"Cat S42" viedtālruņa lielākā vērtība ir triecienizturīgais korpuss un ietilpīga baterija, bet uz visu pārējo ir krietni ietaupīts.

Gludo, spīdīgo viedtelefonu pasaulē ir pavisam maz citādāko produktu. Un vēl mazāk ir tādu atšķirīgo, kam izdevies noturēties tirgū vairākus gadus. Viens no veiksminiekiem ir zīmols "Cat", kas atradis savu nišu un nostiprinājies tajā ar triecienizturīgām ierīcēm.

Nesenākais – "S52" - gan iznāca diezgan pasen, pērnā gada nogalē. Un, kad ieilgušais klusums no "Cat" zīmola turētāja "Bullit Group" kļuva aizdomīgi ilgs, Lielbritānijas uzņēmums paziņoja par diviem jaunumiem – "S42" un flagmani "S62 Pro". Pirmais līdz Db.lv nonāca vienkāršākais modelis ar traktora riepas protektora rakstu.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Kopš pirmo eksemplāru nonākšanas veikalu plauktos "Cat" telefonu "firmas zīme" bijusi masīvais, industriālais dizains. Lai kā ražotāji cenšas gadu gaitā nocirpt pa kādam biezuma milimetram un aktīvi par to komunicē mārketinga materiālos, izturīgie tālruņi uz pārējo fona joprojām ir biezi. "S42" gadījumā tie ir 1,27 centimetri. Tas gan nav jāvērtē kā mīnuss. Ja krekla kabatā biezu tālruni patiešām nav ērti nēsāt, tad, piemēram, cimdotā rokā ērtāk noturēt tieši šādu "pusķieģeli" ar neslīdošu gumijotu apdari un uz āru izvirzītu rakstu, kas vēl vairāk samazina izslīdēšanas risku. Interesanti, ka par spīti prāvajiem gabarītiem, tālrunis nebūt nav smags. Tuvu 220 gramiem šodien sver arī daudzi gludie, stiklotie tālruņi.

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) līdz 7. aprīlim saņemti pieteikumi par darbinieku nosūtīšanu komandējumos no 253 uzņēmumiem par 1317 darbiniekiem.

Visvairāk pieteikumu ir būvniecībā, bet vēl komandējumus pieteikuši metālapstrādes un konsultāciju pakalpojumu nozarēs strādājošie. Pieprasītākās valstis, uz kurām mūsu uzņēmēji vēlas doties komandējumos, ir Zviedrija, Vācija, Norvēģija, mazāk pieprasītas ir Dānija, Somija un Francija.

Jau vēstīts, ka lai izpildītu iepriekš noslēgtos līgumus un turpinātu strādāt eksporta tirgos, Latvijas uzņēmumiem ir būtiski nosūtīt savus darbiniekus komandējumos, tādēļ tika veikti grozījumi 2020. gada 12. marta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pilnvarojot satiksmes ministru piešķirt atļaujas izpildīt starptautiskos pasažieru pārvadājumus ārkārtējās situācijas laikā.

Šveices būvniecības tehnikas nomas uzņēmums "Avesco Rent" turpina attīstīties un aprīļa sākumā atvēris pirmo filiāli Latvijā.

Rīgas nomas punkta izveidē investēti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Tuvākajos gados uzņēmums plāno paplašināties un izvērst savu filiāļu tīklu visā Latvijā un citās Baltijas valstīs.

"Avesco Rent" pirms 6 gadiem uzsāka piedāvāt unikālus tiešsaistes celtniecības tehnikas nomas pakalpojumus. Pēdējo gadu laikā uzņēmuma darbība izvērsta Lietuvā un Igaunijā. Patlaban Eiropā darbojas jau 35 filiāles, 7 no tām atrodas Baltijas valstīs. Klientiem tiek piedāvātas vairāk nekā 1000 tehnikas vienības un jau tuvākā nākotnē plānota paplašināšanās.

"Esam progresīvi, kā arī tiecamies izmantot mūsdienu tehnoloģijas un digitalizāciju, lai tehnikas nomu padarītu vienkāršāku, pieejamāku un ietaupītu klientu laiku. Pārliecinošiem risinājumiem un uzticamiem partneriem būvniecības jomā ir augsta nozīme, tādēļ pakalpojums pilnībā atbilst klientu vajadzībām. Turklāt šībrīža apstākļos bezkontakta noma ir īpaši droša un ērta iespēja," saka Avesco Rent izpilddirektors Vincents Albasini.

