Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Redzēt uz Latvijas ceļiem elektroauto vairs nav brīnums. Tie, kuri atklājuši šo automobiļu priekšrocības, jau šobrīd dzīvo nākotnē, tomēr daudzus joprojām uztrauc vairāki jautājumi: vai elektroauto ir izdevīgi, kādas būs uzlādes iespējas, iegādājoties auto, un kā tas izmainīs ierasto ikdienas ritmu. Kādi tad, galu galā, ir elektroauto ieguvumi un kādēļ vērts apsvērt to iegādi? Turpiniet lasīt rakstu un ieskatieties nākotnē, ko mums atnes šīs automašīnas.

Ne tikai videi, bet arī ģimenei draudzīgs

Piekritīsiet, ka lasīts un dzirdēts daudz un dikti par automobiļu ietekmi uz vidi. Tieši klimata pārmaiņas daudzus arī ir ieinteresējušas lūkoties daudz zaļākā un ilgtspējīgākā risinājumā – elektroauto. Ne velti jau no 2035. gada Eiropas Savienības tirgū varēs izlaist tikai bezemisiju automašīnas.

Taču mūsdienu cilvēkam svarīgi ir arī tas, kā viņš pats jūtas šajā auto. Te nu var droši apgalvot, ka elektroauto izvēles klāsts ir plašs. Sākot no dizaina līdz ietilpībai – tie ir auto, kur padomāts par modernākajām tehnoloģijām un ērtībām. Piemēram, ģimene, kura vēlas ilgtspējīgu un videi draudzīgu auto, ar kuru ik dienas pārvietoties, gan braucot uz darbu, gan transportējot bērnus uz skolu, šodienas tirgū atrastu vairākus sev apmierinošus variantus. Auto ražotāji arvien vairāk domā par to, kā sniegt labāko braukšanas pieredzi, vienlaikus nekaitējot arī videi, un Hyundai ir viens no tiem, kas pierādījis, ka to var veiksmīgi sasniegt. 2023. gada elektroauto modelis IONIQ 5 ir pilnīgs inovāciju skaistums – lielāka ietilpība, ātrāka uzlāde un nākotnes prasībām pielāgots dizains.

Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācija savākusi vairāk nekā 11 300 parakstu pret valdības plānoto automašīnu nodokli, bet tautas iniciatīvu vietnē "Rahvaalgatus.ee" pret ieceri ieviest nodokli automobiļiem parakstījušies vairāk nekā 19 000 cilvēku.

Automašīnu īpašnieku asociācijas izveidoto petīciju vietnē "Petitsioon.ee" var parakstīt vēl otrdien līdz plkst.23.59, kamēr vietnē "Rahvaalgatus.ee" parakstu vākšana turpināsies līdz augusta beigām.

Petīcija "Petitsioon.ee" reģistrēta 5.februārī, un otrdien petīcijas parakstītāju skaits pārsniedza 11 300.

Savukārt "Rahvaalgatus.ee" Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācijas petīcija reģistrēta 13.jūlijā, un otrdien parakstītāju skaits tuvojas 19 100.

Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Prīts Tammeraids pauda pārliecību, ka auto nodokļa ieviešana ir apšaubāma gan no lietderības, gan ētikas viedokļa.

Viņaprāt, tāds nodoklis neveicinātu videi draudzīgāku un dažādāku transportlīdzekļu izvēlēšanos, bet plānotais nodoklis liks automobiļu īpašniekiem tos pārdot vai nodot metāllūžņos.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iebildumi faktiski ir apturējuši Rīgas domes (RD) ieceri no 2025. gada vairs neizsniegt atļaujas gāzes apkures katlu izmantošanai (kas pārsvarā skars tieši privāto sektoru), tomēr nojaušams, ka galvaspilsētas pašvaldība no sava plāna nav atteikusies un mēģinās savu lēmumu tomēr īstenot.

Vismaz par to liecina arī RD publicētā komentāra konteksts par VARAM pretenzijām pašvaldības mājaslapā. Jebkas, izņemot gāzi Neskatoties uz to, ka gāzi diezgan lielos apjomos siltumenerģijas ražošanai izmanto pašai RD daļēji piederošā AS Rīgas siltums, tomēr pašvaldība šo niansi publiskajā komunikācijā par savu lēmumu teju vispār nepiemin.

Tas savukārt rosina domāt, vai RD vēlme liegt gāzi izmantot apkurē privātajam sektoram primāri nav saistīta ar mērķi palielināt RS klientu skaitu un attiecīgi peļņu vismaz tajās pilsētas daļās, kur šobrīd ir RS infrastruktūra, bet kur daļa mājsaimniecību vai uzņēmumu siltumenerģijas ražošanu nodrošina ar savām iekārtām, kā kurināmo izmantojot gāzi. Teorētiski gāzes apkures iekārtas varēs izmantot arī pēc 2025. gada, kā arī uzstādīt jaunas, ja pašvaldībā būs saņemts saskaņojums iekārtas uzstādīšanai līdz 2025. gada 1. janvārim. Taču šajā apstāklī ir kāda nianse – ikvienai tehnoloģiskai iekārtai ir noteikts kalpošanas ilgums, pēc kura to drošības aspektu dēļ vairs nevar izmantot un ir jānomaina pret jaunu.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest automašīnu nodokli.

