Kāds ārsts, strādājot gan publiskajā, gan privātajā sektorā, mēnesī pelna aptuveni 39 000 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētais ārsts strādā vienā no klīniskajām universitātes slimnīcām, mēnesī vidēji tajā strādājot pilnas slodzes darbu jeb 160 stundas. Par šādu darbu ārsts vienā no lielajām slimnīcām nopelna vairāk nekā 6000 eiro mēnesī.

Taču, kā rāda aģentūras LETA rīcībā esošie apkopotie dati, papildu pilnas slodzes darbam lielajā slimnīcā, ārsts strādā arī komercsektorā, mēnesī par šo darbu nopelnot vēl aptuveni 33 000 eiro. Minētā summa patlaban ir lielākā, ko kāds ārsts mēnesī nopelnījis papildu darba pienākumiem publiskajā sektorā.

Lielākais klīniskajā universitātes slimnīcā kādam citam ārstam izmaksātais atalgojums mēnesī ir aptuveni 11 000 eiro, vēl vairāki ārsti šī līmeņa slimnīcās atalgojumā mēnesī saņemt aptuveni 9000 eiro. Citās klīniskajās universitātes slimnīcās lielākās ārstu algas mēnesī svārstās 3000 - 4000 eiro robežās.

Laba veselība ir mūsu lielākā vērtība, tādēļ par to ir atbilstoši jārūpējas. Tas ietver gan noteiktus ikdienas ieradumus, gan arī profilaktiskas pārbaudes pie veselības aprūpes speciālistiem.

Šobrīd, kad daudz laika tiek pavadīts pie ekrāniem, acīm ir lielāka slodze. Labākais veids, kā sekot līdzi redzes asuma izmaiņām un acu veselībai kopumā, ir regulāra redzes pārbaude pie optometrista. Savukārt, ja ir radušās kādas sūdzības, piemēram, sāpes vai sausuma sajūta acīs, palīdzēs acu ārsts oftalmologs.

Kā parūpēties par savu acu veselību?

Ideālā gadījumā redzes pārbaude būtu jāveic vismaz reizi divos vai trīs gados. Ja tiek pamanītas kādas redzes asuma izmaiņas vai radušās kādas citas sūdzības, piemēram, miglojas redze vai ir grūtības lasīt, laiks doties uz vizīti pie acu aprūpes speciālista.

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus, kuru validācijas procesu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā (PSKUS) iecerēts noslēgt līdz šā gada beigām, šodien vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".

Zinātniskā institūta laboratorijas ārsts Aigars Reinis norāda, ka tā dēvētais ātrais tests tiek izstrādāts jau sešus mēnešus. Ja Covid-19 pandēmijas tagadējie testi darbojas, identificējot vīrusa ribonukleīnskābes jeb RNS, tad ātrās diagnostikas tests darbojas pēc cita principa un ļaus saīsināt rezultāta noteikšanas laiku.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt - ir vīruss materiālā vai nav," stāstīja Reinis.

Precīzu laiku, kad varētu noslēgties validācijas process jeb veiktas visa veida pārbaudes, Reinis nevarēja nosaukt. Taču izstrādājamā testa precizitāte rāda ļoti labus rezultātus. "Mēs varam runāt par ap 90% precizitāti," saka ārsts.

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;

Šodien, 19.novembrī stājas spēkā izmaiņas esošajā kārtībā, paredzot, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to no šodienas mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.

Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.

Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Rīgas rajona tiesa sākusi skatīt tabakas izstrādājumu vairumtirgotājs "Pro Vape" prasību par 5000 eiro morālā kaitējuma piedziņu saistībā ar reputāciju aizskarošu, nepatiesu ziņu izplatīšanu, 12.oktobrī vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Prasība pret Rīgas Austrumu slimnīcas plaušu ārstu Alvilu Kramu vērsta par sabiedrisko mediju portāla "Rus.lsm.lv" sižetu. Tajā žurnālists Daniils Smirnovs atklāja, ka, tirgojot aromatizētās bezdūmu e-cigaretes, netiek ievēroti visi tirgošanas nosacījumi.

Tirgotāji reportāžā skaidroja, ka reklāmas plakātu nejauši apskatei izstūmusi apkopēja. Sižetā intervēts ārsts Krams. Viņš uzsvēra, ka pārkāpumus redz pats un ka elektroniskās cigaretes ir bīstamas, un smēķēšana var izraisīt priekšlaicīgu nāvi.

