Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

"Mēness aptieka" un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt.

Pētījumā atklājies, ka 14% iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa un saistīto ierobežojumu ieviešanas ir iegādājušies recepšu zāles citas personas vārdā, izmantojot e-receptes deleģēšanu, turpretī 40% to nav darījuši, bet zinātu, kā to izdarīt. Savukārt 46% aptaujāto deleģēto e-recepti nav izmantojuši un norāda, ka nemaz nezinātu, kā to izmantot.

"Ir skaidrs, ka COVID-19 Latvijā un pasaulē būs ilgtermiņā risināma problēma. Latvija uz citu valstu fona ar situāciju pagaidām ir tikusi galā ļoti labi, tomēr eksperti jau šobrīd prognozē, ka šis bijis tikai pirmais grūtību cēliens. Lai pasargātu sabiedrības riska grupas, īpaši gados vecākos ģimenes locekļus un paziņas, pieaug nepieciešamība mūsu ikdienas dzīvē ieviest jaunus pasākumus, kas samazina gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās vietas.

«Mazs plānotājs lieliem mērķiem» no citiem individuāli izstrādātajiem plānotājiem atšķiras ar mazo izmēru un īsiem, iedvesmojošiem stāstiņiem, kuru autore ir konditore Dace Minikoviča.

Tā kā dažkārt labākās idejas rodas it kā tam nepiemērotās vietās, mērķis bijis radīt tādu plānotāju, kuru var ievietot somiņā, ņemt līdzi uz ballīti, darba pasākumu, ceļojumā vai citviet. Rezultātā tā izmēri ir 11,7x16,7 cm.

«Plānotājā var ierakstīt arī savus lielos mērķus un sapņus visam gadam. Tie vienmēr šķiet sasniedzamāki, ja ir pierakstīti,» teic plānotāja autore un Hanna Anna konditorejas vadītāja un galvenā konditore Dace Minikoviča.

Viņa stāsta, ka tajā ir arī četras receptes, kas noteikti esot diploma cienīgas un pagatavojamas mājās: burkānu kūka, marakujas tartītes un vēl divas receptes, kuru pareizo proporciju atrašana aizņēmusi aptuveni gadu.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Restorāna "Kest" šefpavārs Māris Jansons kopā ar Vides risinājumu institūtu un Latvijas Dabas fondu radījis dabiskajai pļavai veltītu recepšu grāmatu "Pļava", kurā neparastās receptēs apvienojas pavārmākslas inovācijas un Latvijas dabisko pļavu augi. Katra recepte grāmatā ir stāsts par kādu īpašu, Latvijas dabiskajā pļavā sastopamu augu.

"Veidojot šo grāmatu, ilgi domāju - ko man nozīmē daba. Kļūstot pieaugušam, arvien vairāk liekas, ka dzīvē atgriežas vecās, labās vērtības no bērnības, un es zinu, ka tā ir ne tikai man. Īpaši Latvijai ir raksturīgi tādi augi, kas ir noderīgi gan ārstnieciskiem nolūkiem, gan ir lieliskas ēdiena sastāvdaļas", par grāmatu stāsta šefpavārs Māris Jansons.

VIDEO:Kest Cēsīs - ne visiem pa spalvai 

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu...

Recepšu grāmatā "Pļava" iekļauti 25 augi, kuri sastopami Latvijas dabiskajās pļavās un kuru unikālās garšas un smaržas īpatnības ļāvušas šefpavāram radīt pavisam jaunas, pat izaicinošas receptes. Grāmatas receptēs izmantoti tādi augi kā gaiļbiksīte (Primula veris), stāvais retējs (Potentilla erecta), ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria), pļavas bitene (Geum rivale) un daudzi citi.

