Zviedru ražotājam Volvo jaunākā modeļa Volvo S60 debija nav tikai kārtējā paaudžu maiņa

Būtisks pagrieziens modeļa attīstībā ir tas, ka pirmo reizi S60 modelis tiks ražots otrpus okeānam, Volvo Cars pirmajā ASV ražotnē Čarlstonā, Dienvidkarolīnas štatā. Otrkārt, jaunākās paaudzes Volvo S60 ir pilnībā atteicies no dīzeļmotoriem, paļaujoties tikai uz hibrīda un divu litru četrcilindru benzīnmotoru atbalstu. To pavisam būs trīs – T4 ar 190 ZS, T5 ar 250 ZS un T8 Twin Engine hibrīds ar 390 ZS lielu jaudu. Visām versijām standartā piesaistīts moderns astoņpakāpju automāts. Visbeidzot tas, ka Volvo S60 modelis turpina savu dzīvi, ir vēstījums, ka Volvo joprojām negrasās padoties vācu BMW, Audi un Mercedes. Tas ir gana drosmīgs lēmums, it īpaši zinot, ka šajā segmentā vācu zīmolu ražotie modeļi joprojām tiek uzskatīti par labākajiem.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp.", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", otrdien paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norāda, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

"Automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem nav ilgtermiņa nākotnes," skaidro "Volvo Cars" tehnoloģiju direktors Henriks Grīns.

Viņš piebilst, ka 2030.gads kā mērķis noteikts saistībā ar spēcīgo pieprasījumu pēdējos gados pēc "Volvo" elektriskajiem automobiļiem un pārliecību, ka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automašīnu tirgus pakāpeniski sarūk.

"Volvo Cars" iecerējis, ka līdz 2025.gadam 50% no tā tirdzniecības apjoma pasaulē nodrošinās pilnībā elektriskie automobiļi.

Tāpat uzņēmums plāno koncentrēties uz tirdzniecību internetā, norādot, ka visi elektriskie automobiļi būs pieejami tikai internetā, izmantojot pakalpojumu "Care by Volvo".

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars Corp." un zviedru akumulatoru ražošanas jaunuzņēmums "Northvolt" apvienojuši spēkus, lai Eiropā uzbūvētu jaunu elektrisko automobiļu akumulatoru ražotni, teikts pirmdien publiskotajā kompāniju paziņojumā.

Tajā norādīts, ka paredzētās rūpnīcas ražošanas jauda būs 50 gigavatstundas gadā, bet ražošanu ieplānots sākt 2026.gadā.

Tas ļaus "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", ar akumulatoriem aprīkot aptuveni 800 000 elektrisko automobiļu gadā.

Tāpat "Volvo Cars" un "Northvolt" plāno nākamgad Zviedrijā atvērt izpētes un izstrādes centru, lai attīstītu nākamās paaudzes akumulatoru elementus un automobiļu integrēšanas tehnoloģijas.

"Volvo Cars" jau martā paziņoja, ka no 2030.gada plāno pārdot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Kompānija norādīja, ka visi modeļi ar iekšdedzes dzinējiem, tostarp hibrīdi, vairs netiks ražoti.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", piektdien paziņoja, ka atjaunos ražošanu Zviedrijas un Beļģijas rūpnīcās, kurās koronavīrusa krīzes dēļ tikusi apturēta darbība.

Ražošanu šajās rūpnīcās paredzēts atjaunot pirmdien.

"Volvo Cars" norāda, ka ražošanas apjoms Gēteborgas un Gentes rūpnīcās tiks pielāgots pašreizējam pieprasījuma līmenim.

"Mums ir atbildība pret mūsu darbiniekiem un piegādātājiem atjaunot ražošanu tagad, kad to ļauj situācija," skaidro "Volvo Cars" vadītājs Hokans Sāmuelsons.

Uzņēmums 11.maijā arī paredzējis atjaunot darbību ASV rūpnīcā Dienvidkarolīnā. "Volvo Cars" jau iepriekš atjaunoja darbību Ķīnas rūpnīcās, kas ilgu laiku bija slēgtas koronavīrusa izplatības dēļ.

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka pasaulē atsauc gandrīz 2,2 miljonus automobiļu saistībā ar drošības jostu darbības problēmām.

Šīs problēmas saistītas ar tērauda trosi, kas savienota ar priekšējām drošības jostām un kas noteiktos apstākļos pēc kāda laika var nolietoties, izraisot troses bojājumus un attiecīgi pasliktinot drošības jostu darbību.

Atsaukums pasaulē atver 2 183 701 automobili, un starp šīm automašīnām ir "Volvo S60", "V60", "XC60", "V70", "XC70" un "S80" modeļi, kas ražoti no 2006.gada līdz 2019.gadam.

"Volvo Cars" ziņojumus par cilvēku ievainojumiem šīs problēmas dēļ nav saņēmusi.

Volvo kravas automašīnu pārdevējs SIA “Volvo Truck Latvia” apgrozījums pērn pieaudzis par 32,77% līdz 31,14 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 64,46% veidojuši ieņēmumi no kravu automašīnu pārdošanas. Lursoft statistikas dati liecina, ka SIA “Volvo Truck Latvia” pēc apgrozījuma apjoma Stopiņu novadā 2018.gadā bijis astotais lielākais uzņēmums.

Pieaugums bijis arī uzņēmuma peļņai, kas, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājusies par 40,4%, sasniedzot 1,88 milj.EUR. Gūto peļņu paredzēts izmaksāt dividendēs.

SIA “Volvo Truck Latvia” reģistrēts 1996.gadā un pieder zviedru "Volvo Truck Corporation".

Lursoft pieejamie dati liecina, ka tirgotājs ir iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas sudraba līmenī. Pēc VID sniegtās informācijas, SIA “Volvo Truck Latvia” 2018.gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksāja 5,46 miljonus eiro, tostarp 1,1 miljonu eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Pārāk daudz tukšu putu sakults, pārāk daudz sapņu piļu sabūvēts par tā dēvēto Zaļo kursu. Un pārāk maz tajā pašā laikā bijis bezkaislīgu aprēķinu par to, kāda cena jāmaksā un kādas sekas būs, ejot uz šo definēto klimata saudzēšanas mērķi.

Proti, vai tie risinājumi, kas izvēlēti, patiesi ir videi draudzīgāki par līdzšinējo praksi? Ja ir, tad lieliski, bet vai vienmēr ir? Šis disbalanss atklājas aizvien skaidrāk, jo aizvien biežāk saskaramies ar piemēriem, kad aiz klimata saudzēšanas saukļiem tiek paslēptas kādas valstu vai cilvēku grupu intereses, noklusējot, ka to vārdā tiek iets pēc būtības no klimata viedokļa pilnīgi pretējā virzienā.

Spilgts piemērs – autoražotāja Volvo Motors vēstītais, ka saskaņā ar viņu pētījumu simtprocentīgi elektriskā apvidnieka Volvo C40 Recharge ražošana rada par 70 procentiem vairāk kaitīgo izmešu nekā tā paša modeļa XC40 ražošana ar iekšdedzes motoru. Gan jau to pašu par savu produkciju varētu teikt arī citi autoražotāji un ne tikai tie.

Lielbritānijas sporta automašīnu ražošanas uzņēmums "Lotus", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", aplūko iespējas īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), lai finansētu darbības izvēršanu pasaulē un lielākas investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā.

"Mēs apsveram iespēju īstenot IPO, kas varētu tikt realizēts 12-24 mēnešu laikā, lai piesaistītu finansējumu vairāku miljardu eiro apmērā," pirmdien paziņoja "Lotus".

IPO varētu tikt realizēts Honkongā, Londonā vai Ņujorkā.

"Lotus" nesen paziņoja, ka pērn pārdevis 1710 automobiļus, kas ir augstākais līmenis pēdējos desmit gados.

Uzņēmums tagad izvirzījis mērķi pārdošanas apjomu līdz 2028.gadam palielināt līdz 100 000 automobiļu gadā.

"Geely" 51% "Lotus" akciju pieder kopš 2017.gada.

Ķīnas autoražotājs ir arī "Volvo Cars" lielākais akcionārs, un pērn īstenoja Zviedrijas autobūves uzņēmuma IPO.

Lietuvas transporta un loģistikas uzņēmums "Girteka Logistics" palielinājis savu autoparku līdz 7000 kravas automašīnām.

Salīdzinājumam 2016.gadā uzņēmuma autoparkā bija 2900 kravas spēkrati.