"Toksiskas vielas tirgotājs iesūdz tiesā ārstu, kurš publiski ir aicinājis tirgotājus un valsts institūcijas ievērot likumu! Tas ir bīstams signāls visai medicīnas nozarei un sabiedrībai, ka ārstam mēģina aizliegt izteikt viedokli un brīdināt sabiedrību. Tas ir unikāls tiesas process visas Eiropas Savienības kontekstā," apgalvoja Krams.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārstu speciālistu brigādēm iegādātas divas jaunas, speciāli aprīkotas automašīnas.

Īpaši sarežģītās situācijās palīgā ar tām dosies abas Rīgā izvietotās speciālās brigādes, kurām izsaukumu intensitāte ir vislielākā un kuras pie pacientiem dodas ne tikai galvaspilsētā, bet bieži vien uz novadiem līdz pat 100 kilometru attālumā no Rīgas un nepieciešamības gadījumā arī vēl tālāk.

Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem. Uz izsaukumiem tajās dodas pieredzējis reanimatologs anesteziologs vai neatliekamās medicīnas ārsts kopā ar ārsta palīgu, kurš vienlaikus ir arī autovadītājs. Šo brigādi nevar izsaukt pats pacients. To piesaista mediķi, kuri jau strādā izsaukuma vietā, vai to uz notikuma vietu nosūta dispečercentrs, ja ir noticis negadījums ar daudz cietušajiem.

Šodien stājas spēkā pastiprinātās prasības Covid-19 izplatības ierobežošanai, kuras vakar pieņēma valdība.

Uzklausot epidemiologu ziņojumus un ņemot vērā to, ka Covid-19 situācija nav uzlabojusies, valdība otrdien lēma par atsevišķiem pasākumiem, kas mazina pulcēšanos ārpus mājsaimniecības un darba kolektīva.

Valdība lēma, ka ierobežojumi sporta pasākumiem un grupu treniņiem iekštelpās tiek pagarināti līdz 13. novembrim. Tas nozīmē, ka telpās tāpat kā līdz šim būs iespējami individuāli treniņi, bet grupu nodarbības drīkstēs notikt ārpus telpām, neizmantojot garderobes.

Noteiktas arī stingrākas prasības masku lietošanai izglītības iestādēs. Proti, turpmāk gan bērniem no 13 gadu vecuma, gan skolotājiem sejas maskas būs jālieto, atrodoties izglītības iestādes koplietošanas telpās vai vietās, kur satiekas skolotāji vai tiekas vairāku grupu bērni. Masku varēs nelietot, piemēram, klases telpās, kur kopā ir vieni un tie paši bērni.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Līdz neatbilstību novēršanai Zāļu valsts aģentūra (ZVA) apturējusi zāļu «Rigvir šķīdums injekcijām» reģistrāciju.

ZVA skaidroja, ka šī gada laikā tika konstatēti kvalitātes defekti vairākām «Rigvir» sērijām, tādēļ tika apturēta šo zāļu izplatīšana. Uzņēmums, kas zāles «Rigvir» reģistrējis - SIA «Latima» -, joprojām nav noteicis konkrētu, viennozīmīgu neatbilstības cēloni konstatētajam kvalitātes defektam, skaidroja ZVA.

Tāpat aģentūrā norādīja, ka uzņēmums arī šo zāļu pēcreģistrācijas periodā nav izpildījis normatīvos aktos noteiktos pienākumus un aktualizējis zāļu reģistrācijas dokumentāciju. Šī iemesla dēļ ZVA apturējusi «Rigvir» zāļu reģistrācijas apliecības darbību līdz neatbilstību novēršanai. Šobrīd uzņēmumam noteikti vairāki pienākumi, lai atjaunotu zāļu reģistrāciju.

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) labāko mediķu sumināšanas pasākumā “Gada balva medicīnā 2023” vietējā zāļu ražotāja AS “Olainfarm” īpašo speciālbalvu “Gada iedvesma” saņēma neiroloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto neiroloģisko slimību centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Viktorija Ķēniņa.

Kolēģi, studenti un pacienti viņu raksturo kā ļoti harizmātisku un aizrautīgu līderi, kura katrā lietā iesaistās simtprocentīgi.

Līdztekus darbam ar pacientiem un studentiem V. Ķēniņa ir arī Latvijas Neiroimunologu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Latvijas Imunologu asociācijas un Neirologu biedrības biedre. Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs Latvijas un starptautiskā mērogā.

