Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, jauniem ASV ekonomikas datiem atjaunojot bažas par jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī ģeopolitiskās bažas par saspīlējumu starp ASV un Ķīnu pēc tam, kad ASV notrieca Ķīnas spiegošanas balonu, kas vairākas dienas bija lidojis virs ASV.

Janvārī pieredzētie akciju cenu kāpumi ir lielākoties beigušies, investoriem domājot par augstu aizņemšanās izmaksu garāku periodu, kuru mērķis ir samazināt inflāciju.

ASV ekonomikā janvārī radīti 517 000 darbavietu, salīdzinot ar pārskatīto jauno darbavietu skaitu 260 000 decembrī. Ekonomisti iepriekš bija prognozējuši, ka ASV šā gada pirmajā mēnesī tiks radīti aptuveni 185 000 darbavietu, kas sekotu sākotnēji aplēstajiem 223 000 jaunu darbavietu decembrī.

Neparedzēti augstais jaunu darbavietu skaits var samazināt iespēju, ka FRS šogad palēninātu procentlikmju celšanu vai pat sāktu tās samazināt.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien lielākoties kritās, jauniem datiem par globālās inflācijas kāpumu pastiprinot prognozes par centrālo banku agresīvākiem soļiem procentlikmju paaugstināšanā.

ASV Nodarbinātības ministrija ziņoja, ka ASV vairumtirdzniecības cenas jūnijā pieaugušas par 1,1%, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza to pieaugumu maijā. Tas notika, enerģijas cenām pieaugot par 10%.

Tirgu analītiķi tagad min, vai ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šomēnes pacels procentlikmes par vienu procentpunktu līdz šim prognozēto 75 bāzes punktu vietā.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsa, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kāpums par 2,7%, bet nākamgad būs pieaugums par 1,5%. Eirozonai EK prognozē ekonomikas izaugsmi attiecīgi par 2,6% un 1,4%.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 8,3% un 4,6% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 7,6% un 4,3%.

Pasaules biržās pirmdien akciju cenas lielākoties kāpa, investoriem reaģējot uz Federālo rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem pagājušās nedēļas beigās, kas liecināja, ka ASV centrālā banka būs piesardzīga attiecībā uz lēmumiem, kas padarītu stingrāku monetāro politiku, kā arī nesteidzas paaugstināt procentlikmes.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq" Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Londonas fondu birža pirmdien bija slēgta, jo bija brīvdiena.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 0,2% līdz 35 399,84 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4528,79 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,9% līdz 15 265,89 punktiem.

Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pirmdien pieauga par 0,2% līdz 15 887,31 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 6687,30 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,6% līdz 69,12 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,8% līdz 73,28 dolāriem par barelu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu un naftas cenas pieauga, palielinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Zelta cena pieauga līdz 2279,41 ASV dolāram par unci saistībā ar aizvien lielāku pārliecību par procentlikmju samazināšanu šogad.

Naftas cenas pieauga līdz piecu mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc Irānas brīdinājuma, ka tā atriebsies Izraēlai par uzlidojumu ar cilvēku upuriem Irānas konsulāta kompleksam Damaskā.

"Zelta kā vēsturiska droša [investīciju] patvēruma pievilcību ir uzkurinājuši ģeopolitiskie faktori, starp kuriem ir pašreizējā krīze Tuvajos Austrumos," sacīja "Rabobank" analītiķe Džeina Foulija.

Volstrītas galvenie indeksi samazinājās akciju tirdzniecības otrajā dienā pēc Lieldienām, bet Eiropas biržu indeksi kritās pirmajā tirdzniecības dienā pēc četras dienas ilgām brīvdienām.

Akciju cenas pirmdien nedaudz pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, tirgus dalībniekiem gaidot šonedēļ paredzamos ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Anglijas Bankas lēmumus par procentlikmēm.

"Šodien nekas nenotika, ja neskaita ziņas par saujiņu akciju, bet tirgus gaida, ko darīs FRS," sacīja "Bokeh Capital Partners" analītiķe Kimberlija Foresta.

Ir gaidāms, ka FRS trešdien nemainīs procentlikmes, bet Anglijas Banka ceturtdien tās paaugstinās. Investori arī gaida, kādu lēmumu šonedēļ pieņems Japānas Banka.

Naftas cenām tuvojoties 100 ASV dolāriem par barelu, pieaug bažas, ka inflācija paliks augstā līmenī ilgāku laiku.

Naftas cenas turpināja pieaugt, Krievijai un Saūda Arābijai ierobežojot jēlnaftas ieguves apjomu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 34 624,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 4453,53 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par mazāk nekā 0,1% līdz 13 710,24 punktiem.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt ASV vērtība pret citām valūtām samazinājās, apsīkstot bažām par banku sektora krīzi.

Visi galvenie ASV biržu indeksi samazinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2%.