Kamēr Eiropas kravas pārvadājumu nozare joprojām ir ļoti sadrumstalota, "Girteka Logistics" izaugsmi saredz investīcijās darbiniekos, tehnoloģijās un videi draudzīgās kravas automašīnās, informē uzņēmumā.

Līdz 2021. gadam "Girteka Logistics" plāno autoparku palielināt līdz 10 000 kravas automašīnām, nodarbinot 20 000 autovadītāju.

"Mēs ļoti lepojamies, ka pavisam jauns Volvo FH kļūs par 7000. kravas automašīnu, kas piegādāta uzņēmumam "Girteka Logistics," saka Rodžers Alms, Volvo Trucks prezidents. "Tas ir vēl viens pierādījums mūsu ilgtermiņa biznesa attiecībām, kurās mēs piegādājam kravas automašīnas ar zemu degvielas patēriņu, vadītāja komfortu un atbalsta pakalpojumus, kas veicina labāku ieguldījumu atdevi un ilgtspējīgu nākotni vienai no lielākajām Eiropas autotransporta kompānijām."

Šā gada 11 mēnešos autozagļi visvairāk iekārojuši BMW, "Volvo" un "Toyota" markas automašīnas, savukārt septiņu gada periodā zagtāko auto topā pirmās vietas pieder "Toyota", "Audi", "BMW", "Volkswagen" un "Honda", liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Par auto zādzībām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības pārsniedz kopumā 3,4 miljonus eiro, liecina dati par KASKO apdrošināšanas atlīdzībām.

"Auto zagļi beidzamajos gados visvairāk iekārojuši vidējās klases automašīnas, pieaug gan to zādzību skaits, gan izmaksāto atlīdzību apjoms, savukārt kopējais atlīdzību apjoms septiņu gadu periodā katru gadu bijis visai atšķirīgs - tā, piemēram, "antirekords" konstatēts 2017. gadā, kad izmaksātās atlīdzības pārsniegušas 726 tūkstošus eiro, bet mazākais izmaksātais atlīdzību apjoms konstatēts 2013. gadā, kad par auto zādzībām izmaksāti 311 tūkstoši eiro," situāciju raksturo BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Latvijas lietotu auto tirgū pērn fiksēti tikai 23% gadījumu, kad pārdevēji ir krāpušies ar patieso automašīnas nobraukumu, liecina uzņēmuma "autoDNA" apkopotā informācija.

Tas uzskatāms par ievērojamu kritumu, jo vēl pirms dažiem gadiem odometru "notīšana" tika konstatēta teju katram otrajam (~45%) automobilim un no atsevišķiem reģioniem, piemēram, Skandināvijas pat 64% gadījumu.

Lai arī kopējā situācija krietni uzlabojas, joprojām netrūkst izteiktu un nekaunīgu krāpšanas piemēru. Pērnā gada līderpozīcijas ieņem kāds 2004. gada Volvo V70, kura sludinājumā norādītie 218 104 km nobāl patiesā nobraukuma priekšā - 851 112 km. Tie ir 633 008 ekspluatācijas kilometri, kas izdzēsti no automašīnas vēstures.

"Digitālais laikmets ir devis lieliskus rīkus līdz šim nepieejamam informācijas apjomam no neskaitāmām pasaules datu bāzēm. Ja pirms vairākiem gadiem pircējam Latvijā nebija ne mazākās iespējas uzzināt par auto stāvokli izcelsmes valstī, tad šobrīd par auto vēsturi var pārliecināties ikviens. Tas protams ievērojami sarežģī šāda koriģēta automobiļa realizāciju un pārdevējam tas ir vai nu jāpārdod ar lielu atlaidi vai arī jāgaida pircējs, kurš nebūs pārliecinājies par tā patieso nobraukumu un tehnisko stāvokli," stāsta portāla "autoDNA" vadītājs Agris Dulevičs.

Nīderlande popularitātes ziņā ir TOP 5 valstu vidū, no kurām uz Latviju ved lietotus auto. Nīderlandē tiek iegādāti auto ar vidēji 326 000 km lielu nobraukumu, taču, nonākot Latvijā, tie "pazaudē" vidēji 59 000 km, secinājis auto vēstures pārbaudes uzņēmums autoDNA.

Salīdzinoši nelielā Eiropas Savienības dalībvalsts ir labi zināma lietotu auto pārdevējiem. Izvēle ir pietiekoši liela gan “plačos”, gan arī dažādās auto izsolēs. Uz Latviju dažādos veidos atceļo vidēji 13,5 gadus veci dīzeļi, kuriem vidējais nobraukums ir 326 000 km, taču teju pusē gadījumu nobraukums ir stipri lielāks.