Ministrijas plānā piedāvāti divi nodokļa aprēķina modeļi. Šaurā aprēķina modelis paredz nodokli, kurā tiek ņemta vērā nodokļa bāzes daļa, ogļskābās gāzes izmeši un automobiļa vecums, savukārt paplašinātajā aprēķina modelī vēl tiek ņemta vērā arī dzinēja jauda un transportlīdzekļa masa.

Galīgo nodokļa aprēķina modeli ministrija sagatavos pēc situācijas izpētes un viedokļu noskaidrošanas. Izraudzīto nodokļa aprēķina modeli plānots publiskot rudenī un likumu par jauno nodokli pieņemt līdz gada beigām, lai tas stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā un augustā pirmo reizi nodoklis būtu jāmaksā par pusgadu.

Nodoklis būs saistīts ar automašīnu, tādējādi tas būs jāmaksā par katru īpašumā vai līzingā esošu automobili. Kopējo nodokli veido automašīnas reģistrācijas maksa un ikgadējs nodoklis.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Vides ministrijas ierosinājumu atteikties no pašreizējās vienreizējās automašīnas reģistrācijas nodevas, tās vietā ieviešot ikgadēju nodokli par automašīnas radīto piesārņojumu.

Ja Lietuvas parlaments pieņems likumprojektu, jaunais nodoklis pakāpeniski tiks ieviests 2023.-2025.gadā. Plānots, ka nodokļa ieņēmumi gadā sasniegs 170 miljonus eiro.

"Transportlīdzekļu radītie izmeši pieaug, un mums ir jārīkojas, lai samazinātu transportlīdzekļu radītos izmešus, vienlaikus attīstot alternatīvas," valdības sēdē teica Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils.

Pagājušajā nedēļā Vides ministrija paziņoja, ka 54% automašīnu īpašnieku Lietuvā būs jāmaksā ikgadējs nodoklis par piesārņojumu, kura apmērs nepārsniegs 100 eiro.

Trešdien valdības sēdē Ģentvils skaidroja, ka pašlaik nodoklis nebūtu jāmaksā 18% automašīnu īpašnieku. Automobiļiem ar benzīna dzinēju nodoklis plānots mazāks nekā dīzeļdzinēja spēkratiem.

ASV zinātnieki paziņojuši par izrāvienu, kas gūts vadāmās kodolsintēzes tehnoloģiju jomā.

Zinātnieki jau desmitgadēm ilgi centušies attīstīt vadāmās kodolsintēzes tehnoloģijas, lolojot cerības, ka tās nākotnē pavērs neierobežotas iespējas tā dēvētās tīrās enerģijas ieguvei.

Otrdien zinātnieki paziņojuši, ka pārvarēts lielākais šķērslis, kodolsintēzes eksperimentā iegūstot vairāk enerģijas, nekā patērējot tā veikšanai.

Tomēr eksperti brīdina, ka vēl būs nepieciešams zināms laiks, lai sāktu ražot enerģiju patēriņam.

Eksperiments veikts ASV Nacionālajā Lorenca Livermolas laboratorijā Kalifornijā.

Kodolsintēzes laikā no vieglākiem atoma kodoliem tiek sintezēti smagāki kodoli, kas ir pretējs šobrīd atomelektrostacijās izmantotajam kodolu dalīšanas procesam, kad smagāki atomu kodoli tiek sašķelti vieglākos.

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" gada sākumā Dreiliņos atklāja savu loģistikas centru, kura celtniecībā investēti vairāk nekā 55 miljoni eiro. Daļa no šī centra ir uzņēmuma jaunā biroja telpas, kuras novērtējis arī Pasaules Dabas fonds, piešķirot "Zaļā biroja" sertifikātu.

Uzņēmuma birojā strādā vairāk nekā 200 darbinieku. Lai gan šobrīd daudziem darbs noris attālināti un esošās koptelpas skāruši distances ietekmēti pārkārtojumi, uzņēmumā cer, ka epidemioloģiskā situācija iespējami drīz ļaus atgriezties birojā telpās pilnā sastāvā. Esošais plānojums birojā ļauj ievērot nepieciešamo 2 metru distanci.

"Koncepta izstrādes posmā telpu dizainus veidojām, salāgojot dažādu departamentu vēlmes un funkcijas. Lai gan process bija izaicinošs, tomēr no bezpersoniskām biroja telpām spējām sasniegt veiksmīgu rezultātu – modernu un energoefektīvu darba vidi, kur dominē zaļās iniciatīvas un vienota dizaina filozofija," komentē "Lidl Latvija" biroja iekārtošanas projekta vadītāja Baiba Kauliņa – Pakalna.

No elektrotīkla uzlādējamais hibrīds "Škoda Superb iV" ir vairāki auto vienā.

Piemēram, 40-50 km robežās tas spēs būt bezizmešu auto un brauks, tikai izmantojot elektrību.

