Nekustamais īpašums

Z-Towers: Mums nav citu variantu kā sarunās ar būvvaldi pieaicināt advokātus

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Brīdī, kad tik atklāti tiek ignorēta un sabotēta mūsu darbība, kas atbilst visiem normatīviem, mums nav citu variantu kā sarunās ar būvvaldes pārstāvjiem pieaicināt advokātus,» domstarpības ar Rīgas būvvaldi par daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers gatavību nodošanai ekspluatācijā komentē projekta attīstītāja AS «Towers Construction Management» komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Zinoši eksperti vairākkārt ir norādījuši iemeslus, kāpēc ēka ir nododama ekspluatācijā, tomēr mēs neesam sadzirdēti. Lai sevi aizstāvētu, mums neatliek nekas cits kā iesaistīt juristus. Vakar iesniedzām būvvaldei oficiālu vēstuli, kurā lūdzam minēt visus normatīvos aktos minētos pārmetumus,» piebilst A. Neguliners.

Db.lv jau vēstīja, ka bez rezultāta beigusies daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers un Rīgas domes, tostarp pilsētas būvvaldes pārstāvju tikšanās, lai rastu risinājumu domstarpībām par vairāk nekā 200 miljonu vērtā objekta gatavību nodošanai ekspluatācijā.

Projekta attīstītājs - AS «Towers Construction Management» – apstiprina gatavību nodot ekspluatācijā drošu objektu un iezīmē divus apjomīgus 400 tūkstošu eiro vērtus investīciju projektus, ko veic pēc savas izvēles, uzlabojot Rīgas pilsētas infrastruktūru. Savukārt būvvalde pastāv uz to, ka ar šādiem trūkumiem ēkas nevar pieņemt ekspluatācijā

«Uz tikšanos ar būvvaldes pārstāvjiem devāmies ar cerību, ka sastapsim konstruktīvas sarunas partnerus, kas varēs un vēlēsies gan plašāk paskaidrot savus izteiktos pārmetumus, gan ieklausīties mūsu nostājā un argumentos. Tā vietā mēs satikām ierēdņus, kas nevēlējās iedziļināties ne dokumentācijā, ne pieredzējušu būvniecības ekspertu viedokļos un pēc tikšanās publiski vēstīja, cik attīstītājs esot nekrietns un neizdarīgs, kaut patiesībā tikšanās laikā mums neminēja nevienu konkrētu normatīvo aktu, uz kura būtu bāzēti izteiktie pārmetumi,» atklāj A. Neguliners.

«Nenoliedzam, ka mūsu komunikācija ar medijiem varētu būt atvērtāka un biežāka, taču tik viegli kā Vircava kungs mētāties ar apvainojumiem bez pamatojuma mēs nevaram atļauties. Mēs pārstāvam vairāk nekā 200 miljonu projektu, kas Latvijas mērogā ir milzīga investīcija, un katru detaļu vēlamies pasniegt precīzi un atbilstoši. Tostarp - arī vēstījumus, ko raidām plašākai sabiedrībai,» turpina A. Neguliners.

«Tā vietā, lai beidzot uzzinātu, kādus būvnormatīvus un aktus, pēc būvvaldes ierēdņu domām, neievērojam vai pārkāpjam, mēs sastapāmies ar īpatnējiem aicinājumiem, piemēram, - un te es atļaušos citēt būvvaldes pārstāvju vārdus - «nejaucam tur iekšā būvvaldi, un viss būs kārtībā» vai «iesniedziet tīrus dokumentus, izņemiet ārā to vienu līgumu, un viss būs labi». Šādi par SIA «Rīgas ūdens» ekspertu atzinumu izsakās būvvaldes pārstāvji, kas, mūsuprāt, ir nepieņemami,» - tā A. Neguliners.

Būvprojekta attīstītājs atkārtoti atzīmē, ka būvdarbu veikšanā ir iesaistīti zinošākie un pieredzējušākie reģiona speciālisti, kas savu pozitīvo atzinumu par šādas nozīmīgas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā ir snieguši ar pilnu atbildības sajūtu.

«Vircava kungs intervijās minēja, ka mēs neesot gatavi novērst nekādus defektus un tādēļ ēku nevar nodot ekspluatācijā. Izteiktais apgalvojums ir nepatiess, jo jau šā gada jūlijā informējām būvvaldi par mūsu gatavību veikt sadzīves kanalizācijas remontdarbus vairāk nekā 250 tūkstošu apmērā, par ko jau esam parakstījuši līgumu ar SIA «Rīgas ūdens». Tāpat par saviem līdzekļiem, kas mērāmi vairāk nekā 150 tūkstošu apmērā, esam apņēmušies izbūvēt jaunu lietusūdeņu izvadu uz Zundas kanālu, tādējādi uzlabojot pilsētas infrastruktūru. Šis projekts pašlaik atrodas saskaņošanas stadijā. Kā, zinot šādus faktus, var apgalvot, ka mēs neesam gatavi labot būvdarbu laikā radušos defektus un nesadarbojamies ar pilsētu?» jautā A. Neguliners.

«Otrdien objektā ieradās būvvaldes pārstāvji, kas uzsāka intensīvu dokumentācijas pārbaudi un objekta apskati, faktiski parādot, ka neatlaidīgi cenšas atrast ko jaunu, jo jau izteiktajiem pārmetumiem tiesisku pamatu tā arī nav izdevies atrast,» noslēdz A. Neguliners.

DB jau rakstīja, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko jau ilgāk nekā desmit gadus virza AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā. Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies – abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums – attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu – ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru