Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Zāles pļāvēji raideri ir vieni no braucamiem zāles pļāvēju veidiem. Ar raidera nosaukumu saprot braucošu zāles pļāvēju, kuram priekšā novietots pļaušanas bloks un kurš ir aprīkots ar unikālu stūrēšanas sistēmu. Husqvarna ir viens no zīmoliem, kurš Latvijā piedāvā arī komerciālo raideri. Raksta turpinājumā skaidrosim raidera priekšrocības un tā izmantošanas iespējas.

Kas ir zāles pļāvēji raideri un kam tie visvairāk noder?

Raidera konstrukciju Husqvarna izstrādāja jau pirms 30 gadiem, taču šīs tehnikas pamatprincipi joprojām ir aktuāli.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

No Rīgas var izcili vadīt lielāko daļu kampaņu lielākajā daļā pasaules. Tas, kas jāievēro, – jābalsta kampaņas un stratēģijas uz universālām cilvēciskām vajadzībām.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Laba reklāma nav lēta lieta. Daudzās jomās redzam, ka iepirkumos uzvar tie, kam zemākā cena. Reklāmas jomā ar to nenākas saskarties?

Varbūt valsts komunikācijas problēmas saistītas ar aplamiem iepirkumiem? Reklāmas budžets ļoti bieži jāattiecina pret auditorijas lielumu. Piemēram, cik maksā košļene? Relatīvi maz. Bet, ja tu gribi nopirkt košļeni katram Latvijas iedzīvotājam, tad vienas košļenes cena jāreizina ar 1,8 miljoniem. Līdzīgi ir ar komunikāciju – lai uzrunātu vienu cilvēku, tas nebūtu ļoti dārgi, taču, lai uzrunātu 100 tūkstošus cilvēku vai 500 tūkstošus, vai miljonu, tas uzreiz prasa investīcijas. Viens variants ir izdomāt ļoti sarežģītu mehāniku, kāpēc, neieguldot naudu medijos, visiem pēkšņi produkts būs interesants. McCANN jau simts gadus – kopš 1912. gada – ir teiciens Truth Well Told, kas ļoti precīzi raksturo, ko šī aģentūra dara, – labi izstāsta patiesību. Bet to ir ļoti grūti izdarīt. Tam ir vajadzīgs ļoti daudz ļoti pieredzējušu cilvēku, kas velta daudz laika, lai lietas izgudrotu. Speciālistu laiks, protams, maksā dārgi. Savukārt otra versija ir vēstīt kaut ko ļoti primitīvu, bet nopirkt visas iespējamās mediju vietas. Bet arī tas maksā dārgi. Tātad vienā spektra galā ir asprātīgi praktiski risinājumi, kas nav lēti, jo prasa talantīgu cilvēku darbu, bet otrā spektra galā ir nopirkt visas iespējamās reklāmas vietas. Beigās cipari sanāk salīdzināmi. Cilvēku aizsniegt bez naudas informācijas pārbagātībā īsti nevar. Un, jo vairāk cilvēku mēs gribam aizsniegt, jo dārgāk tas izmaksā.

Valdības dokumenta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas stātos spēkā no 11.janvāra, citu ierobežojumu starpā negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu, informē Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norāda, ka šī dokumenta projekts nebija apspriests ne ar vienu no nozares un tajā citu ierobežojumu starpā un pavisam negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu: “5.7.6 aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt un reklamēt speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus doties un ilgāk uzturēties tirdzniecības vietā vai tirdzniecības centrā. Minētais ierobežojums neattiecas uz preču atlaidēm (cenu zīmēm) tirdzniecības vietā”.

LRA gatavo vēstuli premjeram, ekonomikas ministram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes vadītājiem, aicinot nepieņemt šādu grozījumu redakciju, jo tā nevis uzlabos, bet pasliktinās esošo situāciju.

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

"Dienas Biznesa" (DB) rīcībā ir nonākusi informācija, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs AS “Balticom” cenšas uzspiest klientiem tās pakalpojuma “modernizāciju”, bet, ja piekrišana netiek saņemta vai netiek atbildēts uz telefonu zvaniem, AS “Balticom” negaidīti atslēdz iepriekš jau apmaksātu pakalpojumu.