Pēc papīriem, proti, ideālos apstākļos, maksimālā sniedzamība ar elektrību jeb "e-mode" režīmā "Škoda Superb iV" ir 62 km, tomēr arī reālie skaitļi sola, ka īsos maršrutos "Škoda Superb iV" būs 100 % elektroauto bez oglekļa dioksīda jeb CO₂ izmešiem.

Starp citu, CO2 izmeši (WLTP) kombinētajā ciklā "Superb iV" ir tikai 24,83-32,65 g/km. Tas atbilst bargajām atgāzu normām, kas būs spēkā no 2030. gada. Līdz ar to var apgalvot, ka, ieguldot šodien, vismaz 10 gadus var neuztraukties par videi draudzīgu auto savā autoparkā. Nomināli vienmēr turot uzlādes vadu kaujas gatavībā, ja starp plānotajiem braucieniem ir vismaz stunda vai divas, "Škoda Superb iV" spēs braukt, tikai izmantojot elektrību.

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti.

Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, ko šobrīd jau ievieš Igaunijā, kamēr Latvija un Lietuva tam vēl tikai gatavojas. Vienlaikus tas ir atgādinājums – šis ir arī ilgtspējības laikmets, kurā drukātie čeki, kam vajadzīgi bezgalīgi termālā papīra ruļļi, neskaitāmi printeri un nebeidzami loģistikas resursi, lai to visu nogādātu veikaliem, apēd ievērojamus dabas resursus. Kaut arī sabiedrība Latvijā pieprasījumu pēc digitālajiem čekiem pagaidām vēl neveido, tas būtu vērtīgs ieguvums visiem.

Drukātie čeki ir daļa no milzīgas industrijas. Visvairāk datu pieejams par ASV, kur termālā papīra ražošana un tirdzniecība ik gadu ienes apmēram 4 miljardus dolāru. Drukāto čeku ietekmi uz vidi nevar vērtēt tikai papīra izteiksmē – tās ir arī loģistikas izmaksas, lai šo papīru piegādātu veikaliem, tam nepieciešamā degviela, izmeši, kas rodas šajā procesā, resursi printeru ražošanai, tintes un regulāras apkopes izmaksas utt. Apmēram 13% pasaulē nocirsto koku nonāk papīra ražošanā, taču vēl krietni vairāk iet bojā, lai saražotu degvielu, kas padara šo papīru pieejamu. Tikmēr digitālie čeki krājas attiecīgā tirgotāja mobilās lietotnes kontā vai klienta e-pastā, ievērojami samazinot nepieciešamo resursu patēriņu.

AS "Gaso" vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot ministram Artūram Tomam Plešam atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025.gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.

""Gaso" klientu centros ik dienas saņemam klientu zvanus no dažādiem galvaspilsētas mikrorajoniem, kas pēc Rīgas domes lēmuma secina, ka viņiem nepieciešams rast un veikt milzu investīcijas, lai nomainītu apkures sistēmu mājsaimniecībā, jo gāzes katli vai to remonts turpmāk būs aizliegts. Lai privātmājā uzstādītu jaunu apkures sistēmu, jārēķinās ar izdevumiem vismaz 10 tūkstošu eiro apmērā, turklāt daudzviet iedzīvotājiem nemaz nav iespēju pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes," uzsver AS "Gaso" valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane.

Rīgas domes "Gaisa piesārņojuma mērījumu rezultāti Rīgā 2020.gadā" liecina, ka galvenais slāpekļa dioksīda NO2 piesārņojuma avots Rīgā ir automašīnas, turklāt lielākais NO2 piesārņojums rodas augustā, kad apkures iekārtas nestrādā. Arī smalko daļiņu PM10 un PM2.5 piesārņojums nav saistīts ar dabasgāzes iekārtām. Piemēram, Brīvības ielas monitoringa stacijā lielākais PM piesārņojums bija 2020.gada augustā, kas tiek saistīts ar mežu ugunsgrēkiem Baltkrievija un Ukrainā, un būtisku piesārņojumu rada smiltis un sāls.

Neatkarīgā institūcija, kas konsultē Eiropas Savienību (ES) klimata pārmaiņu jautājumos, ceturtdien ieteikusi ambiciozu izmešu samazinājuma plānu līdz 2040.gadam.

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu 2021.gadā izveidotā Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos aicinājusi bloku līdz 2040.gadam izmešus samazināt par 90-95% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Tāds samazinājums ir kritiski izšķirīgs, lai mazinātu klimata riskus un panāktu ilgtspējīgu nākotni, ceturtdien Strasbūrā prezentējot jaunāko ziņojumu, informēja padome.

"Konsultatīvās padomes ieteikumos uzsvērts, ka ir nepieciešama skaidra un pārveidojoša rīcība, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitralitāti gan godīgā, gan ekonomiski pamatotā veidā," paziņoja padomes priekšsēdētājs vācu ekonomists Otmars Edenhofers.

Viņaprāt, politiķu lielākais izaicinājums tuvākajā laikā būs izstrādāt plānu, kas veicina izmešu samazinājumu, vienlaikus stimulējot strauju dekarbonizāciju.