ASV akciju cena, ja vērtē lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu, šonedēļ trīs tirdzniecības sesiju laikā (līdz šai piektdienai) palēkusies vairāk nekā par 20%.

Tas tik īsā periodā ir milzīgs kāpums un, ja vērtē plašāk pieņemtas formālas definīcijas, nozīmē, ka jau atkal pienācis jauns tā saucamais buļļu tirgus. Proti, akciju cena kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem pieaugusi par 20%. Tāpat tas nozīmē, ka aktuālās pandēmijas cenu krituma tendence jeb lāču tirgus (cenu kritums kopš nesenajām augstienēm vismaz par 20%) bijis visīsākais, lai gan šajā pašā laikā - visasākais, šāds krituma periods vēsturē. Sanācis, ka ASV Dow Jones indekss cenu krituma stadijā atradās vien 11 tirdzniecības sesijas. Piemēram, "Northern Trust Wealth Management" eksperti klāsta, ka parasti tirgum, lai tas atkoptos no 20% krituma nepieciešams pusotrs gads.

Ko mežsaimniekiem nozīmē Eiropas Parlamenta nesen izsludinātā ārkārtas situācija klimata jomā un jaunās Eiropas Komisijas zaļais darījums green deal? Uz šo jautājumu "Dienas Biznesam" atbild Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Dagnis Dubrovskis.

Svarīgākais jautājums – kādu lomu zaļā darījuma politikā izvēlēsies Latvija. Vai tāpat kā finanšu sektorā – piekritīs kapitālajam remontam, vai tomēr nekļūs par pionieri.

Latvijas finanšu sektora kapitālais remonts jau februārī noslēgsies ar oficiālu paziņojumu. Neoficiāla informācija vēsta, ka Latvija nenonāks tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kur pērn oktobrī nonāca Islande. Arī par to šajā numurā – kā veicas Islandei, kura īsā laikā piedzīvojusi uzplaukumu, smagu banku krīzi, atkopšanos un nonākusi pelēkajā sarakstā.

Kamēr Latvijā joprojām izskan ziņas par banku kontu slēgšanu, islandieši nedomā atmaksāt pasaulei parādus, kas radās, sagrūstot valsts finanšu sektoram.

Ārkārtējās situācijas laikā uzņēmumiem ir atļauta darbaspēka starpvalstu migrācija.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noteikta par atbildīgo iestādi, kas apkopo informāciju par uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam ārvalstīs vai kuru darbiniekiem nepieciešams iebraukt Latvijā pasūtījumu izpildei.

Ministru kabinets š.g. 2. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", uzdodot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai sniegt atbalstu komersantiem, kuriem ir nepieciešams atvest atpakaļ uz Latvijas Republiku vai nosūtīt savus darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pasūtījumu izpildei, vai kuriem nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā pasūtījumu izpildei. LIAA uzdots apkopot informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinēt darbinieku iekļaušanu satiksmes ministra atļautajos starptautisko pārvadātāju reisos.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi SIA «Latvijas Mobilais Telefons» (LMT) sniegt maksājumu pakalpojumus izņēmuma veidā, informē FKTK.

Turpmāk tai nav nepieciešams reģistrētas iestādes statuss, jo to paredz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izmaiņas.

Ņemot vērā minēto FKTK padome 04.11.2019. ir pieņēmusi lēmumu anulēt «Latvijas Mobilais Telefons» SIA ierakstu elektroniskās naudas iestāžu reģistrā. Ieraksts elektroniskās naudas iestāžu reģistrā anulēts pēc pašas «Latvijas Mobilais Telefons» SIA iesnieguma par atteikšanos no reģistrētas elektroniskās naudas iestādes statusa, jo piedāvāto pakalpojumu sniegšanai tai kā elektronisko sakaru komersantam vairs nav nepieciešama elektroniskās naudas iestādes darbības atļauja.

