Interesanta ideja, kas nav īstenojama

Autors: Māris Ķirsons
2018. gada 09. janvāris plkst. 10:54

2018. gadā tiks aizsākta valsts pārvaldes reforma, kuras rezultātā tajā saruks nodarbināto skaits, vienlaikus ierēdņiem būs lielāka alga, kas ļaus izlīdzināt konkurētspēju darba tirgū ar privātkompānijām

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai nevarētu katram valsts pārvaldes iestādes vadītājam iedot maku ar naudu darbinieku algošanai un vienlaikus dot brīvas rokas gan algu noteikšanā, gan darbinieku skaitā, vienlaikus atbildot par sasniegto vai nesasniegto rezultātu?

Tā būtu savdabīga šoka terapija – ir iestādes algu budžets, nav nekādu algu griestu, un, ja vien budžets ļauj, iespējams maksāt jebkādu atlīdzību, kādu iestādes vadītājs uzskata par nepieciešamu. Taču šādam risinājumam nav gatava nedz sabiedrība (kā ierēdnis var saņemt vairākus tūkstošus lielu atlīdzību?), nedz valsts pārvalde un arī ne politiķi. Tādējādi tā ir interesanta ideja, taču, manuprāt, tā vismaz pašlaik nav īstenojama. Jāsaprot, ka visās valsts pārvaldes iestādēs nav vienāda finansiālā bāze (darba algu fonds), jo ir valsts pārvaldes iestādes, kur ierobežoto finansiālo iespēju dēļ par vienu un to pašu darbu (amatu) maksā ievērojami mazāk (tikai amatalgu) nekā par tādu pašu darbu «turīgākā» iestādē, kur bez amatalgas vēl papildus ir dažādas piemaksas. Tas ir tāpat kā Eiropas Savienībā: ir «vecās» valstis, kuru tautsaimniecības bāze ir ievērojami lielāka nekā tām «jaunajām» valstīm, kuras ir nesen pievienojušās. Ja šādos apstākļos «atbrīvojam» algu ierobežotājus, tad atšķirība algās starp trūcīgāko un turīgāko iestādi pieaugtu vēl vairāk, pat līdz 30-40 procentiem. Rezultātā uz «trūcīgo» iestāžu vadītājiem būtu milzīgs spiediens, iespējams, pat nesamērīgs, par katru cenu mazināt nodarbināto skaitu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atlīdzību. Vienlaikus, iestādes vadītājam dodot milzīgas pilnvaras, nosakot atlīdzību, būs arī negatīvie efekti, jo īpaši sabiedrības reakcijā.