Ar grāmatu tās veidotāji vēlas atgādināt par dabisko pļavu kā vienu no Latvijas dabas dārgumu krātuvēm un identitātes stūrakmeņiem. Dabas daudzveidības ziņā Latvijas dabiskā pļava ir pielīdzināma tropiskajiem mežiem - vienā tās vienā kvadrātmetrā var sastapt līdz pat 50 savvaļas augu sugu. Diemžēl dabiskās pļavas Latvijā jau kļuvušas par izzūdošu dabas vērtību - tās saglabājušās tikai 0,7% Latvijas teritorijas. Lai saglabātu tās arī nākamajām paaudzēm, Vides risinājumu institūts, Latvijas Dabas fonds, pētnieki, lauksaimnieki un uzņēmēji apvienojušies dabisko zālāju atjaunošanas projektā GrassLIFE, kura ietvaros arī tapusi šī grāmata.

Mazumtirgotājs Rimi ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami lietotāja krājumos.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējā saražotās pārtikas apjoma tiek izniekoti jeb nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē: zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās.

Jaunais rīks, kura beta versija integrēta Rimi interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt, kādi ir viņam pieejamie produkti vai ēdienu atlikumi, un no tiem virtuālais šefpavārs ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Rīks izstrādāts sadarbībā ar Dānijas jaunuzņēmumu Plant Jammer.

“Pārtikas atkritumi joprojām ir liela problēma. Rimi nesen veiktais pētījums rāda, ka pat 90% cilvēku Baltijā izmet pārtiku, jo tā ir sabojājusies, ilgstoši gaidot savu kārtu. Rimi pastāvīgi investē inovatīvās tehnoloģijās, kas palīdz precīzi prognozēt pārtikas pasūtījumus un uzraudzīt “ieteicams līdz” marķējumu uz produktiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos mūsu darbībā. Nu kopā ar partneriem esam atraduši veidu, kā arī mūsu klientiem palīdzēt ceļā uz šīs problēmas risinājumu. Inovatīvais digitālais rīks ļauj tikai ar dažiem klikšķiem pastāstīt, kas aizķēries mūsu ledusskapjos un pieliekamajā, un mākslīgā intelekta šefpavārs paveic pārējo darbu, apvienojot sastāvdaļas gardu, veselīgu ēdienu receptēs,” stāsta Liene Perija, Rimi Baltic digitālās attīstības direktore.

Lietuvas restorānu ķēde Grill London Rīgā vēlas atvērt piecus šī zīmola un divus Paslēptās receptes restorānus

«Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki Rīgā reaģēs. Pirmie mēneši rāda, ka latviešiem patīk mūsu koncepcija, mums ir daudz klientu. Taču mēs esam elastīgi un nekad neskatāmies tālu nākotnē. Darām visu soli pa solim un atveram vienu restorānu pēc otra,» saka Andrjus Bakans (Andrius Bakanas), Grill London mārketinga vadītājs. Investīcijas abu restorānu atvēršanā ir 600 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmumu grupai ir 20 restorāni Lietuvā un Latvijā. Visvairāk ir Grill London, kas kopā ar Rīgas restorānu sasniedz 14. Grupā ietilpst arī Paslepti receptai, Āzijas ēdienu restorāns Režisierius, Dinner Map un konditoreja Jo Malonė by Režisierius. Pagaidām Latvijā uzņēmējam nav plāna atvērt citus savu zīmolu restorānus.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Nacionālais veselības dienests (NVD) cer līdz gada beigām atjaunot e-veselības sistēmas serveru parku, no kuriem 90% novembrī būs vecāki par pieciem gadiem, šodien Saeimas Sabiedrības Veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja NVD pārstāvji Edgars Goba un Līga Voitkeviča.

Šāda atbilde tika sniegta, atbildot Latvijas Ārstu biedrības prezidentes, ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces jautājumu par to, cik ilgu laiku prasīs serveru nomaiņa. Aizsilniece arī vaicāja, kad paredzēts ieviest "kaut cik sakarīgu" e-receptes sadaļu, Voitkeviča norādīja, ka e-receptes sistēmu plānots pārstrādāt "pavisam drīz", vienu no nepieciešamajiem soļiem ieviešot no nākamā gada.

