Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Uzņēmums ABB, kas mūsu valstī veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas dibināts neatkarīgajā Latvijā. Esot līderis enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju tirgū, ABB sniedz plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu. Kā norāda uzņēmuma četru galveno darbības virzienu Latvijā vadītāji, uzņēmums vadošu pozīciju ieņēmis, pateicoties ilggadējai pieredzei, inovāciju pielietošanai un veiksmīgi izveidotai starptautisko ekspertu komandai.

„Sabiedrība un klienti sagaida arvien vairāk no ilgtspējīgāku tehnoloģiju ieviešanas,” stāsta SIA ABB valdes loceklis Dainius Bružas. „Mūsu produkcija un risinājumi ļauj mums būt transformācijas procesa priekšgalā. Sekojot saviem mērķiem un izmantojot spēcīgās pozīcijas elektrifikācijas, robotikas, piedziņas un procesu automatizācijas jomā, mēs cenšamies radīt izcilu vērtību visiem klientiem un partneriem. Mūsu pasaules līmeņa tehnoloģijas un digitālās iespējas dziļi sakņojas mūsu DNS.”

Novērtē izaugsmi visās četrās uzņēmējdarbības jomās

Elektrifikācijas nodaļas vadītājs Latvijā Agris Veliks ir gandarīts par pēdējā laika sasniegumiem: “ABB ir vadošais globālo tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu ilgtspēja un efektivitāte ir galvenie virzītājspēki uzņēmuma digitalizācijas mērķu sasniegšanā: sākot no ražošanas procesiem līdz pārdošanai un ABB risinājumu ieviešanai projektos.” Galvenās uzņēmējdarbības jomas Latvijā, uz kurām uzņēmums koncentrējas šobrīd, ir datu centri, pārtikas un dzērienu segments, dzelzceļš un elektroauto uzlādes infrastruktūra.

Latvijas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā ir noslāpēta, un pašlaik būtiskākais uzdevums ir tās iedarbināšana, jo tikai ekonomiskās aktivitātes pieaugums var sniegt valstij vairāk nodokļu, kas nepieciešami sabiedrībai svarīgu pakalpojumu — drošības, veselības aprūpes, izglītības, infrastruktūras — finansēšanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņaprāt, pašlaik notiek darbs, lai ekonomikas motors darbotos ar maksimāli iespējamo jaudu, turklāt ir nepieciešams pasākumu kopums, lai šim motoram palielinātu jaudu un arī efektivitāti, tādējādi radot jaunu impulsu visā valstī.

Kāda ir situācija tautsaimniecībā?

Tas ir būtisks, iespējams, pats būtiskākais jautājums, jo no situācijas tautsaimniecībā ir atkarīgi ne tikai kāda uzņēmuma, kādas nozares vai kādas apdzīvotās vietas iedzīvotāju ienākumi (arī pirktspēja), bet arī nodokļu ieņēmumi budžetā un no to apmēra arī tas, cik daudz naudas valsts varēs atvēlēt sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un vajadzību finansēšanai. Tieši tādēļ sekoju līdzi visām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, bet pašlaik diemžēl vairumam ir sarkani cipari. Protams, ļoti daudz no kopējā tautsaimniecības klimata Latvijā nosaka uz eksportu orientētās nozares — ar zemi saistītās nozares — meža + kokapstrāde un lauksaimniecība + pārtikas pārstrāde + kūdras substrātu ražošana, kā arī metālapstrāde + mašīnbūve, farmācija+ ķīmija. Šīs nozares, izņemot pārtikas nozari, būtiski ietekmē to, kas notiek to lielākajos noieta tirgos.

Šā gada sākumā tika atklāta jauna valsts atbalsta programma lielo investīciju projektu īstenošanai, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu projektu īstenošanu. 9.decembrī Alūksnes novada Jaunlaicenē simboliski tika parakstīts šīs programmas ietvaros pirmais investīciju līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma CEWOOD jaunās ražotnes izveidošanu.

Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums kapitāla atlaides veidā, 3 miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas Luminor aizdevums.

Jaunā ražotne darbu sāks 2024.gadā. Projekta ietvaros plānots iegādāties un uzstādīt jaunas ražošanas un pēcapstrādes iekārtas, kā arī paplašināt esošās ražotnes telpas produkcijas uzglabāšanai. Līdz ar ražotnes atvēršanu CEWOOD ražošanas jauda pieaugs no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā. Darbu turpinās arī esošā rūpnīca.

CEWOOD ir vienīgais koka ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijas valstīs. Sešu gadu laikā kopš ražošanas uzsākšanas uzņēmums pārdošanas apjomus palielinājis aptuveni 15 reizes. Augstie produkcijas kvalitātes standarti ir ļāvuši veiksmīgi attīstīt noieta tirgu daudzās pasaules valstīs, piemēram, Dānijā, ASV, Spānijā un Vācijā, nemainīgi stiprinot savas pozīcijas mājas tirgū – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.decembra numurā lasi:

Statistika

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO 2

Tēma

Iepriekšējo valdību politikas sekas - vīriešiem nav vietas izglītībā un medicīnā

Gada ekonomikas apskats

Superlētas naudas laikmetam ir pielikts punkts

Zemes izmantošana

Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Tirdzniecība

Patērētāji mācās pielāgoties jaunajai realitātei

Metālapstrāde

Metāla piegādātājiem mainoties, testēšana ir īpaši svarīga

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Luminor banka piešķīrusi 384 tūkstošus eiro ceļu būves un rekonstrukcijas uzņēmumam SIA Strauteks nekustamā īpašuma iegādei Siguldā. Ēku izmantos administratīvām un tehnikas remonta vajadzībām.

Uzņēmums jau desmit gadus nodrošina plaša spektra pakalpojumu klāstu un galvenokārt nodarbojas ar ceļu izbūvi un remontu, kā arī hidrobūvju, ūdens apgādes vai kanalizāciju būvniecību, teritoriju labiekārtošanu, bruģēšanu u.c. būvniecības objektu realizāciju. SIA Strauteks nodarbojas arī ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku celtniecību.

“Bankas piešķirtais finansējums mums ilgtermiņā palīdzēs strādāt efektīvāk, jo visas uzņēmuma darbības notiks vienuviet, tādējādi padarot uzņēmuma darbību vēl rentablāku. Labiekārtotā tehnikas remonta servisā plānojam mūsu tehnikas apkopi veikt pašu spēkiem, samazinot izmaksas par ārpakalpojumu. Būs arī iespēja, kā papildus pakalpojumus nodrošināt metālapstrādē, hidrošļūteņu izgatavošanā un rezerves daļu tirdzniecībā. Savukārt plašā teritorija mums ļaus esošo tehniku glabāt pie sevis nevis nomātā īpašumā. Uzņēmuma darbības laikā esam veiksmīgi sevi pierādījuši gan lielos, gan mazos objektos un turpināsim piedāvāt profesionālus pakalpojumus arī turpmāk,” saka SIA Strauteks vadītājs Juris Strautāns.

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Valdība plāno vērtēt sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļu atsavināšanu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

EM pārstāvji skaidroja, ka šim rīkojuma projektam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to līdz valdības lēmuma pieņemšanai EM nevar sniegt komentārus par tā saturu.

Jau vēstīts, ka "Severstal Distribution" 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma īpašnieki veic pārrunas ar potenciālo pircēju.

Uzņēmuma vadība informē, ka "Severstal Distribution" īpašnieki ir saņēmuši nesaistošu iegādes piedāvājumu no potenciālā pircēja - Eiropas uzņēmuma, kas nav pakļauts pret Krieviju vērstajām sankcijām.

2022.gada otrajā ceturksnī potenciālais pircējs sāka padziļinātās izpētes procesu, kuru bija plānots pabeigt trešajā ceturksnī un tad vienoties par iegādes cenu.

AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” šāgada trešajā ceturksnī vien apgrozījusi 7,121 miljonu eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā gada pirmajos sešos mēnešos kopā, informēja ražotnes valdes locekle Natālija Petrova.

No trīs galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem –ritošā sastāva remonts, rezerves daļu ražošana un metālapstrāde – pašlaik vislielāko devumu apgrozījumā sniedz remonta pakalpojumi.“

Šāgada trešā ceturkšņa apgrozījums ir teju tādā pašā līmenī kā pērn, un to mēs vērtējam kā pozitīvu tendenci. Arī šogad augļus turpina nest iesāktā stratēģija – mērķa tirgus diversifikācija. Pandēmijas ietekmi, protams, izjūtam, tomēr darām visu iespējamo, lai saglabātu ražošana apjomus, lielā mērā pateicoties tam, ka ir izveidotas iestrādes jaunos Eiropas tirgos,” skaidroja N.Petrova.

Tikmēr akcionārs Oļegs Osinovskis uzsvēra, ka pērn tika sasniegti labākie rezultāti uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Pieauga apgrozījums līdz 38,5 milj. eiro, pieauga rentabilitātes rādītāji, kas ražošanas uzņēmumam ir kritiski svarīgi, uzņēmums strādāja kaut ar nelielu, bet tomēr peļņu. Pirmo reizi akcionāram nebija jāveic investīcijas rūpnīcas darbības stabilizēšanai,” teica Osinovskis.

Krievijas iebrukums Ukrainā šobrīd ir daļēji apturējis tirdzniecību starp Latviju un Ukrainu, jo Ukrainas valūtas vērtība strauji krītas un nav reālu un drošu piegādes ķēžu. Tāpat ir stājušās spēkā sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju, kas praktiski izslēdz gan eksporta, gan importa iespējas uzņēmumu starpā un drīzumā radīs materiālu deficītu vairākās nozarēs.

Vairs nav runu par to, ka kāds vēlētos tirgus saglabāt, bet gan par ietekmes apmēru apzināšanu un alternatīvu meklēšanu. Finanšu nozare strādā pie sankciju ieviešanas Jaunās sankcijas ir pastiprinājušas jau līdz šim noteiktās finanšu sankcijas, ierobežojot Krievijas piekļuvi kapitāla tirgiem, kā arī Krievijas finanšu sistēmu un ekonomiku kopumā, vēršoties pret lielajām Krievijas bankām.

“Praksē tas nozīmē, ka šobrīd maksājumi no sankcionētajām iestādēm un personām netiek pieņemti – tiek atgriezti, aizturēti pārbaudei vai arī iesaldēti. Arī Krievijas valsts maksājumi tiek iesaldēti. Ja Krievijas banka nav sankcionēta, tad privātpersonu maksājumi notiek bez būtiskiem traucējumiem, taču tiek pārbaudīti,” Dienas Biznesam sacīja Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja Sabīne Spurķe.

Valdība 16.februārī nolēma neatļaut pārdot sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā valdība izskatīja EM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atļauju atsavināt sankcionētā SIA "Severstal Distribution" kapitāla daļas".

Pagājušā gada nogalē Latvija saņēma investora pieteikumu ar lūgumu sniegt atļauju atsavināt sankcijām pakļautā "Severstal Distribution" kapitāla daļas 100% apmērā.

Izvērtējot investora piedāvājumu, potenciālā darījuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) un nacionālajam sankciju regulējumam, kā arī pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, Ministru kabinets lēma atteikt pārdot iesaldētās "Severstal Distribution" kapitāla daļas.

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus