju tikai par 1 līdz 4%. Precīzāk - šo skaitli šobrīd ir grūti pateikt, kamēr nav veidojusies šīs apvienošanās sinerģija. Taču ir skaidrs, ka šis ir nebūtisks pieaugums. Ar šobrīd pieejamajiem datiem, summējot tirgus apjoms palielinās tikai par 1% no apgrozījuma. Apvienošanās gadījumos ir jāveidojas papildu vērtībai, kura šai gadījumā ir pārāk neliela, lai būtu iemesls šim darījumam, tādēļ nav skaidra «Cido grupa» motivācija šim darījumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 10.augustā apstiprināja Satiksmes ministrijas iesniegto priekšlikumu izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli.

Sagaidāms, ka apvedceļš uzlabos satiksmes drošību, samazinās vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, uzlabojot dzīves kvalitāti Bauskas un Iecavas iedzīvotājiem.

"Ar šo valdības lēmumu mēs uzsākam ar reālu saturu piepildīt Latvijas valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020-2040. Bauskas un Iecavas apvedceļu projekts būs svarīgs ieguvums gan Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitātei, gan ērtam, drošam un modernam Latvijas autoceļu savienojumam ar Eiropu. Valsts budžeta iespējas jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekamas, tāpēc mēs izvērtēsim iespēju šī ceļa posma pārbūvei piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kura sagatavošanā jau esam guvuši vērtīgu pieredzi, plānojot Ķekavas apvedceļu," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pašvaldība 13.aprīlī organizē konferenci "Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?", lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē Bauskas novada administrācijas Uzņēmējdarbības un mārketinga departamenta vadītāja Laura Ārente.

Dramatiski augošā tranzīta satiksme pilsētās jau sen kļuvusi nesamērīga mazpilsētu apmēriem. Valsts galvenā autoceļa A-7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.

Pašvaldībā norāda, ka satiksme grauj un degradē Bauskas novada pilsētu infrastruktūru, un pilsētu dzīve ir pakārtota tranzīta maģistrālei. Jau 2016.gadā Bauskā konstatēta paaugstināta vibrācija, trokšņu līmenis un neatbilstīga gaisa kvalitāte, kas veselīgu dzīves, darba un uzņēmējdarbības vidi pilsētas centrā padarījusi neiespējamu. Pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers attīstītāji saskata korupcijas pazīmes ēkas nodošanā ekspluatācijā

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers: Mums nav citu variantu kā sarunās ar būvvaldi pieaicināt advokātus

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Brīdī, kad tik atklāti tiek ignorēta un sabotēta mūsu darbība, kas atbilst visiem normatīviem, mums nav citu variantu kā sarunās ar būvvaldes pārstāvjiem pieaicināt advokātus,» domstarpības ar Rīgas būvvaldi par daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers gatavību nodošanai ekspluatācijā komentē projekta attīstītāja AS «Towers Construction Management» komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Zinoši eksperti vairākkārt ir norādījuši iemeslus, kāpēc ēka ir nododama ekspluatācijā, tomēr mēs neesam sadzirdēti. Lai sevi aizstāvētu, mums neatliek nekas cits kā iesaistīt juristus. Vakar iesniedzām būvvaldei oficiālu vēstuli, kurā lūdzam minēt visus normatīvos aktos minētos pārmetumus,» piebilst A. Neguliners.

Db.lv jau vēstīja, ka bez rezultāta beigusies daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers un Rīgas domes, tostarp pilsētas būvvaldes pārstāvju tikšanās, lai rastu risinājumu domstarpībām par vairāk nekā 200 miljonu vērtā objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā.

Projekta attīstītājs - AS «Towers Construction Management» – apstiprina gatavību nodot ekspluatācijā drošu objektu un iezīmē divus apjomīgus 400 tūkstošu eiro vērtus investīciju projektus, ko veic pēc savas izvēles, uzlabojot Rīgas pilsētas infrastruktūru. Savukārt būvvalde pastāv uz to, ka ar šādiem trūkumiem ēkas nevar pieņemt ekspluatācijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Gada būves konkursa žūrija piedzīvo temperatūras šoku

Dienas Bizness, 23.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas peldbaseinu un Viļa Plūdoņa muzeju «Lejeniekos» 22. februārī apmeklēja skates «Gada labākā būve Latvijā 2017» žūrija. Katrā objektā ekspertus gaidīja pārsteigums, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Žūrijas dalībniekiem iznāca izbaudīt temperatūras šoku – no baseina, kur telpās temperatūra ir ap 32 grādiem, viņi nonāca brīvdabas muzejā, kur ārā temperatūra bija mīnus 15 grādi.

Bauskas peldbaseins nominēts kategorijā «Publiskā jaunbūve», tajā šogad ir liels pieteikumu skaits –16 būves. Žūrijas locekļus sagaidīja Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktore Biruta Grantiņa un pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Mārtiņš Vilciņš. B. Grantiņa pastāstīja, ka baseins kļūst populārāks – rekords līdz šim ir 176 apmeklētāji vienā pēcpusdienā.

Viļa Plūdoņa muzejā «Lejenieki» klēts un ratnīca nominēti kategorijā «Restaurācija», kur ir sešas būves visā Latvijā. «Mērķis bija izveidot tādu tēlu, kā šo vietu ir redzējušas Plūdoņa acis. Tas ir memoriālais muzejs,» žūrijai pauda mākslas vēsturniece Ina Līne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tieto Latvia daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām un mainīs nosaukumu

LETA, 11.10.2022

Plānots, ka pēc reorganizācija "Tieto Latvia" valdes loceklis Valdis Janovs kļūs par kompānijas valdes priekšsēdētāju, bet kompānijas esošā valdes priekšsēdētaja Valērija Vārna turpmāk būs "Tietoevry Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.augusta ir ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā Bauskas šosejas (A7) sākumposmā no Rīgas robežas līdz Katlakalnam, tās būs spēkā līdz septembra beigām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Transporta kustība būs organizēta pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Sabiedriskā transporta kustība no Rīgas līdz Baložu aplim tiks organizētā kā līdz šim, pa Ķekavas ielu; no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai arī sabiedriskais transports kursēs pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu, Ķekavas iela posmā no Baložiem līdz Everesta ielai būs pilnībā slēgta satiksmei. Sabiedriskā transporta pieturvietu izvietojumu skatīt kartē.

Satiksmei būs pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls, norāda LVC.

No Baložiem/Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļa A7 pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro

LETA, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (A7) pārbūve no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai varētu izmaksāt 301,2 miljonus eiro, teikts Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ieceri projektu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu, kas ceturtdien pieņemts zināšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Tostarp Iecavas apvedceļš varētu izmaksāt 129,4 miljonus eiro, bet Bauskas apvedceļš - 106,7 miljonus eiro. Autoceļa A7 kopējais pārbūves posma garums paredzēts 47 kilometri.

Īstenojot projektu, paredzēts uzlabot satiksmes drošību, satiksmes caurlaides spēju, samazināt vides piesārņojumu un ceļā pavadīto laiku, kā arī uzlabot Bauskas un Iecavas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pēc VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) paustā, uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 50-70% no kopējās satiksmes plūsmas, tostarp uz apvedceļiem paredzēts novirzīt 100% tranzītsatiksmi, kā arī 80-90% vietējā rakstura kravas satiksmi.

Jau ziņots, ka SM rosinājusi uzdot LVC izvērtēt iespēju Iecavas un Bauskas apvedceļu būvēt kā publiskās un privātās partnerības projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru