Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaista no Swedbank nepilnus 4 miljonus eiro piecu jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Āgenskalnā un Teikā.

Projektu Āgenskalnā ar nosaukumu “Domesnes rezidence” realizēs SIA “Projekts C”, saņemot 1,6 miljonu eiro finansējumu; savukārt projektu “Raunas rezidences trešās kārtas būvniecība” īstenos SIA “Reflection”, saņemot 2,3 miljonu eiro finansējumu.

“Tirgū ir novērojams stabils pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem labās atrašanās vietās. Lai gan būvdarbus esam uzsākuši pavisam nesen, projektā “Domesnes Rezidence” - Āgenskalnā, rezervēto dzīvokļu skaits pārsniedz 50%. Projektā “Raunas Rezidences” rezervēto dzīvokļu skaits sasniedz 40%. “Tepat Grupa” plānojot nākamos daudzdzīvokļu ēku projektus, pievērsīs ļoti lielu uzmanību energoefektivitātei, inovācijām un labai atrašanās vietai,” komentē “Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda

Vietējā kapitāla nekustamā īpašuma attīstītājs “Tepat Grupa” noslēdzis vienošanos ar projektu “Mežaparka Rezidences” par zemesgabala iegādi 1,18 miljonu eiro vērtībā projekta jaunajā kārtā, un šis darījums ir solis uz priekšu apjomīgas teritorijas attīstībā un ilgtspējīgu būvprojektu realizēšanā Mežaparkā.

“Mežaparka Rezidencēs” turpinās pagājušā gada rudenī uzsāktie infrastruktūras izbūves darbi, lai īstenotu projekta jauno kārtu. Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemesgabalu labiekārtošana kopumā 21 hektāra platībā.

“Tepat Grupa” uz iegādātā zemesgabala, kura kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, plāno izbūvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tādējādi papildinot Mežaparka dzīvojamo fondu ar energoefektīviem, moderniem un kvalitatīviem mājokļiem. Pašlaik notiek ēku projektēšana, un būvdarbus plānots uzsākt nākamā gada pirmajā pusē.

“Ir prieks redzēt, ka nekustamo īpašumu attīstītāju vidū ir interese par “Mežaparka Rezidences” un ieguldītais darbs ir novērtēts. Esam pagodināti, ka “Tepat Grupa” ir izvēlējusies šo vietu vienam no saviem nākamajiem projektiem. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir pelnījuši laikmetam atbilstošu un piemērotu pilsētvidi – ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs, tādēļ piedāvājam labiekārtotu infrastruktūru nekustamo īpašuma attīstītājiem, kas vēlas Mežaparkā būvēt dzīvokļu mājas, biroju ēkas vai veidot cita veida komercapbūvi,” pauž projekta “Mežaparka Rezidences” attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Mājokļu kreditēšanas aktivitāte kopumā bijusi samērā noturīga pret pēdējos gados mājokļu tirgu būtiski ietekmējošajiem notikumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Semjonovs, Jānis Strazdiņš un Nadežda Siņenko.

Gan dzīvokļu, gan māju iegādes ar kredīta finansējumu aktivitāte Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa ietekmē strauji samazinājās 2020.gada otrajā ceturksnī, taču ļoti spēji atguvās 2020.gada otrajā pusē. Turklāt neskatoties uz "pandēmijas šokam" sekojošo "izmaksu un pandēmijas šoku", aktivitāte kopumā saglabājās noturīgi augsta arī 2021.gadā un 2022.gada sākumā.

Ekonomisti uzskata, ka aktivitātes atgūšanos varētu būt sekmējuši pandēmijas laikā pieaugošie mājsaimniecību uzkrājumi, ko tostarp sekmējuši valsts atbalsta pasākumi pandēmijas pārvarēšanai un energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai, kā arī zemesgrāmatas nodevas samazinājums.

Savukārt 2022.gada nogalē, būvniecības izmaksu pieaugumam jau būtiski sadārdzinot jaunu mājokļu cenas un procentu likmēm vēl vairāk pasliktinot aizņēmēju kredītspēju, kopējā aktivitāte sākusi mazināties. "Likmju šoka" periodā dzīvokļu un dzīvojamo māju pirkumu skaits samazinājās par 22%, salīdzinot ar "izmaksu un pandēmijas šoka" laikā īstenoto pirkumu skaitu, taču dzīvojamo māju pirkumu skaits aizvien bija augstāks nekā bāzes periodā.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

SIA “BG Būve” piešķirts Industra Bank finansējums pusmiljona eiro apmērā, lai Upesciemā veidotu jaunu mūsdienīgu un energoefektīvu privātmāju ciematu “Rezidences UPE”. Dažu gadu laikā tur plānots uzbūvēt 28 jaunas privātmājas.