NVD pārstāve komisijas sēdē arī sīkāk pastāstīja par dažādiem ieguvumiem no e-veselības izmantošanas, piemēram, samazinās medikamentu papīra receptes, tāpat tiek nodrošināta darba nespējas lapu elektroniska izsniegšana, kā arī redzami citi ieguvumi. Voitkeviča arī norādīja, ka e-veselības sistēmas ieviešanas 1. un 2.kārtā realizēti nepieciešamie projekti, tāpēc Latvijai nebūs jāatmaksā Eiropas Savienībai (ES) ieviestie līdzekļi.

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Daudzos gadījumos, kad mediķi nevar pilnvērtīgi strādāt e-veselības sistēmā, patiesībā pie vainas ir novecojusi datortehnika vai programmatūra, nevis pati e-veselība, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzina, ka e-veselības ieviešana patlaban ir nozares prioritāte, taču nekādas atkāpes šajā procesā nepieļaus. «Arī es katru reizi uzdodu jautājumus ministrei par to (..), bet nekāda atkāpšanās gan nebūs,» sacīja premjers.

Valdības vadītājs solīja, ka e-veselības ieviesēji būs ļoti uzmanīgi ar tālākām darbībām, īpaši tāpēc, ka katrus traucējumus sev par labu varot izmantot mediķi, kuri iebilst pret jaunās sistēmas ieviešanu.

Premjers noraidīja ģimenes ārstu paustās bažas par to, ka e-veselības sistēma būtiski apgrūtina viņu ikdienas darbu. Pēc valdības vadītāja teiktā, piemēram, pagājušajā nedēļā sistēma esot darbojusies ar traucējumiem vien trīs stundas. Ja sistēma nedarbojas, ārstiem ir visas tiesības pacientiem izrakstīt papīra receptes, kuras jebkura aptieka bez problēmām pieņems, sacīja Kučinskis.

Uztura skola Vegus piedāvā veģetārā ēdiena meistarklases. Interesanti, ka aptuveni 90 procenti klientu nemaz nav veģetārieši.

Veģetārās uztura skolas Vegus īpašniece Dita Lase pirms sava biznesa uzsākšanas strādājusi ekoveikalā Biotēka un jau tad aizrāvās ar ēdiena gatavošanu. Bija ierasts, ka pēc veselīgām receptēm draugi vērsās tieši pie D. Lases un viņas mājās tika organizēti ēdiena pagatavošanas pasākumi. Vienā brīdī D. Lase sapratusi, ka šie pasākumi ir pārtapuši par meistarklasēm. Un 2015. gadā viņa izveidoja veģetārā uztura skolu Vegus.

Tajā viņa cilvēkiem māca dažādus veselīgas ēšanas principus, kurus pielietot ikdienā. Mācību process norisinās divās daļās. Sākumā ir teorētiskā daļa, pēc tās klātesošie - parasti grupu veido desmit cilvēki - kopīgi gatavo ēdienu. Produktus D. Lase nodrošina pati, iepērkot tos mazumtirdzniecības ķēdē Rimi. Meistarklases tiek rīkotas trīs līdz četras reizes nedēļā .Par dalību meistarklasēs interesentiem jāšķiras no 25 eiro līdz 125 eiro atkarībā no to specifikas. Vispopulārākie ir ātri pagatavojamie ēdieni.

Vasaras sākumā Rīgas pieczvaigžņu viesnīcā Hotel Bergs tiks atvērts jauns restorānu grupas Resto-Rātors restorāns Trends.

Restorāna ēdienkarti veidojis Resto-Rātors dibinātājs un vadītājs Viktors Ravdive kopā ar grupas šefpavāriem. Ēdienkarte apvieno pasaules tendences un nacionālo virtuvi – mūsdienu fusion-cuisine receptes, Āzijas virtuvi ar šefpavāru receptēm, latviešu virtuvi, kas pasniegta fusion stilā, un International Rīga restorāna labākās receptes. Ar laiku restorānā parādīsies arī hot pot galds, kur būs iespējas baudīt speciāli radītu ēdienkarti.

