Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība samazinājusies par 8,2%. Īpaši jūtams eksporta kritums ir uz tādiem tradicionālajiem Latvijas eksporta tirgiem kā Vācija un Zviedrija.

Ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir ciklisks samazinājums saistībā ar ģeopolitiskajiem notikumiem un cenu pīķiem atsevišķās nozarēs. Tomēr tas ir signāls, ka jādomā par risku sadalīšanu un jāizvērtē arī eksporta iespējas ārpus Eiropas.

Dienvidkoreja – vieglāk sasniedzamais tirgus Āzijā

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Āzijas reģionu tikai veidojas, un Dienvidkoreja šajā ziņā, salīdzinot ar Japānu vai Ķīnu, ir vieglāks tirgus pirmajiem soļiem Āzijā. Dienvidkorejā dzīvo aptuveni 52 miljoni iedzīvotāji, un šo tirgu varam salīdzināt ar tādām turīgām Rietumeiropas valstīm kā, piemēram, Vāciju vai Franciju. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju Dienvidkoreja ir 26. bagātākā valsts pasaulē un 4. Āzijas reģionā aiz Singapūras, Japānas un Brunejas. Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjoms 10 gadu laikā, kopš noslēgts brīvās tirdzniecības līgums, ir pieckāršojies, sasniedzot 130 miljonu eiro. Tas ir tirgus, kurā vairāk importē, nekā eksportē, jo korejieši ir samērā atvērti pret kvalitatīvām precēm vai pakalpojumiem no Eiropas vai Ziemeļamerikas.

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Dienvidkoreja trešdien pārgājusi uz starptautisko sistēmu cilvēka vecuma aprēķināšanā, līdz ar to dienvidkorejieši kļuvuši par gadu vai diviem jaunāki.

Dienvidkoreja bija pēdējā Austrumāzijas valsts, kas vēl oficiāli izmantoja sistēmu, kurā mazuļi piedzimšanas brīdī tiek uzskatīti par gadu veciem, skaitot mātes vēderā pavadīto laiku kā bērna dzīves pirmo gadu. Saskaņā ar šo sistēmu visi jaundzimušie gadu mijā kļuva par vēl vienu gadu vecāki, līdz ar to mazulis, kas dzimis 31.decembrī, jau 1.janvārī tika uzskatīts par divus gadus vecu. Saskaņo ar šo sistēmu cilvēka vecums arī turpmāk palielinājās par gadu nevis dzimšanas dienā, bet gadumijā.

No šodienas Dienvidkorejā tiks izmantota starptautiskā sistēma, kas nozīmē, ka visi dienvidkorejieši kļūs par gadu vai diviem jaunāki. Taču praktiskajā dzīvē šī pāreja nenesīs lielas izmaiņas, jo daudzās juridiskajās un administratīvajās funkcijās jau tiek izmantots reālais dzimšanas datums, nevis tā dēvētais Korejas vecums.

#«Esam emociju pārpilni, un būs grūti atgūties no spilgtajiem iespaidiem, ko šeit esam guvuši.»

Latviešu būvētajā Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trasē svētdien notika pirmās slopestyle disciplīnas sacensības. Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks.com (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau piekto nedēļu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency jau vairāk nekā mēnesi atrodas Dienvidkorejā, kur izbūvēja slopestyle trasi šā gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiek no 9. līdz 25. februārim. Darbi noritējuši bez aizķeršanās, izbūvētās platformu aprises ir milzīgas un sastāv no vairākām unikālām konstrukcijām.

Ar prieku pastāstījām mūsu ceļu no snovošanas piemājas pļavās līdz Olimpiskajai trasei.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Dienvidkoreja kontrolēs eksportu uz Baltkrieviju, kas atbalsta Krieviju karā pret Ukrainu, svētdien paziņojusi Dienvidkorejas Ārlietu ministrija.

Ministrija norādīja, ka Baltkrievijai tiks piemēroti līdzīgi pasākumi kā Krievijai, bet detalizētāk nepaskaidroja.

Dienvidkoreja pagājušajā mēnesī paziņoja, ka pastiprinās eksporta kontroli attiecībās ar Krieviju, aizliedzot stratēģisku preču sūtījumus, un pievienosies Rietumvalstīm finanšu darījumu apturēšanā ar vairākām lielākajām Krievijas bankām.

"Mūsu valdība šodien nolēma īstenot eksporta kontroles pasākumus arī pret Baltkrieviju, ņemot vērā, ka Baltkrievija efektīvi atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā," teikts Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Savukārt pirmdien Dienvidkoreja paziņoja, ka aizliegs visu darījumu veikšanu ar Krievijas centrālo banku, ņemot vērā Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā.