Šķita, ka tamlīdzīgas komercprakses izpausmes ir deviņdesmito gadu pagātne, tāpēc DB nolēma izpētīt, vai tiešām AS “Balticom” bezbailīgi uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret patērētāju tiesībām.

Informāciju par šādu atgadījumu sniedza kāds DB lasītājs, kurš pastāstīja, ka šaubas par AS “Balticom” profesionalitāti viņam radušās jau īsi pēc līguma noslēgšanas, kad AS “Balticom” darbinieki uzstādot pakalpojumu nodarījuši kaitējumu īpašumam – izurbuši caurumus grīdās un sienās, krustām šķērsām izlaiduši kabeļus cauri visai mājai un beigās atstājuši uz zemes mētājamies dažādus vadus, kas galu galā ar internetu apgādā arī kaimiņu īpašumu. Samierinājies ar nepatīkamo pieredzi, viņš līgumu nelauza un tālākā sadarbībā nekas neliecināja, ka radīsies problēmas – AS “Balticom” internets bijis labs, vienīgi nav bijis patīkami, ka TV kanālu klāstā bijuši daudzi Krievijas propagandas kanāli, piebilda DB lasītājs, nu jau bijušais AS “Balticom” klients.

Lietuvas valdības un centrālās bankas ierosinātā pagaidu solidaritātes maksa bankām būtu signāls par to, ka veiksmīgiem uzņēmumiem Lietuvā var negaidīti noteikt papildu nodokļus, norādījusi Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, atzīstot, ka viņas pārstāvētā Liberāļu kustība ieceri vērtē skeptiski.

"Vispirms vēlos teikt, ka pats princips ir nepilnīgs, jo sniedz skaidru vēstījumu un nosaka precedentu, ka jebkuram veiksmīgam uzņēmumam Lietuvā diezgan negaidīti var uzlikt papildu nodokļus. Tādēļ mums, liberāļiem, ir skeptiska attieksme pret šo principu," parlamenta spīkere trešdien teica intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas". Liberāļu kustība ir viena no trīs Lietuvas valdošo koalīciju veidojošajām partijām.

Viņa atzina, ka vairāk vajadzētu runāt par to, ka bankas nevēlas dalīties peļņā ar noguldītājiem.

Tiek prognozēts, ka Lietuvas banku peļņa šogad varētu sasniegt vienu miljardu eiro salīdzinājumā ar 300-400 miljoniem eiro citus gadus. Banku virspeļņa ir saistīta ar procentu likmju kāpumu un citiem no uzņēmuma biznesa lēmumiem neatkarīgiem faktoriem, tādēļ Finanšu ministrija un centrālā banka ierosinājušas ieviest bankām pagaidu solidaritātes maksu, kas būtu 60% no bankas tīrajiem procentu ienākumiem, ja tie gada laikā par 50% pārsnieguši vidējos gada tīros procentu ienākumus pēdējos četros gados.

Tallinas Tehnoloģiju universitātes zinātnieki izstrādā saules paneļus, kurus varētu ražot uz Mēness no tur pieejamajiem resursiem un turpat arī izmantot.

Viņu darbs ir daļa no Eiropas Kosmosa aģentūras ieceres izveidot pastāvīgu Mēness bāzi, vēstīja Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījums "Aktuaalne kaamera" ("Aktuālā kamera").

Eiropas Kosmosa aģentūra vēlas izveidot šādu bāzi, kas sākotnēji darbotos kā zinātniskā laboratorija, bet vēlāk tur varētu sākt arī raķešu degvielas ražošanu no ūdeņraža.

"Tādus paneļus, kādus mēs izmantojam uz Zemes, protams, varētu izmantot arī uz Mēness, taču mūsu uzdevums ir sākt ražot saules paneļus uz Mēness, izmantojot tur pieejamos materiālus un resursus. Nogādāt paneļus turp no Zemes būtu ļoti, ļoti dārgi, tādēļ arī nolemts, ka to ražošana būtu jānoorganizē uz Mēness," pastāstījusi Tallinas Tehnoloģiju universitātes doktorante Katrīna Kristmane.

Lai palielinātu uzņēmuma pozīcijas meklētājprogrammās (Google, Yandex u.c.) un piesaistītu lielāku apmeklētāju plūsmu, vitāli svarīga ir mājaslapas SEO optimizācija, kas ietver dažādas tehnikas. Tomēr tā nav iedomājama arī bez SEO rīku palīdzības. Lai gan vairums no šiem rīkiem izmaksā dārgi, internetā ir pieejami daudzi bezmaksas risinājumi un spraudņi, kas var būt noderīgi gan tiem, kas nesen uzsākuši interesēties par šo tēmu, gan arī tiem, kas ar SEO nodarbojas jau ilgāku laiku. Šajā rakstā mēs aplūkosim nelielu daļu no labākajiem bezmaksas SEO rīkiem, kas palīdzēs Tev sasniegt vēlamos SEO rezultātus.

Kas ir SEO optimizācija?

SEO optimizācija ir procesu kopums, kuru veic, lai uzlabotu mājaslapas pozīcijas meklētājprogrammu rezultātu lapās (SERP). Jo labāka ir vietnes redzamība meklēšanas rezultātos, jo augstāks apmeklējums un iespēja pārvērst potenciālos klientus par pircējiem. Šis process ietver dažādas darbības, piemēram, atslēgvārdu analīzi, satura izstrādi, vietnes tehnisko analīzi un ārējo satura optimizāciju. SEO optimizācijai ir nepieciešama pārdomāta stratēģija, ko noteikti vislabāk veiks pieredzējis SEO speciālists vai SEO aģentūra, tomēr tā kā SEO pakalpojumi ir dārgi, ikkatrs var izmēģināt internetā pieejamos bezmaksas rīkus, lai iegūtu vismaz virspusēju lapas novērtējumu.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Turpmākajos gados Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi un tām būs nepieciešams apjomīgs NATO sabiedroto atbalsts, trešdien Valsts kancelejas organizētajā diskusijā "Latvijas 20 gadi NATO un ES" uzsvēra Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Rostoks norādīja, ka Krievija tuvākajos gados būs nopietns apdraudējums, tāpēc Baltijas valstīm būs aktīvi jāizstāv savas intereses starptautiskajā mērogā, jāstrādā un jākomunicē ar sabiedrotajiem, lai izskaidrotu savu īpašo situāciju. "Mums būs daudzas cīņas priekšā. Baltijas valstu aizsardzība maksās dārgi, un nevarēsim vieni paši to izdarīt," izteicās Rostoks.

Pat ja aizsardzībai valstis novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta un un vēl lielāku daļu sabiedrības iesaistīs valsts aizsardzībā, ar to varētu būt par maz un būs vajadzīga, iespējams, vēl lielāka sabiedroto klātbūtne, kā arī finansiāls un materiāltehniskais ieguldījums.

Rostoks atgādināja, ka viena lieta ir iegādāties aizsardzības sistēmas pašiem, bet otra ir NATO sabiedrotajiem izvietot pie mums savu bruņojumu uz laiku, attiecīgi šādi sargājot Baltijas drošību.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Uzrunājot uzņēmējus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) kopsapulcē, premjers Krišjānis Kariņš atzina, ka ekonomikas attīstības perspektīvas saredz viedā reindustrializācijā.

Proti, valdībā nesen apstiprināto nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu īstenošanā, kas paredz ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājības pieaugumu balstīt uz eksportējošo sektoru, mērķtiecīgi investējot tā attīstībā, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu.

Latvijai pēc Covid-19 pandēmijas ir mērķtiecīgi jāīsteno nacionālā industriālā politika jeb viedā reindustrializācija, lai atgūtu Latvijai vēsturiski raksturīgo eksportspējas apjomu.

Ņemot vērā Eiropas Komisijas redzējumu, kā arī ņemot vērā valdībā apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, Latvijas sagatavotais ANM plāns tiks uzlabots, to diskutējot gan ar partneriem valdībā, gan sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī pilsonisko sabiedrību.

Lielbritānijas naftas un gāzes kompānijas BP vadītājs Bernards Lūnijs negaidīti atkāpies no amata.

