Redakcijas komentārs: Efekti, blakusefekti un defekti

Autori: Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks
2017. gada 18. decembris plkst. 7:40

Vai sagaidāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas kļūs par universālu un tautā iemīļotu līdzekli daudzām kaitēm, vai arī tā fokuss izrādīsies specifiskāks, rādīs laiks un prakse.

Pagaidām var tikai analizēt iespējamo ietekmi. No vienas puses, valsts saka, ka līdz ar IIN izmaiņām no darbaspēka maciņiem jau no nākamā gada neizņems pāris desmitus miljonu eiro. Finanšu ministrijas izšķiršanās par šādu risinājumu, pirms tā sāka ar pārliecību dalīt ordeņus par nodokļu reformas virzīšanu, droši vien nebija viegla. No otras puses, ir biznesa vides tradicionālā piesardzība pret šādiem valsts pārvaldītāju misijas tipa tautas glābšanas pasākumiem. Tāpat ir labi zināms, ka valdības lēmumos parasti darbojas savienoto trauku princips – un ieguvumi vienā jomā izlīdzināsies ar zaudējumiem citā. Tiesa, precīzus ieguvumus un iespējamos zaudējumus šobrīd ir grūti prognozēt – ministrijas un Ministru Kabinets jau var spekulēt ar skaitļiem, un miljonu piesaukšana vienmēr liek pievērt uzmanību, turklāt nemaz tik bieži negadās, ka valdību vismaz formāli pārņem vēlme dalīties ar strādājošajiem. Kādas būs dāsnuma sekas un kurš īsti tiks pie pīrāga pildījuma, rādīs praktiskā pieredze. Tāpat pagaidām var tikai minēt, kāds būs IIN reformēšanas skarto noskaņojums pēc gada, kad varēs novērtēt izmaiņu efektus, blakusefektus un, kas zina, arī defektus vērienīgākajām ienākuma nodokļa pārmaiņām faktiski kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tiesa, ne jau izmaiņas kā tādas dara bažas, bet to vēriens gan, piemēram, no vienas likmes pārejot uz diferencēto un ieviešot trīs likmju sistēmu no 20% līdz pat 31,4% atkarībā no ienākumu lieluma – jo lielāks atalgojums, jo augstāka likme. Līdz ar to vienkāršā IIN sistēma ir noņemta no trases, un te nu būs darbiņš grāmatvežiem – veiksmīga tikšana galā ar šo nodokli būs viens no nodokļu reformas «cietajiem riekstiem».

DB jau rakstīja (14.11.), ka no darba devēju un kopumā biznesa vides skatpunkta viena no galvenajām problēmām ir tā, ka kvalificētajiem darbiniekiem ar labu atalgojumu reforma nav tik pretimnākoša, kāda tā ir mazo algu saņēmējiem, taču darba tirgū kvalificēto darbinieku noturēšana un piesaistīšana ir ārkārtīgi aktuāla. Un šajā aspektā ienākuma nodokļa izmaiņu rezultātā var tikt traumēta Latvijas uzņēmēju konkurētspēja, jo, piesaistot kvalificētus speciālistus, darbaspēka nodokļu slogs nesamazināsies, turklāt no uzņēmēja skatupunkta kopējās darbaspēka izmaksas var pat pieaugt, būs pieaugums arī sociālo iemaksu likmē, un nosacīti lielo algu saņēmējus Latvijas uzņēmējiem «uzturēt» varētu kļūt dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. No uzņēmēja pozīcijām, darbaspēka nodokļu izmaiņas ved uz izmaksu pieaugumu savienojumā ar komplicētāku grāmatvedību. Jaunā sistēma var radīt apjukumu, un tad būs jāvērtē nodokļu administrācijas spēja patiešām konsultēt pirms sodīšanas.