Latvijā šie transportlīdzekļi nonāk jau ar mums visiem pieņemamo 200 000 – 250 000 km lielu nobraukumu. Labā ziņa ir tā, ka koriģēto automobiļu skaits turpina Latvijā samazināties, norāda autoDNA.

Saskaņā ar autoDNA datiem par vairāk nekā 2 000 lietotu automašīnu no Nīderlandes, visintensīvākā koriģēšana ir notikusi pavasara mēnešos. Martā, aprīlī un maijā 48% automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Marta mēnesī negodprātīgie auto pārdevēji atļaujas nodzēst arī lielāku kilometru skaitu– vidēji 74 000 kilometru.

Vērienīgs līgums noslēgts starp Igaunijas Valsts aizsardzības investīciju centru (RKIK), Scania, Veho un Volvo par militāro transportlīdzekļu iegādi, lai turpmākos septiņus gadus Igaunijas un Latvijas spēka struktūras apgādātu ar dažāda veida transportlīdzekļiem.

Ietvarlīguma kopējā vērtība ir aptuveni 693 miljoni eiro.

“Agrāk bruņotos spēkus apgādāja ar lietotu tehniku no sabiedrotajiem, bet, ņemot vērā saasināto drošības situāciju, šīs iespējas Eiropā ir izsmeltas. Tagad pirmo reizi vēsturē mums ir iespēja Igaunijas bruņotajiem spēkiem pasūtīt tieši viņu vajadzībām atbilstošus jaunus transportlīdzekļus,” sacīja RKIK transportlīdzekļu, tehnikas un loģistikas kategorijas vadītājs Erko Sepri.

Erko Sepri norādīja, ka šis ir ļoti vērienīgs un apjomīgs projekts, kur uzsvars likts uz detaļām, lai Igaunija un Latvija iegūtu vislabākos iespējamos nosacījumus militāro transportlīdzekļu iegādei gan cenas, gan piegādes ziņā. Iepirkums norisinājās sīvā konkurencē, piedalījās aptuveni desmit pretendenti, no kuriem trīs tika pasludināti par uzvarētājiem. Līdz piecām tonnām smagus transportlīdzekļus sāks piegādāt Veho AS, bet kā uzvarētāji transportlīdzekļu kategorijā, kas sver vairāk nekā piecas tonnas, tika izraudzīti Volvo Eesti AS un Scania Eesti AS.

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Zviedrijas autobūves kompānija "Volvo" būvēs elektrisko automobiļu rūpnīcu Slovākijā, piektdien paziņoja uzņēmums.

Kompānijas vadītājs Džims Rovens un Slovākijas valdības pārstāvji piedalījās tiešsaistes videoprezentācijā, kurā iepazīstināja ar jaunās rūpnīcas plāniem.

Slovākijas premjerministrs Eduards Hegers plānotās investīcijas nodēvēja par "vēsturisku brīdi".

Gaidāms, ka būvniecība netālu no Košices Slovākijas austrumos sāksies nākamgad.

Slovākijas ekonomikas ministrija iepriekš informēja, ka "Volvo" jaunajā rūpnīcā investēs apmēra 1,2 miljardus eiro.

Plānots, ka ražotne varētu radīt ap 7000 darbavietu.

Šī gada pirmajos divos mēnešos automašīnu detaļu zādzību pieteikumu skaits ir pieaudzis par 25% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, liecina If Apdrošināšanas dati.

Pēdējā pusgada laikā novērota arī jauna tendence: straujš BMW automašīnu marku stūru zādzību skaita pieaugums.

Visbiežāk zagļi izvēlējušies nozagt 320, 530 un X5 modeļu stūres, izmantojot vienkāršu veidu: tiek izsists automašīnas stikls un pēc tam atskrūvēta stūre. Pēc autoservisu ekspertu sniegtās informācijas stūres zādzība aizņem vidēji divas minūtes.

“BMW automašīnas marka ir viena no populārākajām auto markām Latvijā. Un stūre ir pietiekami vērtīga detaļa, ko varētu būt viegli realizēt otrreizējā tirgū,” komentē If Apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.