Uzņēmums paziņoja, ka 53 gadus vecais Lūnijs atkāpies, atzīstot, ka nav bijis pilnībā atklāts, uzņēmuma iekšējā izmeklēšanā sniedzot informāciju par savām bijušām attiecībām ar kolēģēm.

Īrijas pilsonis Lūnijs BP izpilddirektora amatā aizvadījis mazāk nekā četrus gadus, vadot uzņēmumu cauri nemierīgiem laikiem, kuros naftas un gāzes cenas piedzīvojušas ievērojamas svārstības koronavīrusa pandēmijas un kara Ukrainā dēļ.

Par BP pagaidu izpilddirektoru iecelts finanšu direktors Marijs Okinkloss, kurš vadīs uzņēmumu, līdz tiks atrasts jaunais izpilddirektors.

Aprīļa nogalē Rīgā 12. reizi pulcējās tehnoloģiju jaunuzņēmumi no visas Baltijas uz biznesa konferenci “TechChill”. Pasākums pēdējo gadu laikā jau ir izaudzis par Baltijā vadošo “start-up” biznesa konferenci.

Šogad pasākumā piedalās vairāk nekā 350 jaunuzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī citām Eiropas valstīm. Tāpat tas pulcēja vairāk nekā 225 investorus no 25 dažādām pasaules valstīm.

Pārsteidzoši lielu interesi dalībnieku vidū izraisīja pasaulē lielākās kriptobiržas Binance akadēmijas rīkotā kripto tehnoloģiju darbnīca. Seminārs bija kupli apmeklēts, un dalībnieki aktīvi interesējās par kripto un blokķēdes tehnoloģiju inovācijām.

Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē atzīst, ka interese bijusi negaidīti liela: “Seminārs interesēja gan iesācējus, gan pieredzējušus blokķēžu un kripto lietotājus, kuriem bija interese uzzināt ko jaunu. Semināra noslēgumā vairāki studenti aktīvi interesējās par potenciālām karjeras iespējām uzņēmumā.”

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” tikko veiktajā ikgadējā vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skolēnu aptaujā 70% vecāko klašu skolēnu norādījuši, ka jūtas nomākti vai vientuļi, mācoties attālināti.

Turklāt šogad audzis to skolēnu skaits, kas attālinātās mācīšanās pieejā priekšrocības nesaskata - tā atbildējuši 37% respondentu iepretim 24% aptaujā pirms gada.

"Ja pirms gada, kad attālinātās mācības bija tikko sākušās, skolēni kā galveno izaicinājumu minēja jaunas vielas apguvi, tad šogad skolēni kā grūtāko uzsver ilgās stundas pie datora (38%) un pašdisciplīnas trūkumu (26%). Aptauja rāda, ka mācīties attālināti skolēniem kļuvis ļoti grūti emocionāli, daudzi sūdzas par izglītības kvalitāti. Gada laikā mācību saturs no fiziskās vides tiešā veidā ir pārnests uz internetu, taču ar rezultātu īsti apmierināti nav nedz skolēni, nedz skolotāji, nedz arī daļa vecāku. Interneta formāts pieprasa apjoma un metodikas pielāgošanu," norāda “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, ko sekmēja laba uzņēmumu peļņa, bet Eiropas biržās akciju cenas kritās, investoriem reaģējot uz atšķirīgiem uzņēmumu peļņas rādītājem.

ASV autobūvnieka "Ford" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 6% pēc tam, kad šī uzņēmuma peļņa pārsniedza prognozes.

Arī "Disney" akcijas cena pieauga pēc negaidīti labas ceturkšņa peļņas.

ASV ekonomikas labais stāvoklis ir apslāpējis cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz sāks pazemināt procentlikmes,

neraugoties uz datiem, ka inflācija turpina samazināties virzienā uz mērķa rādītāju 2%.

Trešdien vēl divas FRS amatpersonas izteicās, ka līdz procentlikmju pazemināšanai vēl ir jāpagaida. Londonas, Parīzes uz Frankfurtes biržu indeksi kritās.

Francijas naftas un gāzes milža "TotalEnergies" akcijas cena saruka par 3% pēc tam, kad uzņēmuma pērnā gada peļņa bija mazāka par prognozēto.