"Tirgos šodien nav iedvesmas jaunu katalizatoru trūkuma dēļ, kuri veicinātu akciju cenu kāpumu pēc nesenās finanšu sektora turbulences," sacīja "City Index" un "Forex" analītiķis Favads Razakzada.

ASV dolāra vērtība kritās pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Šis kritums atspoguļo bažu mazināšanos par banku krīzi, kuras bija veicinājušas investīcijas tādos drošos aktīvos kā ASV dolārs, kā arī sajūtu, ka "ASV ekonomikas vājināšanās" nozīmē to, ka "Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu," paziņoja "Convera" analītiķis Džozefs Manimbo.

Naftas cenas trešdien kritās, un WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā sasniedza zemāko līmeni kopš janvāra, bet "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmoreiz kopš februāra nokritās zem 90 ASV dolāriem par barelu, valdot bažām par ekonomikas recesiju.

Akciju cenas Volstrītā pieauga. Kāpa arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, bet Londonas biržas indekss kritās.

Naftas cenas trešdien neilgu laiku bija pieaugušas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka Krievija pārtrauks piegādāt naftu un gāzi valstīm, kas ieviesīs cenu griestus. Vēlāk šo pieaugumu nomainīja krass kritums.

"Naftas tirgū ir asinspirts, jo jēlnaftas pieprasījums tika smagi skarts pēc tam, kad Ķīnas un ASV tirdzniecības dati parādīja globālā pieprasījuma krasu vājināšanos," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Izrādās, ka Krievijas energoresursu piegāžu zaudēšanas risks vairs neatbalsta naftas cenas un ka energoresursu tirgotāji fiksējas tikai uz pieprasījuma puses dzinuļiem," sacīja Moja.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, tirgu dalībniekiem sekojot situācijai ar Covid-19 omikrona paveidu un Ķīnas nekustamo īpašumu krīzei.

Volstrītas indeksu kritums izbeidza trīs dienas ilgušu kāpumu, kurā šie indeksi bija pietuvojušies jauniem rekordiem, tirgus dalībniekiem gaidot jaunāko ASV patēriņa cenu datu publicēšanu piektdien, kas, domājams, parādīs inflācijas palielināšanos novembrī.

Londonas biržas indekss saruka par 0,2% pēc tam, kad Lielbritānijas valdība pastiprināja Covid-19 ierobežojumus Anglijā omikrona paveida gadījumu skaita pieauguma dēļ.

Britu mārciņas vērtība samazinājās, Lielbritānijai un citām valstīm cīnoties pret inflācijas kāpumu, kas tālāk apdraud ekonomikas atveseļošanos.

"Ir skaidrs, ka impulss, ko mēs redzējām nedēļas sākumā, ir apsīcis," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pārsvarā palielinājās, atjaunojoties optimismam, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad varētu pazemināt procentlikmes. Analītiķi lēš, ka tas varētu notikt septembrī.

Galvenie ASV biržu indeksi otrdien maz mainījās. Analītiķi norādīja uz nelielu tirdzniecības apjomu salīdzinoši mierīgā ziņu periodā pēc pagājušās nedēļas, kurā tika publiskoti svarīgi uzņēmumu peļņas ziņojumi un ekonomikas dati, kā arī tika pieņemts FRS lēmums nemainīt bāzes procentlikmi.

Iespējami tirdzniecības katalizatori var būt ASV patēriņa cenu dati un uzņēmuma "Walmart" peļņas rādītāji, kuru publiskošana paredzēta nākamajā nedēļā.

Londonas biržas indekss otrdien sasniedza jaunu rekordu, un tādu sasniedza arī Amsterdamas biržas indekss.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 0,1% līdz 38 884,26 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,2% līdz 5187,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 16 332,56 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā pieauga pēc atšķirīgu ekonomikas datu publicēšanas, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru kritās pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi palielinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Investori bija pārliecināti, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgums ir stabilizējies, sacīja "B.Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Analītiķi paredz, ka FRS trešdien nolems nemainīt procentlikmes.

Eirozonas biržās akciju cenas pieauga, investoriem izvērtējot eirozonas ekonomikas datus, kas palielināja iespējamību, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vairs nebūs vajadzīgs tālāk paaugstināt procentlikmes.

Gada inflācija eirozonā oktobrī samazinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 4,3% septembrī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada jūlija, liecināja otrdien publiskots Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien maz mainījās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un izvērtējot ASV banku pārskatu, kas liecināja par piesardzīgāku ASV banku politiku.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, bet Londonas biržas indekss nemainījās, jo Lielbritānijā bija brīvdiena saistībā ar karaļa Čārlza III kronēšanu nedēļas nogalē.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" nedaudz pieauga.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) publicētais banku pārskats liecināja par stingrāku kreditēšanas standartu noteikšanu gada pirmajos mēnešos, un ir gaidāms, ka bankas turpinās šādu politiku līdz gada beigām.