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta apjoma pieaugumu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā, intervijā Dienas Biznesam pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Energoneatkarība, zaļais koridors eksportētājiem, investīcijas eksportējošajos uzņēmumos, atbalsts infrastruktūras sakārtošanai un Latvijas veiksmes stāstu valstiska popularizēšana, pēc viņa domām, dos drīzu efektu un palīdzēs ātrāk pārvarēt recesiju.

Fragments no intervijas

Vispirms jāsaprot atskaites punkts. Piemēram, ja paraugāmies uz eksportu kopumā, cik ļoti atpaliekam no Lietuvas? Cik daudz uzņēmumu eksportē, un cik ir lielu eksportētāju?

Latvijā 68% no IKP veido eksports. Lietuviešiem tas ir tuvu pie 83% no IKP. Proti, arī tas, kas ienāk budžetā, vismaz par divām trešdaļām ir saistīts ar eksportējošu uzņēmumu darbību. Tas, cik šeit ieved naudas, ir vienīgais pretsvars importam.Latvijā ir aptuveni 101 tūkstotis ekonomiski aktīvo uzņēmumu, no kuriem seši tūkstoši ir eksportējoši. Tie ir naudas importētāji, tie, kas veido mūsu IKP ieņēmumu daļu. 1800 uzņēmumu no šiem sešiem tūkstošiem veido 60% no kopējā eksporta, tos arī varētu dēvēt par lielajiem. Neviena attīstīta valsts nav radusies bez pamatuzdevuma eksportēt.

Jau šo piektdien, 9.februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā tiks atklātas XXIII Ziemas olimpiskās spēles un pilsētā vēl noris pēdējie sagatavošanās darbi tām.

Spēļu nevainojamu norisi apdraud lielais aukstums, kas iestājies pilsētā – pašlaik tur ir aptuveni mīnus 20 grādu liels sals. Sinoptiķi prognozē, ka spēļu atklāšanas dienā varētu būt par desmit grādiem siltāks. Taču, pat jā tā notiks, ir lielas iespējas, ka Phjončhanas olimpiskās spēles varētu būt vienas no aukstākajām vēsturē, vēsta ārvalstu mediji.

Jau vēstīts, ka Olimpiāde Dienvidkorejā notiks no 9. līdz 25.februārim, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Lasi Vēl:

Olimpiskais ciemats Dienvidkorejā

FOTO: Dienvidkorejas sporta būvju krasie pretstati

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un uzņēmuma Samsung vadības tikšanās laikā Seulā puses vienojās par Samsung pētniecības un attīstības centra pakāpenisku izveidošanu Rīgā, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents, tikšanās laikā atzinīgi novērtēja līdzšinējo Samsung darbību Latvijā, attīstot Latvijas jauniešu digitālās prasmes.

«Latvijas valdība, IKT nozare un zinātnieki ir vienojušies un kopīgi strādā, lai panāktu izrāvienu Latvijas ekonomikā, digitalizācijas ceļā nodrošinot plašu valsts rīcībā esošo datu pieejamību un sekmējot to izmantošanu komerciālos nolūkos. Panāktā vienošanās ar Samsung par pētniecības un attīstības centra izveidošanu Rīgā gan veicinās Latvijas un Dienvidkorejas sadarbību IKT jomā, gan arī sniegs atbalstu Latvijas virzībai uz šo izvirzīto mērķi,» atzina Raimonds Vējonis.

Tikšanās piedalījās Samsung Globālo attiecību prezidents Kims Vonkjons un vecākais viceprezidents Kims Vodžuns, kā arī Samsung Electronics pārstāvniecības Baltijas valstīs prezidents Bjunhi Čoiss.

Vācijas autobūves uzņēmumus BMW Eiropā atsauks 323 700 ar dīzeļdzinējiem aprīkotus automobiļus, ņemot vērā riskus par dzinēju aizdegšanos, otrdien paziņoja vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung.

Atsaukums tiks īstenots, lai salabotu defektīvu komponenti, kas paredzēta dīzeļdzinēju kaitīgo izmešu samazināšanai.

Aptuveni 96 300 automašīnas paredzēts atsaukt Vācijā, norāda laikraksts, apgalvojot, ka tas saņēmis šīs informācijas apstiprinājumu no BMW.

