Dārzkopības kūdras ieguvēji un tās produktu ražotāji saskaras ar aizvien pieaugošo vēlmi Eiropas Savienībā izslēgt šo nozari no spēles, lai gan kūdras produkti nepieciešami dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu audzēšanai, turklāt alternatīvu materiālu nav. Rezultātā pieaugusi nedrošība attiecībā par ilgtermiņa ieguldījumu atpelnīšanu, kas savukārt neveicina vēlmi uzņēmējiem veikt būtiskas investīcijas.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Viņa atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir piedzīvoti vairākkārtēji uzbrukumi nozarei ar mērķi tai būtiski apgrūtināt savu darbību un galu galā to pilnībā likvidēt, kas pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt neparedzamas sekas, jo īpaši pārtikas produktu pieejamībā un to cenās.
Kāda ir pašreizēja situācija?
Vienā vārdā – trauksmaina! 2020. gada novembrī valdība apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kas ļāva ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus. Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmās nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves platībā 26 000 ha apjomā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj. tonnu kūdras. Tas kūdras ieguves uzņēmumiem radīja drošību tālākai attīstības plānošanai, darbības modernizācijai un paplašināšanai pārstrādes jomā, jo galvenais investīciju ieguldījuma vai piesaistes priekšnoteikums ir investīciju drošība. Nozarei tika dots solījums par tās drošumu turpmākajiem 10 gadiem.
Vairāki uzņēmumi plānoja attīstīt kūdras pārstrādi un būvēt rūpnīcas, kas atbilst arī pamatnostādnēs paustajam uzstādījumam – ražot produktu ar augstu pievienoto vērtību. Kūdras ieguve, kā jebkura saimnieciskā darbība, rada siltumnīcu gāzu (SEG) emisijas, un tāpēc uz katru radīto emisiju tonnu nozarei jārada pēc iespējas lielāka pievienotā vērtība un ieguvums Latvijas ekonomikai. Lai arī ārējais pieprasījums pēc kūdras produktiem (substrātiem) augs, tomēr šajā nozarē strādājošajiem būtiskākais jautājums saistās ar ES Zaļā kursa uzstādījumiem un to piemērošanu.
Proti, 2021. gada vasarā Eiropas Komisija Zaļā kursa ietvaros publiskoja vairākus normatīvu projektus, kuri iezīmēja kūdras ieguves samazinājumu un ierobežojumu no dažādiem aspektiem. Tas atkal sāka radīt satraukumu investēt gribošo uzņēmēju vidū. Tā, piemēram, Taksonomijas regulas pielikuma projektā minēts, ka kūdras izmantošana substrātiem, mēslošanas līdzekļiem un pakaišiem nav atzīstama kā ilgtspējīga un līdz ar to netiek kvalificēta kā finansiāli zaļi atbalstāma darbība. Tas nozīmē, ka dārzkopības un lauksaimniecības nozares, kuras savā darbībā izmanto kūdras produktus, nevarēs saņemt finansiālu atbalstu, kreditēšanas nosacījumi šīm nozarēm būs apgrūtināti un to darbība nekvalificēsies kā ilgtspējīga. Tajā pašā laikā šīs nozares bez kūdras darboties nevarēs, jo līdz šim nav atrasts līdzvērtīgs kūdras substrāta aizstājējs nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.
Rodas absurda situācija, ka nozare, kura vēlas attīstīt un modernizēt savu darbību, lai nodrošinātu dārzkopjus un mežsaimniekus ar kvalitatīviem substrātiem, tiek no dažādām pusēm ierobežota, un pieaug investīciju neatgūšanas risks. Tajā pašā laikā Eiropas Zaļā kursa mērķis ir klimata neitralitāte, un tas tiek ļoti atšķirīgi interpretēts. No Eiropas Komisijas un arī daļas Latvijas ierēdņu puses tas tiek ļoti šauri skatīts tikai kā CO2 samazinājums visās jomās, netiek ņemti vērā visi aspekti, un nav plašāka skatījuma par klimata neitralitāti kā tādu un to, kā to var panākt. Labs piemērs ir kūdra – kūdras ieguve rada SEG emisijas, un līdz ar to ir uzskats, ka nozares darbība ir jāierobežo, netiek ņemts vērā, ka kūdras substrāti ir pamatā pārtikas audzēšanai un meža stādu audzēšanai. Netiek domāts, ka Eiropas Komisijas mērķis iestādīt 3 miljardus koku nav īstenojams bez kūdras substrāta. Kūdras substrātu plaši izmanto pilsētvides apzaļumošanai, tas ir pamats augu audzēšanai, kas piesaista CO2 . Minētais nozarē raisīja apjukumu un kavēja investīciju ieguldījumu un nozares efektivitātes paaugstināšanu.
Visu interviju lasiet 31.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!