Viedoklis: 2018. gads PR nozarē

Autori: Juris Pētersons, JAZZ COMMUNICATIONS
2018. gada 02. janvāris plkst. 14:25

Šajā gadā es ļoti ceru uz stratēģisku pieeju komunikācijā gan no PR aģentūru, gan no klientu puses. Vienkārši sakot, ceru, ka klienti un aģentūras viens otram jautās – kādēļ mēs taisāmies darīt to, ko taisāmies darīt? Vai tas ir mūsu interesēs? Kādas īsti ir mūsu intereses un vai ir skaidrs, kā tās realizēt? Un pieņems izsvērtus lēmumus.

Mana prognoze ir, ka manas cerības nepiepildīsies. Tās noteikti nav piepildījušās 2017. gadā, un nav indikāciju, ka šogad kaut kas varētu mainīties.

Otra prognoze šim gadam ir, ka tās aģentūras, kas joprojām tomēr spēs saprast savus klientus un realitātē, ikdienā piedāvāt klientiem patiešām nepieciešamo (nevis to ierasto, ko aģentūras vai klients labprātāk darītu), būs vinnētājas. Tāpat kā šo aģentūru klienti.

Nozares izaicinājumi un problēmas 2018. gadā
Tā kā šis ir Saeimas vēlēšanu gads, nozarei viens no lielākajiem izaicinājumiem būs tas, ka diennaktī joprojām būs 24 stundas. Šis faktors, apvienojumā ar to, ka daudziem nozares speciālistiem vienalga būs jāved bērni uz skolu, pēcskolas nodarbībām, var ievērojami ietekmēt nozares darbību, kvalitāti. Cerams, nozares uzņēmumu vadītāji būs saprotoši, un pat, ja kādam no politiķiem vai partijām tiks atvēlēts vien reāli pielīgtais darba stundu skaits, no tā necietīs PR projektu vadītāju darba attiecības un karjeras.

Cits nopietns izaicinājums nozarei ir tās speciālistu latviešu, krievu un angļu valodas prasmes. Laba valoda nav ļoti bieža parādība ne mediju, ne aģentūru vidē. Turklāt man ir aizdomas, ka valodas korektoru Latvijā ir palicis apmēram tikpat, cik zirgu vārdotāju.
Ierobežots laiks + ierobežota valodas kvalitāte + resursu trūkums gan aģentūru, gan klientu, gan mediju pusē = beigās nekvalitatīvs saturs. Klientam sasniegt biznesa un komunikācijas mērķus ir pagrūti, ja auditorija nesaprot, par ko ir runa, vai arī uzjautrinās par elementārām pareizrakstības un stila kļūdām, netiekot līdz satura vērtēšanai un analīzei. Tā ir un būs nozares problēma.

Atsevišķa tēma ir nozares darbības ētika – kas ir un kas nav pieņemami, strādājot klienta interesēs vai darbā ar medijiem. Kad aģentūrai būtu jāsaka “nē”, kad jāapstājas. Īpaši aktuāls šis jautājums būs priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Neatkarīgo komunikācijas aģentūru starptautiskajā tīklā, kura biedrs ir JazzCom, regulāri notiek diskusijas, reāla pieredzes apmaiņa par biznesa ētiku mūsu un mūsu klientu nozarēs. Arī Latvijā šāda diskusija mums nenāktu par ļaunu.

Vēlēšanu gads, spēcīgās aģentūras un jaunie PR instrumenti
2017. gada nogalē, gatavojot komunikācijas stratēģijas klientiem šim gadam, esmu šāvis pār strīpu, reizēm taisot nopietnu seju un konkrētos brīžos teikumus pabeidzot ar “jo nākamais ir vēlēšanu gads”. No vienas puses laba atruna, no otras – pieredze liecina, ka atrunai dažkārt ir pamats: ap vēlēšanu laiku politiķi kļūst atbildīgāki, skarbāki, uzņēmīgāki un konkrētāki. Katrs izvēlas savu arsenālu ar instrumentiem, ko izmantot apšaudēs, uzbrukumos un aizsardzībā. Daļa no arsenāla reizēm tiek saistīta ar konkrētām nozarēm, kādu iedomātu vai reālu pretinieku intensīvāku apkarošanu, kas visbiežāk beidzas ar mierizlīgumu (šogad izlīguma sarunas sāksies pēc 6. oktobra). Tas nozīmē papildu darbu komunikācijas speciālistiem.

Šobrīd lasu grāmatu “Dictator’s Handbook”, kuras autors aizstāv pozīciju, ka neatkarīgi no politiskās iekārtas politiķi(e)m ir izšķirīgi svarīga konkrēta sabiedrības daļa, bez kuras atbalsta tas vairs nebūs pie varas. Konkrēta politiskā iekārta nosaka, tieši cik liels ir obligāto atbalstītāju skaits. Demokrātijā tādu ir nepieciešams relatīvi daudz, tādēļ lieti noder komunikācijas aģentūras, kas palīdz atbalstītājiem daudzskaitlī noticēt, ka šie ir tie īstie, labie, pareizie. Tad jāsecina – spēcīgas ir tās komunikācijas aģentūras, kuru klienti uzvar vēlēšanās. Neesmu interesējies, tieši kuras aģentūras strādāja ar kuriem politiskajiem spēkiem pēdējās vēlēšanās. Mūsu kompānijas politika ir ar politiskām organizācijām kā klientiem nestrādāt.

Vēlēšanu gadā dominēs tās komunikācijas platformas un instrumenti, kas vislabāk der tieši propagandai – jo pierādīt solījuma atbilstību produktam realitātē vai garantēt servisu “pēc pirkuma” nav obligāts priekšnosacījums priekšvēlēšanu kampaņās. Tātad komunicētās idejas būs maksimāli vienkāršas, vizualizācijas eksplozīvas, viss vērsts vairāk uz vēlētāju sirdi, nevis prātu, un atkārtots, līdz visi zinās to no galvas.

Komunikācijas platformās nekādus īpašus jaunumus neparedzu; pieņemsies spēkā komunikācija tiešsaistē, kur pastiprinātu uzmanību nāksies pievērst viltus ziņām. Viltus ziņu identificēšana un atspēkošana gan varētu izrādīties viens no apjomīgākajiem komunikācijas aģentūru uzdevumiem.

Latvijai 100 komunikācijas kampaņu loma
Jāatzīst, ka komunikācijas kampaņām būs loma Latvijas 100 gadu svinēšanā. Nedaudz žēl, ka jātaisa kampaņas par to, kas pašiem tuvs un svarīgs. Bet, lai izsistos cauri vispārējam troksnim, komunikācijai jābūt pārdomātai – jātaisa vien būs tās kampaņas. Piemēram, jau šobrīd apjomīgais Latvijas karogs uz AB dambja ir sabiedrības sarunu objekts un, ticu daudziem, maza personīga lepnuma avots.
Es domāju, ka tās mazās lietas strādā, ja ir labi pārdomātas, parādītas un izstāstītas. Līdzīgi ir ar mazajām laimītēm Imanta Ziedoņa dzejolī, jo tās ir īstas. Novēlu tiem, kas šīs kampaņas šogad taisīs – lai tās izdodas un lai šogad mēs visi jūtamies īstāki, lepnāki un vienkārši foršāki.