Jau ziņots, ka Dienvidkoreja šā mēneša sākumā sāka izmeklēšanu pret BMW par novēlotu vairāk nekā 100 000 automobiļu atsaukšanu valstī dzinēju aizdegšanās dēļ.

Mediji vēsta, ka Dienvidkorejā aizdegušies vairāk nekā 30 BMW automobiļi, liekot uzņēmumam jūlija beigās izsludināt automašīnu atsaukumu.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Dienvidkoreja aizliegs braukt ar automašīnām BMW, kuru dzinējiem pastāv aizdegšanās risks, ja tās nav pārbaudītas.

Aizliegums stāsies spēkā trešdien un attieksies uz aptuveni 20 000 BMW automašīnu.

Vācijas autobūves uzņēmums BMW jūlijā atsauca Dienvidkorejā aptuveni 106 000 automašīnu un augusta sākumā izplatīja atvainošanos par aizdegšanās gadījumiem, kuros tiek vainota komponente, kas paredzēta dīzeļdzinēju kaitīgo izmešu samazināšanai.

Taču automašīnu īpašnieki uzskata, ka atsaukums bijis novēlots.

Dienvidkorejas Zemes, infrastruktūras un transporta ministrija pirmdien informēja, ka drošības pārbaudi vēl nav izgājušas 27 000 automašīnu, taču pieļāva, ka daļa no tām tiks pārbaudītas pirms aizlieguma stāšanās spēkā.

Ar šīm automašīnām turpmāk būs aizliegts braukt, izņemot došanos uz pārbaudi. Aizlieguma pārkāpējiem varēs tikt piemērots gadu ilgs cietumsods.

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Kriptovalūtas bitkoina vērtība ceturtdien turpināja sarukt pēc tam, kad Dienvidkoreja paziņoja, ka izskata iespēju nākotnē slēgt vismaz dažas kriptovalūtu biržas, lai bremzētu spekulāciju vilni, raksta Bloomberg.

Dienvidkorejā pieprasījums pēc bitkoina ir īpaši nozīmīgs, un valsts premjerministrs satraucas uz tā cenas pieauguma ietekmi uz jauniešiem. Tiesa gan, kamēr par biržu slēgšanu nav izskanējušas oficiālas ziņas, tām ir tikai brīdinājuma nozīme, jo ne viens vien regulators ir paudis bažas par digitālajām valūtām. Jāatzīmē, ka Dienvidkorejas biržu apmēri atsevišķos rādītājos veido vairāk nekā piekto daļu no kopējās pasaules tirdzniecības apjoma.

Rezultātā bitkoina cena saruka par 9% līdz 13,8 tūkstošiem dolāru. Tādējādi kopš aizvadītajā nedēļā sasniegtās rekordaugstās atzīmes kriptovalūtas cena ir sarukusi par aptuveni 26%.

Dienvidkorejas amatpersonas paudušas, ka valsts pieprasīs tirgoties ar kriptovalūtām ar īsto vārdu un piemēros aizliegumu bankām piedāvāt virtuālus kontus kriptovalūtu biržām.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), ieklausoties radošo industriju ekspertos un profesionāļos, nolēmusi pagarināt metu piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 17.decembrim, informē LTRK.

LTRK pagarina konkursu ar mērķi piesaistīt vairāk ideju jeb projektus, lai no tiem atlasītu labākos trīs, kas pēc tam līdz 28.decembrim strādātu pie detalizācijas. Tādējādi netiks noslogoti nevajadzīgi tie profesionāļi, kuri neiekļūs TOP 3. Pašreiz nolikumu reģistrējoties saņēmuši vairāk nekā 80 dažādu organizāciju, uzņēmumu, radošo apvienību u.c. pārstāvji, tostarp arī vairākas ārvalstu kompānijas, kas liek secināt, ka interese ir liela.

«Laika ir maz, taču mums būtiski, saņemt interesantus un kvalitatīvus piedāvājumus. Tādēļ nolēmām pagarināt metu konkursa pirmo kārtu līdz 17.decembrim, tādējādi dodot papildu laiku radošajām komandām izstrādāt savas idejas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «jāsaprot, ka pašreiz Expo 2020 vietā ir tuksnesis, bet termiņi ir strikti jāievēro un priekšdarbi jāveic laikus, lai jau 2019.gada 20.oktobrī pamata konstrukcijas būtu uzbūvētas.»

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Sociālais tīkls Facebook atklāj, kādus datus tas apkopo par lietotājiem. Un daudziem var nepatikt tas, ko viņi redz, ziņo BBC.

Iespēja iestatījumos ar nosaukumu «Off-Facebook Activity» parādīs visas lietotnes un vietnes, kas sūta informāciju par jums sociālajam tīklam Facebook, kas pēc tam tiek izmantots, lai efektīvāk atlasītu reklāmas. Lietotājs varēs iztīrīt savu digitālo vēsturi un nepieļaut šādu izsekošanu nākotnē.

Pagaidām gan šīs iespējas ieviešana notiek ļoti lēni - patlaban tas tiek testēts tikai Īrijā, Dienvidkorejā un Spānijā, bet mērķis ir galu galā to piedāvāt visā pasaulē.

Šāda iniciatīva nākusi klajā laikā, kad Apple un Mozilla jau ir veikušas pasākumus, lai neļautu Facebook un citiem pakalpojumiem izsekot lietotājus.

Visbiežāk lietotāju izsekošanas pamatā ir Facebook Pixel. Tas ir iemesls, kāpēc pēc tam, kad esat pārlūkojis interneta vietni, lai, piemēram, atrastu sev jaunus apavus, pusstundu pēc tam Facebook ziņu plūsmā jums parādīsies reklāma, kas atgādinās par šiem apaviem.

Lai izbūvētu 5G tīklu, katrai bāzes stacijai ir jāpievelk optiskais internets, līdz ar to jaunās paaudzes tīkla ieviešana bez vadiem nenotiks, sacīja telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja - lai izveidotu 5G interneta pārklājumu, bāzes stacijas būs jāliek "praktiski uz katras mājas. Līdz ar to bez vadiem nekas nenotiek".

"Tāpat jāsaprot, ka fizikas likumus neviens nav atcēlis, attiecīgi internets caur optisko kabeli vienmēr būs ātrāks nekā mobilais internets. Ja jums ir nepieciešamība pēc ātra un stabila pieslēguma, vienmēr izvēlēsieties optiku, nevis mobilo internetu. Vēl nav pienācis laiks apglabāt vadus," uzsvēra Gulbis.

Jautāts, kā kopumā vērtē 5G tīkla attīstību, Gulbis atzīmēja, ka šajā ziņā visa Eiropa atpaliek no pārējās pasaules. ASV, Ķīnā, Dienvidkorejā jau ir strādājoši operatoru tīkli.

Pēc viņa teiktā, tā kā Eiropā ir 27 valstis, kurā katrā ir sava frekvenču sadales politika un milzīga fragmentācija, investīcijas nenotiek, jo līdz galam frekvences nav sadalītas. "Zināma loma ir arī tam, ka ir mazinājusies vēlme un iespēja izmantot dažādu valstu ražotāju iekārtas. Lai ko neteiktu, bet tie ražotāji, uz kuriem patlaban mazliet šķībi skatās, ir divus gadus priekšā citiem ražotājiem 5G tehnoloģiju attīstībā," viņš atklāja.

Indonēzija līdz gada beigām neuzņems ārvalstu tūristus, tā vietā varasiestādes centīsies atdzīvināt tūrisma sektoru ar vietējo pieprasījumu, ceturtdien paziņojis Indonēzijas galvenais ministrs jūras lietu un investīciju jautājumos Luhutu Pandžaitans.

"Izskatās, ka mēs neuzņemsim ārvalstu tūristus līdz gada beigām," virtuālā forumā uzņēmēju kopienai paziņoja ministrs.

Indonēzijas valdības plāni apstādinās Bali reģionālās valdības ieceri no 11.septembra atvērt salu ārvalstu tūristiem.

Jūlijā Bali atsāka uzņemt vietējos tūristus.

Pandžaitans sacīja, ka valdība koncentrēsies uz vietējo tūristu piesaistīšanu, lai atdzīvinātu nozari, ko smagi ietekmējuši ierobežojumi, kas ieviesti cīņā ar jauno koronavīrusu. Valdība cer, ka nākotnē vietējie tūristi veidos 70% no visām tūrisma aktivitātēm.

Cīņā pret jauno koronavīrusu Indonēzija martā aizliedza iebraukt ārvalstu tūristiem.

Indonēzijas ārlietu ministrs Retno Marsudi preses konferencē sacīja, ka Indonēzija un Dienvidkoreja vienojušās par biznesa ceļošanas koridoru, kas būs atvērts no 17.augusta, ļaujot cilvēkiem ieceļot svarīgās biznesa, diplomātiskās un oficiālās darīšanās, bet ne tūrisma braucienus.