Līdz ar jauna restorāna atvēršanu Resto-Rātors pieņēmis lēmumu slēgt restorānu International Rīga. Trends ēdienkartē tiks iekļauti International Rīga visu laiku labākie ēdieni, kuru receptūra nav mainījusies no 2012. gada. Trends strādās International Rīga pavāru komanda, kas darbojas restorānā no atvēršanas brīža.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Lietuvas Veselības ministrija plāno, ka no nākamā gada vidus recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus varēs iegādāties internetā, izmantojot e-veselības sistēmu.

Kā norāda ministrija, ar šīs sistēmas starpniecību pacienti, neizejot no mājām, varēs iepazīties ar visu aptieku piedāvājumiem un cenām, konsultēties ar aptiekāriem, pasūtīt un apmaksāt izraudzītos medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus. Šobrīd Lietuvā internetā var nopirkt tikai bezrecepšu medikamentus.

Veselības ministrs Aurēlijs Verīga skaidrojis, ka jaunā kārtība ne vien atvieglos medikamentu un medicīnisko palīglīdzekļu iegādi tiem cilvēkiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas vai kuri dzīvo tālu no aptiekām, bet arī ļaus pacientiem ietaupīt.

«Ir svarīgi parūpēties, lai pacientiem neatkarīgi no viņu veselības stāvokļa un dzīvesvietas būtu vienādas iespējas iegādāties vajadzīgos recepšu medikamentus un kompensējamos medicīniskos palīglīdzekļus, īpaši jau ņemot vērā, ka ir radītas iespējas zināmos gadījumos izrakstīt pacientam receptes neklātienē,» viņš norādījis, vienlaikus paužot cerību, ka jaunā kārtība sekmēs aptieku konkurenci un tas ļaus pacientiem ietaupīt.

Trešdien vērojami traucējumi E-veselības sistēmas darbībā, novēroja aģentūra LETA.

Kā ģimenes ārstus informējis Nacionālais veselības dienests (NVD), vērojami traucējumi e-veselības sistēmas darbībā produkcijas vidē.

Pēc NVD paustā, ja sistēmas darbības, interneta traucējumu vai citu tehnisku iemeslu dēļ ārsts nevar izmantot e-veselības sistēmu, ārsts ir tiesīgs izrakstīt pacientam recepti papīra formā. Šīs receptes elektronizēšana jeb ievade e-veselības sistēmā tiek veikta aptiekā, tiklīdz tas ir iespējams.

Savukārt, ja nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, ārsts var veikt atzīmi par tehniskiem traucējumiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atvērt e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu.

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Sigita un Saverio Bianki ir mājražotāji, kas nodarbojas ar itāļu virtuves popularizēšanu Latvijā. Viņu radītais zīmols Lazanjas Republika ir stāsts par mīlestību pret ēdienu un dalīšanos tajā.

Bianki ģimene mājražotāju statusu ieguva 2015.gadā un pirmo reizi pašu gatavotos itāļu ēdienus piedāvāja Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā. Tagad viņi gan piedāvā ēdienu tirdziņos un festivālos, gan izpilda pasūtījumus - nodrošina ēdināšanas pakalpojumus korporatīviem un privātiem pasākumiem. Vasarā katru nedēļu viņi viesojas citā pilsētā, kur itāļu ēdienus pasniedz Street Food ietvarā - gards ēdiens uz ielas, nevis restorānā.

Abi pavāri satikās Pizā, Itālijā, kur studēja sabiedriskās attiecības. Saverio Bianki bija vienīgais grupā, kas mācēja sarunāties angļu valodā, tādēļ abi ātri vien kļuva par draugiem. Jau studiju laikā abi guva pieredzi profesionālā pavārmākslā: Sigita strādāja picērijā un Saverio Bianki - savu draugu restorānā.