Skanstes tuvākās nākotnes metamorfozes varētu dot grūdienu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, tā atdzīvināšanai, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Tā uzskata pilsētplānotāji, attīstītāji, kuri savam biznesam ir izvēlējušies šo Rīgas apkaimi.
Pašlaik, aprakstot galvaspilsētas attīstību, nereti tiek lietots salīdzinājums ar maizes izstrādājumu – baranku, kura pati ir apjomīga, bet ar tukšu vidu.Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags akcentē, ka laikā no 2000. līdz 2017.gadam Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 16%, bet vēsturiskajā centrā – pat par 40%.
Savukārt Pierīgā ir pretēja tendence – iedzīvotāju skaits šajā laikā ir pieaudzis par 5%. Tostarp, piemēram, Garkalnes novadā tas ir palielinājies par 140%, Mārupē par 116%, bet Babītē un Ikšķilē - par vairāk nekā 50%. Rīga kļūst tukšāka, bet attīstās galvaspilsētai tuvējie novadi. Tas gan, viņaprāt,nav ilgtspējīgi, jo cilvēki stundas pavada braucot, tas ir nelietderīgi iztērēts laiks, ko varētu izmantot citādi,rodas vides piesārņojums, ir sastrēgumi, galu galā –šie cilvēki dzīvo noslēgtu dzīvi. Pretī ir pilsētas centrs ar kultūras dzīvi, ērtībām, savstarpējo komunikāciju.Pašlaik ekonomiski aktīvi cilvēki neapsver iespēju dzīvot centrā, šī ideja nav populāra, jo vide tur nav draudzīga un ērta. Skanste varētu dot pozitīvu impulsu visa Rīgas centra attīstībai kopumā, pauž M. Vanags.
Ideja par dzīvi pilsētā un centrā nav populāra Austrumeiropā, izņemot studentus un salīdzinoši mazāk turīgus ļaudis. Pilsētai tas ir postoši, teic sociālantropologs Viesturs Celmiņš. Viņaprāt, jāpopularizē kāda konkrēta kategorija, racionāli argumenti ir jāpasniedz emocionāli, lai varētu ideju par dzīvi pilsētā veiksmīgi pārdot, piemēram, dzīve pilsētā kā pārticības simbols, šobrīd ir otrādi - pārticis ir tas, kas var atļauties dzīvot un braukt ar savu auto uz piepilsētu.
Oskars Ozoliņš, SIA Merks valdes priekšsēdētājs, gan domā, ka pienāks tāds brīdis, kad daļa cilvēku sāks apsvērt domu, ka viņiem gribētos dzīvot tuvāk darba vietai, bērnu pulciņiem, lai ikdienu sastrēgumos nebūtu jāpavada stundas. Taču, lai šāds lēmums pārcelties tiktu pieņemts, jārada vide. No sākuma jārada piedāvājums, tad seko cilvēki, nevis otrādi. Viņaprāt, domājot par centra atdzīvināšanu, būtu nepieciešams atvieglot arī apbūves noteikumus vēsturiskajā centrā.
Arī Viesturs Laurs, IE.LA inženieri valdes loceklis, piekrīt tam, ka sākumā jābūt piedāvājumam, tad tas ir jāpārdod. Pēc viņa domām, tik drīz cilvēki paradumus nemainīs, lai cik raiti varētu attīstīties Skanste. Kopumā auto būs svarīgs ikdienas sabiedrotais, mašīnu ielās būs daudz, un tas iedzīvotāju dzīves kvalitāti neuzlabos. Lai veicinātu paradumu maiņu, jāpiedāvā alternatīvas, piemēram, kopbraukšanas pakalpojumi, jārada patīkamas pārvietošanās iespējas kājāmgājējiem, velobraucējiem. Radot pievilcīgu dzīves un darba vidi, varētu atgūt mūsu valsts iedzīvotājus, kuri ir izvēlējušies doties dzīvot ārpus Latvijas, piebalso Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Armands Krūze.
Visu rakstu Skanste kā dzinējspēks lasiet 23.aprīļa laikrakstā Dienas Bizness!
#1/14
#2/14
#3/14
#4/14
#5/14
#6/14
#7/14
#8/14
#9/14
#10/14
#11/14
#12/14
#13/14