“Neiroloģija ir ļoti komplicēta un sarežģīta medicīnas nozare. Pie neirologiem bieži nonāk tie pacienti, kuriem citi ārsti nav varējuši atrast veselības problēmu cēloni un attiecīgi arī efektīvāko veidu, kā palīdzēt. Tā kā reto neiroloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināmā, tādi ārsti kā Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir uzskatāmi par īstiem ledlaužiem, kuru darbs un pūles paver ceļu daudziem pacientiem saņemt labāko iespējamo ārstēšanu un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Viņa sniedz nenovērtējumu ieguldījumu ne tikai neiroloģisko slimību ārstēšanā un terapijas uzlabošanā Latvijā, bet arī ar savu pozitīvo, enerģisko un vienmēr profesionālo pieeju ir iedvesmojošs piemērs mums visiem, skaidri apliecinot, ka tad, ja ir vēlme, būs arī iespējas,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

Saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 reģistrēti visos Latvijas reģionos, izņemot Kurzemi un Vidzemi, liecina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) publicētā informācija.

Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēts Rīgā un galvaspilsētas reģionā, bet vismazāk Zemgales un Latgales reģionos.

SPKC norāda, ka sīkākus datus patlaban centrs nevarot atspoguļot, lai pasargātu konkrētos pacientus no sensitīvo datu izpaušanas.

Pieaugot gadījumu skaitam, dati tiks publicēti Latvijas novadu sadalījumā, sola SPKC.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā konstatēti vēl deviņi inficēšanās gadījumi ar Covid-19, tādējādi kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji. Pēdējā diennaktī veikti 258 laboratoriskie izmeklējumi, no tiem pozitīvi bijuši deviņi. Kopā izmeklētas 666 personas.

Piektdien visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Paredzēts, ka šodien valdība nolems par vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Reaģējot uz izsludināto ārkārtas situāciju valstī un ierobežotām iespējām klātienē konsultēt un pieņemt pacientus, RSU Stomatoloģijas institūta speciālisti piedāvā attālinātas konsultācijas.

No 27.marta RSU Stomatoloģijas institūtā pacientiem tiek sniegta tikai akūtā palīdzība. Tomēr, atsaucoties uz pacientu interesi, jautājumiem par nepieciešamo turpmāko ārstēšanu, izmeklēšanas taktiku, rekomendācijām u.c. jautājumiem, vairāki speciālisti šobrīd piedāvā attālinātās maksas konsultācijas. Šī ir iespēja pacientiem konsultēties ar nozares speciālistiem, kuru pieraksts uz plānveida pieņemšanu parasti ir pāris mēnešu garumā.

Konsultācijām pacienti var pieteikties portālā www.piearsta.lv. Atbilstoši pieteiktajam pieraksta laikam, ārsts sazinās ar pacientu izmantojot mobilo telefonu, datoru vai e-pastu.

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas laikā ārsts, zemnieku saimniecības "Doktus" īpašnieks un zīmola "Dr. Tereško tējas" radītājs Artūrs Tereško ar augu valsts ārstniecības līdzekļiem cīnījās aizsardzības pirmajās līnijās, piedāvājot plašu klāstu dažādu tēju un uztura bagātināju, kas stiprina imunitāti.

Dakteris uzskata, ka vīrusam galvenā ir profilakse, nevis ārstēšana, jo izārstēšanās iespējas smagos gadījumos ir salīdzinoši nelielas. A. Tereško Latvijas dabas resursos saskata gan biznesa, gan eksporta potenciālu.

"Iespējams, tas izklausīsies pēc reklāmas, ka visiem vajadzētu lietot betulīnu, bet es to neteiktu, ja nebūtu pilnībā par to pārliecināts, ka tas krietni uzlabo veselību," viņš saka intervijā žurnālam "Dienas Bizness". Taču vajadzīgi ļoti dārgi klīniski pētījumi, lai betulīnu atzītu par medikamentu.

A. Tereško arī uzsver: "Gribu, lai darbinieki saņemtu pienācīgu algu. Protams, varētu samazināt darbinieku skaitu un likt viņiem vairāk strādāt, taču man nepatīk redzēt nogurušas sejas. Priecājos par apmierinātiem darbiniekiem, kuri var atļauties braukt ar labām mašīnām, kādas var redzēt pie mūsu ražotnes."

Nacionālais veselības dienests (NVD) cer līdz gada beigām atjaunot e-veselības sistēmas serveru parku, no kuriem 90% novembrī būs vecāki par pieciem gadiem, šodien Saeimas Sabiedrības Veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja NVD pārstāvji Edgars Goba un Līga Voitkeviča.