Turpmāk Latvijā darbosies viena licencēta un septiņas reģistrētas elektroniskās naudas iestādes.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm.

Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.

Kā atzīst uzņēmumā, tad šie dati skaidrojami ar to, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk uzturas mājās un mazāk nododas aktīvai izklaidei un atpūtai, kas bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ tiek sabojātas viedierīces vai notiek kādi citi nepatīkami atgadījumi, piemēram, zādzības.

“Cilvēki, dodoties uz koncertiem, ballītēm un ceļojumos, telefonu izmantoja, lai iemūžinātu skaistākos un jautrākos mirkļus. Taču šādos brīžos bieži vien gadās arī dažādas ķibeles, piemēram, telefons nokrīt un tiek sasists ekrāns, telefons iekrīt baseinā vai ceļojuma laikā tas tiek nozagts,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas produktu vadītājs Zemgus Eglītis.

LG šā gada flagmanis G8s ThinQ izceļas ar neparastu spēju atpazīt plaukstas vēnu rakstu un roku žestus

Pēc ilgāka pieklusuma Latvijas viedtelefonu tirgū skaļāk ierunājies kādreiz visai iecienītais dienvidkorejiešu zīmols LG, laižot tirdzniecībā februārī Mobilās pasaules kongresā Barselonā izziņoto flagmani G8s ThinQ. Stāsts ir interesants un vienlaikus līdz galam neizprotams. LG ziemas nogalē prezentēja uzreiz divas ierīces – G8 ThinQ un G8s ThinQ, kas nekavējoties piesaistīja apskatnieku uzmanību ar inovatīvo «lidojuma laika» jeb ToF kameru. Tā ar infrasarkano staru analizē un savāc lauka dziļuma informāciju, kas noder bagātīgākām fotogrāfijām un papildinātās realitātes lietotnēm. Tomēr līdz paša tālruņa aptaustīšanai eiropiešiem bija jāgaida pieci mēneši, turklāt korejieši izlēma, ka jūnijā tirdzniecībā «vecajā pasaulē» laidīs tikai G8s versiju. Tā redzamākā atšķirība ir zemākas kvalitātes ekrāns.

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

No šodienas pie mobilo sakaru operatora «Tele2» tirdzniecībā pieejami pirmie 5G telefoni Huawei Mate20 X 5G.

Telefona mazumtirdzniecības cena ir 999 eiro un iegādāties tos var gan «Tele2» interneta veikalā, gan arī operatora klientu apkalpošanas centros Rīgā - Spicē, Alfā, Akropolē, Dominā, Riga Plaza un Galerija Centrs.

«Šobrīd mēs saviem klientiem piedāvājam «Huawei 5G» viedtelefonus, bet aktīvi risinām sarunas arī ar citiem ierīču ražotājiem, lai mūsu klientiem drīzumā būtu pieejama izvēles dažādība,» stāsta «Tele2» mazumtirdzniecības vadītāja Dace Škrabe. «Būtiski atzīmēt, ka jaunais 5G telefons darbojas arī 2G, 3G un 4G tīklos, tādēļ klientiem nav jāsatraucas par to, ka 5G iespējas Latvijā vēl nav pieejamas tik plašā mērogā. Šis telefons noteikti būs interesants tiem, kuri seko līdzi jaunākajām tendencēm tehnoloģiju jomā un vēlas izmēģināt tās paši.»

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam atbalstīt skolēnus attālināto mācību procesā, uzņēmums "eazyBI’’ skolēniem no Latvijas skolām dāvina 60 viedierīces (planšetes), kurām mobilo pakalpojumu operators "Latvijas Mobilais telefons" nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu.

Planšetes nosūtītas skolēniem uz tām Latvijas skolām, kurām to vēl pietrūka, dažādās aptaujās norādot šādu vajadzību.

"Ir liels prieks, ka šajos pārmaiņu laikos ir uzņēmumi un organizācijas, kuras ir gatavas nevis lūgt palīdzīgu roku, bet pašas to sniegt, lai palīdzētu citiem. Paldies par iespēju un izvēli palīdzēt tieši skolēniem attālināto mācību procesā, jo ne vienmēr vajadzīgo atbalstu viņiem var nodrošināt ģimene vai skola," pauž IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Savukārt "eazyBI" pārstāve Līva Pavasare atzīst, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā.

"Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā."

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30. novembrī, apstiprināja Satiksmes ministrijas rosināto kompensāciju mobilo sakaru operatoriem par izdevumiem, kas saistīti ar īsziņas (SMS paziņojums) nosūtīšanu personām, kas iebraukušas Latvijā no ārvalstīm, to informēšanai par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Kopējais kompensācijas apjoms par laika periodu no š.g. 1. aprīļa līdz 30. septembrim ir 116 532 eiro.

Pēc mobilo sakaru operatoru veiktajiem aprēķiniem, kopumā laika posmā no š.g. 1. aprīļa līdz 30. septembrim tika nosūtīti vairāk nekā 4 miljoni SMS paziņojumi par Latvijā noteiktajiem Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Kopš 2020. gada 28. septembrī valstī tika uzsāka SMS apziņošana, kopumā izsūtīti vairāk nekā 8,5 miljoni SMS paziņojumu.

Mobilo sakaru operatori SIA „Latvijas Mobilais telefons”, SIA „Tele2” un SIA „BITE Latvija” ir snieguši būtisku ieguldījumu personu, kas atgriezušies vai ieceļojuši (viesabonenti) Latvijā apziņošanā par Latvijā noteiktiem drošības pasākumiem, tādējādi veicinot personu informētību.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Ārvalstu investoru interese par Latviju palielinās Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā DB norāda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs (John Martin Tully).

Viņš uzsver, ka galvenais iemesls, kāpēc ārvalstu investori nevēlas ieguldīt mūsu valstī, ir tas, ka viņi vēl nepazīst Latviju. Lai to mainītu, nepieciešami papildu pasākumi, izceļot mūsu veiksmes stāstus un sniedzot informāciju par labajām lietām, kas šeit notiek, pauž Dž. M. Tallijs.

Fragments no intervijas

Oktobra beigās kļuvāt par AmCham valdes priekšsēdētāju un prezidentu. Kāpēc izlēmāt pieņemt šo izaicinājumu?

AmCham misija ir sekmēt sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Latviju, kā arī veicināt labākās prakses ieviešanu biznesa vidē. Es ticu šai AmCham misijai un vēlos sniegt ieguldījumu Latvijā, veicinot investīcijas augsto tehnoloģiju jomā un radot labi apmaksātas darba vietas. Jāatgādina, ka AmCham dažādos veidos atbalsta Latviju kā valsti, tāpēc tā ir ļoti nozīmīga organizācija dažādu nozaru attīstības sekmēšanai. Jāpiebilst, ka AmCham iesaistās arī daudzos citos pasākumos, par kuriem nereti cilvēki nav dzirdējuši, piemēram, atbalsta dažādas labdarības organizācijas, tajā skaitā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas labdarības fondu, un daudzas citas. Arī es vēlos sniegt savu ieguldījumu gan sabiedrībā, gan uzņēmējdarbības vidē, tieši tāpēc pieņēmu šo izaicinājumu un izlēmu kļūt par AmCham prezidentu. Esmu ļoti priecīgs un pagodināts par šo iespēju.

Telefonu remonta izmaksas ik gadu pakāpeniski aug, un šogad vidēji viena telefona atjaunošana izmaksājusi 200 eiro, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» apkopotā informācija.

Pieaudzis arī kopējais «Tele2» klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms – pērn tas sasniedza teju trešdaļu miljona eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos par telefonu bojājumiem ir izmaksāti jau gandrīz 200 tūkstoši eiro.

«Viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un likumsakarīgi, ka ikdienas steigā un sadzīviskās situācijās nereti mēdz notikt negaidītais - visbiežāk pieteikumi, ko saņemam no klientiem, saistīti ar kritiena rezultātā bojātiem viedtālruņiem. Atlīdzību pieteikumu vidū regulāri ir gadījumi, kad bojājumu iemesls ir bērnu rotaļas. Nereti īpašnieki sabojā savas ierīces uz tām nejauši uzsēžoties vai uzkāpjot, bet atlīdzību pieteikumu vidū atrodams arī kāds gadījums, kad telefonu sagrauzis suns,» skaidro Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes produktu vadītājs.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?