Pirmajā etapā, izmantojot Industra Bank līdzfinansējumu, tiks uzbūvētas piecas mājas Elenburgas, Plūmju un Upeņu ielas kvartālā, un tās iegādāties varēs jau šogad.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Industra Bank fokusējas uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, un mūsu stiprā puse un privilēģija ir spēja iedziļināties klientu idejās un finanšu aprēķinos, izvērtējot kredīta piešķiršanu. Esmu gandarīts par uzsākto sadarbību ar SIA “BG Būve” un iespēju mūsu bankai atbalstīt tās ieceri veidot mūsdienīgu augstākās klases privātmāju ciematu tepat Rīgas pievārtē. Latvijas iedzīvotāju paradumi pēdējos gados ir mainījušies un arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, tāpēc šāda veida īpašumi noteikti būs pieprasīti. Turklāt uzņēmuma paša līdzfinansējums projekta īstenošanai un uzstādītā latiņa ēku kvalitātes nodrošināšanā bija vairāk nekā pārliecinoši argumenti finansējuma piešķiršanai.”

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

BAU 2023 – modulārā būvniecība un zaļais kurss būvniecībā

Pēc četru gadu piespiedu pauzes, no 17. līdz 22. aprīlim Minhenes izstāžu centrā klātienē atkal pulcēsies pasaules būvniecības nozares pārstāvji uz savas nozares lielāko pasākumu – pasaulē vadošo arhitektūras, būvmateriālu un būvsistēmu izstādi BAU.

19 hallēs un starptautiskajā kongresu centrā jeb divos simtos tūkstošu kvadrātmetru, 2200 dalībnieku no 45 pasaules valstīm satiksies ar 260 tūkstošiem apmeklētāju - nozares vadošajiem ekspertiem un speciālistiem: arhitektiem, inženieriem, būvprojektu attīstītājiem, būvniekiem, būvmateriālu ražotājiem, celtniecības materiālu un tehnoloģiju tirgotājiem un citiem būvniecības nozares profesionāļiem, lai apmainītos ar jaunāko informāciju, prezentētu inovatīvus produktus un tehnoloģiskos risinājumus.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Būvniecības pēdējā posma sākumu jeb spāru svētkus energoefektīvajām daudzdzīvokļu mājām – “Lieplejas” , Čiekurkalna 5. šķērslīnijā atzīmējis vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat grupa”.

2022.gadā tika uzsākta celtniecība divām identiskām daudzdzīvokļu ēkām “Lieplejas”, kuras ir pirmās daudzdzīvokļu mājas Latvijā, kurām apkuri nodrošina zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem, ļaujot baudīt enerģētisko neatkarību no ārējiem piegādātājiem.

Tepat Grupa piesaista 1,8 miljonus eiro divu namu celtniecībai Čiekurkalnā 

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8...

“Tepat grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Abu māju (vairāk nekā 2100 m2) būvniecība norit kā plānots un 2024.gada februārī tās tiks nodotas ekspluatācijai, kas nozīmē, ka pārcelšanos uz jauno dzīvesvietu īpašnieki var paredzēt jau 2024.gada sākumā. Šobrīd rezervēti vairāk nekā 50% no visiem pieejamiem dzīvokļiem. “Liepleju” veiksmes stāsts viennozīmīgi ir maksimālā iespējamā energoefektivitāte un ilgtspējīgie tehniskie risinājumi, kas būtiski samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas. Paredzēts, ka līdz pat 100% no apkures izmaksām segs saražotā saules enerģija.”

Par energoefektīvu, reālajam patēriņam atbilstošu risinājumu dzīvokļu apkures nodrošināšanā un karstā ūdens sagatavošanā rūpējas ģeotermālais zemes siltumsūknis, kura darbību nodrošina saules paneļu elektrostacija, kas izvietota uz mājas jumta. Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un rekuperācijas ventilācijas iekārtām vienmērīgai gaisa apmaiņai katrā no dzīvokļa telpām.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat grupa” Latvijas tirgū darbojas kopš 2014. gada un līdz šim realizējis vairākus daudzdzīvokļu ēku projektus: “Āgenskalna Priedes”, “Dižskabārdis” Āgenskalnā, “Meinharda nams” Čiekurkalnā, “Raunas Rezidences” un “Monrepo Nams” Teikā un citus.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” piesaistījis no Swedbank 1,8 miljonus eiro divu energoefektīvu daudzdzīvokļu māju celtniecībai Rīgā, Čiekurkalnā.