Vidēji atlīdzības par jaunu stūres nomaiņu svārstās no 2000 līdz 6000 eiro atkarībā no automašīnai nodarīto bojājumu apmēra. Zādzības galvenokārt notiek Rīgā un Pierīgas novados klusākās un nomaļākās vietās diennakts tumšajā laikā, bet tai pašā laikā arī mēdz būt gadījumi privātmāju teritorijās.

Pandēmija milzīgus izaicinājumus atnesusi spēkratu industrijai. Auto ir pietiekami liels pirkums, un tādējādi visai saprotama ir situācija, ja neskaidros laikos tas tiek atlikts.

Britu auto industrijas pētnieki no "AutoAnalysis" aprīlī rēķināja, ka Eiropā pandēmijas iespaidā spēkratu pārdošana varētu samazināties par 2,6 miljoniem vienību un ASV – par diviem miljoniem. Tas novedīšot pie tā, ka Eiropā no jaunu auto pārdošanas netiks gūti ieņēmumi vismaz 66 miljardu ASV dolāru apmērā un ASV – 52 miljardu ASV dolāru apmērā.

Arī lietotas automašīnas pērk internetā 

AS "Longo Group" saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu sākusi piedāvāt attālināto lietotu automašīnu...

Neskatoties uz šādu visai drūmu bildi, šajā tirgū negaisa mākoņiem tomēr tiek saskatīta arī neliela zelta maliņa. Iesmels ir pandēmijas potenciālā ietekme uz patērētāju paradumu maiņu. To apliecina, piemēram, kāda "Financial Times" aptaujāta Ņujorkas iedzīvotāja, kas norāda, ka nupat internetā iegādājusies "Honda" automašīnu: "Man kopš 1999. gada nav bijis personīgā auto. Es to negribēju. Tomēr tagad man ir nepieciešams veids, kā droši pārvietoties."

Vai mainīs tendenci

Milzīgas pārmaiņas auto tirgū pēdējos gados saistītas ar demogrāfiju. Pieņemts, ka izteikta vēlme tikt pie personīgā auto bijusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), bet jaunieši šādu nepieciešamību neizjūt. Gados jauni pilsētnieki arvien vairāk pēdējos gados lūkojušies dažādu personīgā auto alternatīvu virzienā, kur popularitāti guvusi ideja, piemēram, par mašīnas dalīšanu, kas nāk komplektā ar dažādu mobilo aplikāciju attīstību. Būtībā jauniešu vidū arvien pieņemamākas kļuvušas dažādas pārvietošanās alternatīvas, un personīgā mašīna līdz ar arvien attālākām domām, piemēram, par ģimenes dibināšanu vairs nav bijusi tik aktuāla vajadzība.

Tomēr šo tendenci pa spēkam pašķobīt var būt Covid-19, uz ko uzmanību vērš arī "Financial Times". Turklāt par to liekot domāt, piemēram, notiekošais Ķīnā, kuras ekonomikai pēc pandēmijas viļņa atveroties salīdzinoši ātrāk, vērojams pieprasījuma pieaugums pēc privātajiem spēkratiem. Aprīlī šajā valstī jaunu auto pārdošana, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, negaidīti palielinājusies par veseliem 4,4%, liecina China Association of Automobile Manufacturers pieejamie dati. Martā Ķīnas spēkratu pārdošana saruka par 43% un februārī – par 80%.

"Mēnesi pēc Covid-19 dziļākā punkta Ķīnā bija vērojama interese par iespēju pārslēgties prom no sabiedriskā transporta," novērojuši arī "Volkswagen" pārstāvji.

"Mums ir aizdomas, ka nesenā Ķīnas patērētāju interese par privāto transportu saglabāsies tik ilgi, kamēr vien būs bailes par Covid-19," "Financial Times" klāsta arī "Bernstein" auto analītiķi.

Faktiski, ja agrāk privāto auto pircējus vārēja pievilināt, piemēram, ar dzinēja jaudu vai komfortu, tad tagad to jau var darīt, piesolot labumu veselībai. Protams, jāņem vērā, ka pasaules tautsaimniecība šogad atradīsies asā recesijā, kura sliktākā gadījumā var pārvērsties par ekonomikas depresiju. Šādos brīžos daudz cerību izteikti cikliskiem biznesiem lolot nevajadzētu. Tomēr šādi dati auto industrijai rada nelielu cerību, ka laiki tomēr varētu būt nedaudz mazāk slikti.