Pārskats publicēts laikā, kad finanšu sektorā pastāv bažas par noguldījumu aizplūšanu pēc krīzes, kuru izraisīja "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" krahs martā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un naftas cenas saruka, tirgos augot bažām par ekonomikas recesiju, jo ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas agresīvi veic pasākumus pret inflāciju.

Pesimistisks Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām uzsvēra paaugstinātas inflācijas risku un citas sekas no Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Otrdien publicētajā pārskatā SVF samazinājis 2023.gada globālās izaugsmes prognozi līdz 2,7%, tomēr saglabājot šī gada prognozi 3,2% līmenī.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī jauni pasākumi pret Covid-19 Ķīnā un situācija Lielbritānijas finanšu tirgos.

Fokusējoties uz inflāciju, analītiķi sacīja, ka šonedēļ gaidāmi dati par ASV patēriņa cenu indeksu būs svarīgi riska aktīvu virziena noteikšanā.

Pasaules Bankas vadītājs Deivids Malpass pirmdien atzina, ka pastāv "reālas briesmas" par globālās ekonomikas sašaurināšanos nākamgad, un piebilda, ka ASV dolāra vērtības kāpums vājina attīstības valstu valūtas un palielina to parādu līdz "apgrūtinošiem" līmeņiem.

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā pieauga, investoriem lielākoties ignorējot negaidītās problēmas vakcinācijā pret Covid-19 ar uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmo reizi pārsniedza 62 000 dolāru robežu.

Londonas biržas indekss maz mainījās, neraugoties uz ziņām par Lielbritānijas ekonomikas izaugsmes atjaunošanos un eksporta uz ES atkopšanos februārī. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz kritās, bet indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu un pieauga arī indekss "Nasdaq Composite".

Aviosabiedrības "Delta Air Lines" akcijas cena kritās par 1,2%, bet tūrisma ceļojumu uzņēmuma "Expedia" akcijas cena saruka par 0,5%.

J&J vakcīnas problēma "acīmredzot nav lieliska ziņa, bet tā arī nav tāda, lai cilvēki juktu prātā", sacīja "TD Ameritrade" analītiķis Dž.Dž.Kinahans. "Mums bija labs impulss ar vakcinācijām, gaidot vasaru, un šī [problēma] var palēnināt šo impulsu, bet ar abām pārējām vakcīnām vēl viss ir kārtībā."

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, tirgus dalībniekiem reaģējot uz ziņām par lielas tērauda kompānijas iegādi un uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu piesardzīgu optimismu par procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā saruka, naftas cenām pieaugot pēc ziņām, ka arvien vairāk uzņēmumu izvairās no jūras kravu pārvadājumiem Sarkanajā jūrā saistībā ar Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kravas kuģiem.

Japānas tērauda rūpniecības uzņēmums "Nippon Steel" ir piekritis iegādāties ASV kompāniju "US Steel Corp." par 14,1 miljardu ASV dolāru, pirmdien paziņoja abi uzņēmumi. "US Steel Corp." akcijas cena pēc šī paziņojuma pieauga par vairāk nekā 26%.

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki pirmdien paziņoja, ka ir uzbrukuši diviem "ar Izraēlu saistītiem" kuģiem Sarkanajā jūrā, turpinot izdarīt spiedienu uz Izraēlu tās karā pret grupējumu "Hamās" Gazas joslā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, tirgus dalībniekiem apsverot vāja jēlnaftas pieprasījuma prognozi.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka dienu pēc tam, kad tās bija pieaugušas pēc Saūda Arābijas paziņojuma par ieguves apjoma samazināšanu jūlijā.

"Naftas cenas ir pakļautas spiedienam (..) jo Saūda Arābijas ieguves apjoma samazināšanas efekts apsīkst un iestājas vāja pieprasījuma radītā realitāte," atzīmēja uzņēmuma "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas Āzijas biržās pārsvarā kritās, investoriem reaģējot uz negaidīto Austrālijas Rezervju bankas (RBA) procentlikmju paaugstināšanu. RBA pacēla galveno procentlikmi par 25 bāzes punktiem līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada maija.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, investoriem Eiropā uztraucoties par raķetes eksploziju Polijā, bet ASV tirgiem nervozējot par mazumtirgotāja "Target" brīdinājumiem par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Londonas biržas indekss kritās par 0,3% pēc ziņām, ka gada inflācija Lielbritānijā oktobrī pieaugusi līdz 11,1% salīdzinājumā ar 10,1% septembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada oktobra.

ASV dolāra vērtība pieauga pret Japānas jenu, bet kritās pret eiro un britu mārciņu.

