Redakcijas komentārs: Reformu gada pirmie asniņi

Autori: Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore
2018. gada 09. janvāris plkst. 7:33

No 2018. gada šobrīd pagājusi viena nedēļa. Kopumā tas nav sevišķi ilgs laika brīdis, taču jau pirmajās septiņās dienās varējām izjust vairāku pērn iniciēto reformu smagnējo ritējumu, ko varēja drīzāk raksturot ar vārdiem - kā pa celmiem.

Pozitīvi domājošie var cerēt, ka ar laiku viss veiksmīgi ieies sliedēs, bet reālisti saka, ka vēl ir jānogaida, lai redzētu, cik lieli un traucējoši būs dažādo reformu ragi un nagi. Runājot par nodokļu reformu, ja diferencētā IIN un neapliekamā minimuma izmaiņas kā haosu izraisošu faktoru uz sevis pagaidām izjūt galvenokārt grāmatveži, tad palielināto akcīzes nodokli jau var novērtēt ikviens autobraucējs. Sociālajos tīklos cilvēki aktīvi dalījās ar saviem novērojumiem, ka konkrētās degvielas uzpildes stacijās maksa par vienu benzīna litru šogad bija kāpusi nevis tikai par akcīzes radītajiem teju 5 centiem, bet pat par veseliem 10 centiem. Protams, naftas tirgus ir globāls, un jau kādu brīdi šī tirgus vērotāji ir lēsuši, ka zemo izejvielu cenu raisītā depresija varētu būt beigusies, kas vienkāršā valodā nozīmē to, ka nafta un tās produkti atkal maksās dārgāk. Spekulācijas un prognozes gan ir interesantas, taču realitātē degvielas cenas pieauguma efektu varēsim novērtēt pēc mēneša, redzot, cik benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes Latvijas degvielas tirgotāji būs notirgojuši un kā šie dati izskatīsies pret iepriekšējo gadu attiecīgo periodu.

Vēl viena plašākā sabiedrībā pamanāma nodokļu izmaiņa ir samazinātais PVN Latvijas augļiem un dārzeņiem, un pirmā nedēļa, vismaz pēc cilvēku sacītā, rāda, ka tās rezultāts bija neviendabīgs, proti, citur gaidītais cenas samazinājums bija pamanāms, bet šur tur - atkal ne.

Pirmajā gada nedēļā ievērojama sabiedrības daļa varēja izjust arī veselības reformas, precīzāk sakot, e-veselības visnotaļ untumaino dabu. Proti, kā jau pērn tika brīdināts, e-recepšu ieviešana dzīvē radīja apjomīgus sarežģījumus. Varētu domāt, ja reiz bija zināms, ka sistēmas ieviešana un darbība nenoritēs gludi, kāpēc preventīvi netika veikti nepieciešamie pasākumi. Jāsaka, ka no trača un neapmierinātības ap e-veselību nav tikai zaudētāji - jo vairāk un skaļāki būs protesti, jo vieglāk būs “izsist” naudu nepieciešamajiem sistēmas uzlabojumiem, un tie, kā jau mūsu valstī pieņemts, nav lēts prieks. Te var minēt piemēru - DB 05.01.2018. rakstīja par Krievijas investora Skanstes apkaimē iecerēto privāto slimnīcu. Šī deviņstāvu ēka, kas pēc savas būtības varētu būt Stradiņu Slimnīcas dublieris, ar visām iekārtām, ieskaitot modernu robotu sistēmu, izmaksāšot 36 miljonus eiro – tātad aptuveni divas reizes lētāk nekā jaunais Stradiņu korpuss bez iekārtām.

Reforma, kurai šogad jānovēl labs ceļavējš, ir šodienas DB laikraksta 3.lpp. pieteiktā valsts pārvaldes reforma - nav šaubu, ka reālie apstākļi pieprasa, lai šis sektors kļūtu būtiski slaidāks. Jautājums gan te arī būs par politisko gribu un spēju idejas pārvērst konkrētos rezultātos.