"Ir kaut kas tāds, ko jūs gandrīz varētu nosaukt par tādu kā "spītīgu pirkšanas aktivitāti". Cilvēkiem ir apnicis ieslēgtiem sēdēt mājās, un viņi vēlas iet ārā un pirkt," piebildusi arī "Volvo" vadība.

Interese arī britiem

Jautājums, protams, ir par to, vai šāda tendence atbalsosies arī Eiropā un Ziemeļamerikā.

"Financial Times" vēl, piemēram, izceļ, ka Apvienotās Karalistes valdība mudinājusi savus iedzīvotājus pēc iespējas lielākā mērā izvairīties no sabiedriskā transporta. Viens no viediem, kā to var darīt, protams, ir pārvietošanās ar privāto auto.

Valdot šādam fonam, dienā, kad Apvienotās Karalistes premjers Boriss Džonsons nāca klajā ar šādu valdības paziņojumu, piemēram, tiešsaistes spēkratu tirdzniecības "Auto Trader" platformā interesentu aktivitāte esot palēkusies līdz jaunam rekordam. Tiek izcelta arī aptauja, kur aptuveni puse no šīs valsts autovadītāju apliecību ieguvējiem, kuriem spēkrats vēl nepieder, apsverot tā iegādi, lai izvairītos tieši no sabiedriskā transporta lietošanas arī pēc pandēmijas ierobežojumu beigām.

"Tas, kas sākās kā niecīga plūsma, pārvērtās par veselu straumi. Pasaule ir pamodusies dramatiskā veidā," savukārt teic cita auto pārdevēja "Citygate Automotive" pārstāvji.

"Pandēmijai ir potenciāls pretējā virzienā pavērst tendenci, kas pirms tam nozīmēja, ka jauniešiem nav intereses par personīgā auto iegādi. 35% no viņiem nu norāda, ka meklē iespēju, kā to tomēr iegādāties," savukārt piebilst konsultāciju uzņēmuma "Capgemini" analītiķi. Interesanti arī tas, ka no ASV no 15. marta līdz 21. martam, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, internetā meklējumu skaits frāzei "Vai šis ir labs brīdis, lai iegādātos auto" palielinājies septiņas reizes.

Nav gan izslēgts, ka notiekošais būs vien īstermiņa atlēciens. "Nav iedomājams, ka mēs visās lielākajās pilsētās aizstāsim sabiedrisko transportu ar individuālo. Notiekošais gan var veicināt pieprasījumu īsākā laika posmā," klāsta "Volkswagen" pārdošanas daļas vadītājs Kristians Dalhaims.

Gandrīz apstājies

Šonedēļ publicētie Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) dati par spēkratu reģistrāciju vecajā kontinentā (Eiropas Savienības valstīs) bija vairāk nekā vāji. Jaunu auto reģistrācija aprīlī gada skatījumā sarukusi par 76,3%. Savukārt kopumā gada četros pirmajos mēnešos tā noplanējusi gandrīz par 40% zemāk. Jau pirms tam nevarēja teikt, ka šis tirgus atradās uz stabila seguma. 2018. gada skatījumā Eiropas Savienībā šis tirgus stagnēja. Savukārt pagājušajā gadā Eiropā autoražotājiem bija jāspēj pielāgoties stigrākiem izmešu regulējumiem, kas prasījis auto atsaukšanu un nozīmēja papildu izmaksas.

Grafikā: Jaunu auto reģistrācija ES. Avots: ACEA

Auto reģistrācija gada četros mēnešos strauji samazinājās visos lielākajos tirgos – Vācijā par 31%, Apvienotajā Karalistē – par 43,4%, Francijā, Spānijā un Itālijā – aptuveni par 50%. Mūsu valstī tie šajā periodā saplakuši par ceturto daļu.

Neziņa par nākotni skaudri atbalsojas Latvijas auto tirgū 

2020. gada aprīlī Latvijā reģistrēts jaunu auto reģistrācijas skaita kritums 55% apmērā, kas...

Līdzīgi ir arī Igaunijas mērījumi, bet Lietuvā jaunu spēkratu reģistrācija četros mēnešos sarukusi nedaudz mazāk dramatiski - par 17,3%.