"Ziņas par raķešu triecieniem otrdien Polijā dabiski izraisīja drebuļus tirgos," sacīja tirdzniecības platformas OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"Par pēkšņas un negaidītas eskalācijas perspektīvu karā Ukrainā, sevišķi iesaistot NATO valsti, ir nepanesami domāt, bet mēs gandrīz bijām spiesti to darīt," piebilda Erlams.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Neraugoties uz to, "Target" ziņoja par negaidīti vāju apgrozījumu, brīdinot par vāju brīvdienu iepirkšanās sezonu.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

ASV dolāra kurss ceturtdien pieauga, bet akciju cenas Amerikas Savienoto Valstu biržās samazinājās, valdot bažām, ka darbavietu skaita palielināšanās un bezdarba sarukums varētu pamudināt Federālo rezervju sistēmu īstenot stingrāku monetāro politiku.

Privātajā sektorā ASV maijā radīti 978 000 darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP ceturtdien publiskotā informācija.

Savukārt bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 20 000, tādējādi reģistrēts jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Tiek prognozēts, ka arī piektdien gaidāmie ikmēneša dati par bezdarbu ASV būs pozitīvi.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien saruka par 0,1% līdz 34 577,04 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kritās par 0,4% līdz 4192,85 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1% līdz 13 614,51 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc labu ASV ekonomikas izaugsmes datu publiskošanas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma nemainīt procentlikmes.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem pēc ASV Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotiem datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 3,3%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme par prognozēto.

Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV ekonomika ceturtajā ceturksnī palielināsies par 2%.

ASV ekonomikas izaugsmi pagājušajā ceturksnī galvenokārt veicināja iedzīvotāju patēriņa, eksporta un valsts izdevumu palielināšanās.

Šie dati vairoja cerības, ka ASV ekonomika virzās uz "mīkstu piezemēšanos", lai izvairītos no recesijas, par spīti Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, ko veicināja ASV banku peļņas rādītāji, kas bija labāki par prognozētajiem.

Banku "Morgan Stanley", "Bank of America" un "Charles Schwab" akciju cenas pieauga pēc to peļņas rādītāju publicēšanas, kas pārsniedza prognozes.

"Šodienas temats ir tas, ka bankām klājas "labāk, nekā baidījāmies"," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks. "Ja vien ziņas nav aktīvi vilšanos izraisošas, viss tiek uztverts kā labas ziņas."

Āzijas akciju biržās tirdzniecību turpināja ietekmēt pirmdien publicētie dati, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti.

"Tirgu dalībnieki ir nobažījušies par ekonomikas datiem no Ķīnas un .. saglabā piesardzību," atzīmēja "Zaye Capital Markets" analītiķis Naīms Aslams.

Akciju cenas eirozonas biržās pirmdien pieauga, sākot jauno gadu uz pozitīvas nots pēc smaga 2022.gada, lai gan Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva brīdināja, ka trešdaļai pasaules ekonomikas šogad draud recesija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,9%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 1,1%. Londonas biržā, Volstrītā un naftas tirgos tirdzniecība nenotika, turpinoties Jaungada brīvdienām. Arī lielākā daļa Āzijas akciju tirgu bija slēgti.

Akciju tirgu noskaņojumu pirmdien uzlaboja Vācijas un Francijas valsts obligāciju ienesīguma samazināšanās.

SVF vadītāja Georgijeva svētdien pārraidītā ASV televīzijas intervijā brīdināja, ka 2023.gads pasaules ekonomikai būs "smagāks par aizvadīto gadu".

"Kāpēc? Jo trīs lielajās ekonomikās - ASV, ES, Ķīnā - visās vienlaicīgi būs [ekonomikas izaugsmes] palēnināšanās," Georgijeva sacīja telekanālam CBS sniegtajā intervijā. "Mēs paredzam, ka trešdaļā pasaules ekonomikas būs recesija."

Eiropas un ASV biržās ceturtdien palielinājās akciju un naftas cenas.

Akciju biržās kāpums atsākās pēc cenu krituma, kuru izraisīja bažas par centrālo banku stingrāku monetāro politiku lielās inflācijas dēļ.

Naftas cenas pieauga par spīti naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ lēmumam palielināt naftas ieguvi straujāk, nekā tika sagaidīts. Naftas ieguve jūlijā tiks palielināta par 648 000 barelu dienā, kamēr iepriekšējos mēnešos ieguves apjoma kāpinājums tika ierobežots līdz 432 000 barelu dienā. Tomēr šis lēmums nav kliedējis pesimistisko noskaņojumu tirgū, kuru radījis energoresursu cenu kāpums un Eiropas Savienības valstu vienošanās noteikt daļēju Krievijas naftas importa aizliegumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 1,3% līdz 33 248,28 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,8% līdz 4176,82 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,7% līdz 12 316,90 punktiem.