Jauno dzīvokļu īpašniekiem paredzams būtisks elektroenerģijas izmaksu ietaupījums. Līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai nodrošinās saules paneļu elektrostacija, kas būs izvietota uz ēku jumta.

“Tepat Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Lai gan privātmāju segmentā apkurē izmantots zemes siltumsūknis kombinācijā ar saules paneļiem nav nekāds jaunums, daudzdzīvokļu ēku segmentā Latvijā esam pirmie, kas piedāvā šādu risinājumu. Šāds apkures risinājums ievērojami samazina dzīvokļa kopējās ekspluatācijas izmaksas, jo īpaši ziemā. Dzīvokļu pircēji novērtē mūsu piedāvājumu un jau šobrīd, kad būvējam ēkas karkasu, rezervēti ir jau 50% dzīvokļu”.

Augstākās klases nekustamo īpašumu attīstībai Rīgā ir uzsākts jauns A klases projekts “Skanstes rezidences”, kurā būs 67 ekskluzīvi dzīvokļi, un tie atradīsies Grostonas ielā, netālu no “Arēnas Rīga”.

Šo projektu īstenos divi Igaunijas vadošie nekustamo īpašumu attīstītāji “Invego” un “Reterra”.

“Skanstes rajons strauji attīstās, kļūstot arvien mūsdienīgāks un dinamiskāks, un šis jaunais dzīvojamo ēku projekts īpaši izcelsies kā mākslas arhitektūras virsotne ar ilgtspējīgiem risinājumiem,” stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Jaunais projekts sastāvēs no divām astoņstāvu ēkām, kuras savienos kopīgs vestibils un liela pazemes autostāvvieta. "Projekta sadalīšana divās ēkās ir viena no galvenajām arhitektu vīzijas stiprajām pusēm, jo tā sniedz visiem dzīvokļiem daudz plašāku skatu un nodrošina daudz vairāk dabiskās gaismas," uzsver Kristjans-Tūrs Vahi.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa”, ieguldot 2,6 miljonus eiro, uzsācis dzīvojamo māju projekta “Domesnes rezidences” (Kolkasraga vēsturiskais nosaukums) būvniecību Kolkasraga ielā, Rīgā.

“Domesnes rezidences” daudzdzīvokļu namā kopumā pieejami 19 divu, trīs un četru istabu dzīvokļi, kas izvietoti no pirmā līdz trešajam stāvam.

“TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš uzsver, ka šis projekts ir unikāls ar to, ka uz ēkas jumta izvietoti 11 kilovatu (kW) saules paneļi, kuru saražotā elektroenerģija sagatavos silto ūdeni un nodrošinās tā cirkulāciju atbilstoši A klases ēku enerģijas patēriņam, ievērojami samazinot kopējos komunālo rēķinu maksājumus.

“Pēdējos gados enerģijas izmaksas ir ievērojami augušas, tāpēc cilvēki aktīvi meklē iespējas, kā ietaupīt, vienlaikus nezaudējot ierasto komforta līmeni. Atjaunojamo energoresursu izmantošana noteikti ir viens no risinājumiem, jo saules enerģija mūsdienās ļauj būt ne tikai zaļākiem un energoefektīvākiem, bet arī ievērojami ietaupīt. Mūsu aprēķini liecina, ka, pateicoties uz jumta uzstādītajiem saules paneļiem, katrs dzīvokļa īpašnieks mēnesī vidēji varēs ietaupīt pat 40, 50 eiro. Skan neticami, taču, ja jūs papētītu savu komunālo maksājumu rēķinus un mēģinātu izskaitļot, cik izmaksā siltā ūdens uzsildīšana un tā cirkulācijas nodrošināšana, jūs būtu pārsteigti, jo šī izmaksu pozīcija veido gana lielu rēķina daļu,” atzīmē V.Siliņš.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra metu konkursā uzvarējis poļu arhitektu birojs SBS "Engineering Group SP. ZOO", informē LU Akadēmiskā centra attīstības programmas direktora vietnieks Roberts Rostoks.