Kopumā Eiropā nav tādas valsts, kurā situācija neapliecinātu šī tirgus krahu vai pat pilnīgu apstāšanos. Nosacīta sacensība drīzāk ir par mazākajiem mīnusiem. Aprīļa skatījumā jaunu auto reģistrācija vairāk nekā par 90% samazinājusies, piemēram, Beļģijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Īrijā, tie ir attiecīgi 97,6%, 97,3%, 96,5% un 96,1%. Savukārt nupat pieminētie mazākie mīnusi Eiropā aprīlī šajā ziņā bijuši Dānijā (-37%), Zviedrijā (-37,5%) un Somijā (-38,6%).

Var arī salīdzināt, kādas tieši mašīnas eiropieši izvēlējušies vai, ņemot vērā unikālo pandēmijas dabu, tieši pretēji – sevišķi aktīvi neizvēlējušies. ACEA dati liecina, ka "Volkswagen" grupas (pieder arī "Audi", "Škoda", "Seat", "Porsche" zīmoli) automašīnu reģistrācija gada četros mēnešos saplakusi par trešo daļu, kas ir visai "OK", ja ņem vērā, ka daudziem citiem kritums bijis straujāks. Kopumā Eiropā 26,8% no reģistrētajiem auto nākuši no "Volkswagen" grupai piederošajām ražotnēm. Tas gada laikā ir kāpums par veseliem 2,4 procentpunktiem.

Šogad straujāk - par 44,4% - saruksi "PSA" grupas (pieder "Peugeot", "Opel", "Citroen" zīmoli) jaunu auto reģistrācija. Tā par veseliem 47% samazinājusies arī "Renault" grupai un par 48% - "FCA" grupai (pieder "Fiat", "Jeep", "Lancia", "Chrysler", "Alfa Romeo" zīmoli), bet "Ford" – par 47%.

Mazāk slikti klājies "Hyundai", kuras zīmolu auto reģistrācija samazinājusies par 31%, "BMW" grupai (kritums par 27,3%) un "Toyota" grupai (kritums par 24,4%). Jaunu "Daimler" ("Mercedes", "Smart" zīmoli) auto reģistrācija savukārt samazinājusies par 37,2%.

Protams, notiekošais ietekmē arī akciju investoru omu. "Volkswagen" akcijas cena Frankfurtes biržā šogad sarukusi par piekto daļu līdz 138 eiro atzīmei. Tiesa gan, kopš marta vidus tā ir palēkusies par 36%.

Grafikā: Volkswagen akcijas cena

Francijas "Renault" bilde ir bēdīgāka - šī uzņēmuma akcijas vērtība šogad noplanējusi par 60% zemāk. Turklāt šī uzņēmuma akciju nav skārusi "Volkswagen tipa" atveseļošanās. Līdzīgi depresīva ASV Ņujorkas biržā izskatās "Ford" akcijas cenas līkne.

Grafikā: Renault akcijas cena

Savukārt Japānas "Toyota Motor" akcija Tokijas biržā šogad kļuvusi "vien" par 17% lētāka.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Lietotu automašīnu vidējā cena šogad deviņos mēnešos bija 8647 eiro, kas ir par 28% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē Eiropas transportlīdzekļu datubāzes "autoDNA" pārstāvis Latvijā Agris Dulevičs.

Kopumā deviņu mēnešu laikā Latvijā reģistrētas 37 046 lietotas no ārvalstīm ievestas automašīnas, kas ir par 8,6% mazāk nekā attiecīgā laika periodā pērn. Latvijas iekšējā tirgū notikuši kopumā 166 500 pirkšanas un pārdošanas darījumu, kas ir par 16% mazāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos.

Dulevičs skaidro, ka lietoto automašīnu tirgū Latvijā iekšējo darījumu ziņā pirmajos četros mēnešos lietoto automašīnu pirkšanas un pārdošanas darījumu skaits bija līdzīgs, tomēr kopš maija situācija sāka strauji mainīties.

Pērn kopš marta līdz pat gada beigām vidēji mēnesī bija vairāk nekā 20 000 pirkšanas un pārdošanas darījumu, maijā teju sasniedzot pat 30 000. Tikmēr šogad kopš jūnija bija vien 15 000 darījumu.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Arhitektu biroja "Outofbox" arhitekts Pēteris Bajārs īstenojis savu bērnības sapni - iegādājies senu BMW, atjauno vēl divas vabolītes un cer iegādāties vēl kādu sapņu auto.