Šāda atbilde tika sniegta, atbildot Latvijas Ārstu biedrības prezidentes, ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces jautājumu par to, cik ilgu laiku prasīs serveru nomaiņa. Aizsilniece arī vaicāja, kad paredzēts ieviest "kaut cik sakarīgu" e-receptes sadaļu, Voitkeviča norādīja, ka e-receptes sistēmu plānots pārstrādāt "pavisam drīz", vienu no nepieciešamajiem soļiem ieviešot no nākamā gada.

NVD pārstāve komisijas sēdē arī sīkāk pastāstīja par dažādiem ieguvumiem no e-veselības izmantošanas, piemēram, samazinās medikamentu papīra receptes, tāpat tiek nodrošināta darba nespējas lapu elektroniska izsniegšana, kā arī redzami citi ieguvumi. Voitkeviča arī norādīja, ka e-veselības sistēmas ieviešanas 1. un 2.kārtā realizēti nepieciešamie projekti, tāpēc Latvijai nebūs jāatmaksā Eiropas Savienībai (ES) ieviestie līdzekļi.

Salīdzinot ar vakcinācijas tempiem pirmajā posmā, kad pirmajās četrās dienās vakcinācijas devas saņēma 2960 cilvēki, tad otro poti tādā pašā laika posmā saņēmuši 2139 personas, kas ir par 821 cilvēku mazāk, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Ceturtdien vakcinācijas devu pret Covid-19 saņēma tikai 13 cilvēki divās ārstniecības iestādēs. Piemēram, pirmo poti ceturtajā dienā saņēma 698 personas 10 ārstniecības iestādēs.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un ārstniecības iestāžu darbinieks, no tiem abas potes jau saņēmuši 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 18 680 devu, no tām trešdien pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 263, bet jau otro 13 cilvēki.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā otro poti pret Covid-19 saņēmušu 572 cilvēki, otrdien - 804, trešdien - 750, bet ceturtdien - 13. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Sociālās aprūpes centrs Rūre, kas nupat tapis bijušā Liepājas bērnunama telpās Labraga ielā 11, ir biznesa projekts, kas savu darbību sāka, pateicoties ALTUM aizdevumam 2,18 miljonu eiro apmērā. Rūre ir aprūpes centrs ar visa veida aprūpi, tostarp medicīnisko.

Dienas Biznesa jautājumi sociālās aprūpes centra Rūre valdes loceklim Kristiānam Dāvim gan par ideju, gan par biznesa nišu kopumā.

Kā radās ideja, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams, ka tas ir pieprasīts un var būt arī biznesa ideja?

Pēc izglītības esmu ārsts. Pabeidzu ārsta studijas, aizgāju rezidentūrā ķirurģijā. Gaiļezerā pavadīju divus gadus, mācoties ķirurģiju. Pēc tam pārgāju uz asinsvadu ķirurģiju un tur pavadīju gadu. Visa šī praktiskā darba laikā es sapratu to, ka ļoti bieži cilvēkiem konstatē slimību terminālā stadijā vai arī cilvēks vienkārši ir tādā stāvoklī, ka viņam ir nepieciešama pilna aprūpe visu diennakti. Vienmēr šādos gadījumos piederīgie ir prasījuši - ko mums iesākt?

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Jaunietis pēc ilgstošas čipsu un citu uzkodu lietošanas kļūst akls

Kāds 17 gadus vecs jaunietis kļuvis akls pēc tam, kad vairākus gadus pārticis tikai no dažādām uzkodām, raksta BBC.

Kopš pamatskolas beigšanas jaunietis ēdis tikai kartupeļus frī, Pringles čipsus un baltmaizi, kā arī dažkārt desas šķēlīti.

Pēc tam, kad viņš zaudējis redzi, veiktās analīzes uzrādījušas, ka viņam ir nopietns vitamīnu trūkums organismā. Jau 14 gadu vecumā viņu pārbaudīja ārsts, reaģējot uz sūdzībām par nogurumu. Toreiz viņam tika diagnosticēts vitamīna B12 trūkums un izrakstīti uztura bagātinātāji, taču jaunietis tos nav lietojis. Pēc trim gadiem viņš tika nogādāts Bristoles Acu centrā ar progresējošu redzes zudumu. Acu priekšā viņam rādījušies melni plankumi, tādējādi viņš nav spējis pats paiet pa ielu.

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.