"Otrdienas, ceturtdienas un sestdienas ir manas dienas, kad es te plosos," saka P. Bajārs, kurš vairākās garāžās Rīgā izvietojis savus antīkos auto. Viņa īpašumā ir 1971. gada BMW, 1956. gada "Volkswagen Beetle" kabriolets un vēl viena 1967. gada "Volkswagen Beetle", bet tad, kad nav auksti, tad galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls, ar kuru šogad bija plānots paceļot gar Adrijas jūru. Tomēr tie nav vienīgie automobiļi, kuru saimnieks bijis P. Bajārs.

Viņa īpašumā pirms vairākiem gadiem bijis arī 1958. gada "Volkswagen" T1 un 80. gadu "Volvo". Pārsvarā automašīnas līdz Latvijai atceļo no Kalifornijas - gan busiņš, gan kabriolets, gan BMW. "Man kaut kā Kalifornija ir ļoti iepatikusies, jo mašīnas no turienes ir mazāk rūsējušas," stāsta arhitekts.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektori šodien veiktajā pārbaudē "Daugavas stadiona" ledus treniņu hallē konstatēja, ka nepilnības ugunsdrošības jomā ir novērstas un tiks gatavots pozitīvs atzinums par objekta atbilstību ugunsdrošības prasībām, aģentūra LET noskaidroja dienestā.

Atzinumu fiziski, visticamāk, sagatavos piektdienas laikā.

Jau ziņots, ka trešdien objektu apmeklējuši VUGD inspektori un secinājuši, ka liela daļa no iepriekš dienesta konstatētajām ugunsdrošības nepilnībām ir novērstas, taču ne visas.

Rīgā gaidāmajā pasaules čempionātā izlašu treniņi paredzēti jaunuzceltajā "Daugavas stadiona" ledus hallē, taču tā vēl nav nodota ekspluatācijā.

Pagājušās nedēļas nogalē VUGD sagatavoja negatīvu atzinumu par halles atbilstību ugunsdrošības prasībām.

Tikmēr "Volvo" sporta centra hallē bija pakāpeniski sākti darbi, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt izlašu treniņus pasaules hokeja čempionāta laikā.

2021.gada pasaules čempionāts Rīgā notiks no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Aizvadītajos gados piedzīvotais ir ne vien kāpinājis cilvēku vēlmi pēc personīgas mobilitātes, bet arī mainījis izpratni par to. Arī iespējas, ko cilvēki sagaida no mobilitātes, ir transformējušās, liekot sarosīties kā ražotājiem, tā dīleriem.

Kad raugāmies uz nepieciešamību pārvietoties, runa vairs nav tikai par personīgā auto iegādi, pandēmija, tehnoloģiju progress un vides aizsardzības loma mūsu vērtību skalā ir galvenie faktori, kādēļ šodien cilvēki vairs nealkst pēc “vienkārši automašīnas”.

Auto abonēšana kļūs par vienu no perspektīvākajiem biznesa virzieniem

Jaunu un mazlietotu auto iegāde nekur nepazudīs un aizvien būs liela daļa sabiedrības, kas iestāsies par 100% savu personīgo transportlīdzekli. Piemēram, “Moller Auto” dati par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem liecina, ka pieprasījums pēc mazlietotiem auto ir kāpis par 55%, kur starp populārākajiem ir gan “Volkswagen” un “Audi”, gan “Volvo”, “Škoda” un “BMW” modeļi.

Mobilo telefonu un aksesuāru tirgotājam SIA "Evelatus" reģistrēta komercķīla 400 tūkstošu eiro vērtībā, liecina informācija "Lursoft".

Ķīlas ņēmējs ir Attīstības finanšu institūcija "Altum". Par labu ķīlas ņēmējam SIA "Evelatus" ieķīlājusi automašīnas "BMW X5 XDRIVE 30D", "VOLVO XC90", kā arī savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Lursoft pieejamie dati liecina, ka Ludmilai Ģērmanei piederošā SIA "Evelatus" darbiniekiem kopš š.g. aprīļa vairākkārt izmaksāta atlīdzība par dīkstāvi, tāpat arī uzņēmumam atbalstīta nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadale termiņos vai atlikšana uz laiku līdz trim gadiem.

SIA "Evelatus" vēl nav iesniedzis pārskatu par 2019.gadu, bet 2018.gada pārskats liecina, ka tas aizpagājušajā gadā apgrozījis 12,98 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 360,6 tūkstošus eiro.