SBS "Engineering Group SP. ZOO" piedāvāto redzējumu žūrija atzina par atbilstošāko pasūtītāja, arhitektu un pilsētplānotāju vīzijai par Akadēmiskā centra Torņkalnā turpmāku attīstību, kā arī mets saņēma LU saimes - studentu, darbinieku un absolventu - simpātijas balvu.

Akadēmiskā centra metu konkursa pirmajā kārtā tika iesniegti seši darbi, no kuriem žūrija konkursa otrajai kārtai virzīja četrus. Izvērtējot pieteikumus, vērā tika ņemti vairāki būtiski kritēriji, tostarp arhitektoniskās idejas novatorisms un oriģinalitāte, objekta atbilstība publiskās ārtelpas kvalitātei, publiskajai pieejamībai, projektēšanas programmai un iekļaušanās pilsētbūvnieciskajā ainavā.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “Tepat Grupa” projekta “Lieplejas” ietvaros ekspluatācijā nodevis divas dzīvojamās ēkas, kas līdz pat 100% nepieciešamās enerģijas apkures ražošanai iegūst, izmantojot sauli.

Jauno ēku būvniecībā Čiekurkalnā attīstītājs ieguldījis 3,5 miljonus eiro, izbūvējot 30 dzīvokļus ar ēku kopējo platību 2400 m2.

Šobrīd esam pārbaudījuši ēkas energoefektivitāti un rezultāti mūs iepriecina, teic “Tepat Grupa” vadītājs Voldemārs Siliņš. “Apkures izmaksas februārī abām ēkām veidoja 500 eiro, taču mūsu veiktie aprēķini liecina, ka gada griezumā, izmatojot ēkās uzstādītos saules paneļus, mēs katram apkures sezonas mēnesim pie pašreizējām cenām spējam saražot elektrību apmēram 570 eiro apjomā. Tas nozīmē, ka saules enerģiju varam izmantot ne tikai apkures nodrošināšanai un siltā ūdens sagatavošanai, bet arī citām vajadzībām. Pēdējos gados enerģijas izmaksas ir ievērojami augušas, tāpēc cilvēki aktīvi meklē iespējas, kā ietaupīt, vienlaikus nezaudējot ierasto komforta līmeni. Atjaunojamo energoresursu izmantošana noteikti ir viens no risinājumiem, jo saules enerģija mūsdienās ļauj būt ne tikai zaļākiem un energoefektīvākiem, bet arī ievērojami ietaupīt,” atzīmē V.Siliņš, piebilstot, ka šobrīd pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem nekustamajiem īpašumiem ir samērā augsts.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 18,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā - par 26,8%, specializētajos būvdarbos - par 17,8% un inženierbūvniecībā - par 10,8%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturkni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 25,7%. Būvniecības produkcijas kāpums bija inženierbūvniecībā - par 32,5%, ēku būvniecībā - par 26,7% un specializētajos būvdarbos - par 19,5%.

Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā - par 52,4%, pārējā inženierbūvniecībā - par 32,4% (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) un ceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 22,7%.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Investīcijas projektā ir aptuveni divi miljoni eiro.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mūsdienīgo arhitektūru un košo fasādes krāsu iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība - radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem - estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Atzīmējot būtisku būvdarbu posma pabeigšanu, jaunajā nekustamo īpašumu projektā “Deglava Gleznotāju rezidence” tika nosvinēti 2. kārtas spāru svētki.

Rīgā, Pļavnieku apkaimē, iepretim Dreiliņu kalnam 2. kārtā top 2 jaunas 10 stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar vairāk nekā 140 dzīvokļiem.

Teritorijā jau ir uzbūvētas 2 ēkas un tiek plānotas vēl 4 desmit stāvu ēkas. Otrajā kārtā būvnieki ir pabeiguši jumta būvniecību 2 ēkām, tās plānots nodot ekspluatācijā šī gada noslēgumā. Jau līdz šim 67% piedāvāto dzīvokļu ir rezervēti. Lai gan kopējās tendences nekustamā īpašuma tirgū norāda par mazāk aktīvu dzīvokļu pirkšanu, “Deglava Gleznotāju rezidences” pārdošana nav apstājusies un šis projekts ir pieprasīts vietējā tirgū.

Kā min projekta pārdošanas vadītājs Oskars Lubavs: "Galvenā jaunā projekta īpašība ir tā A klases energoefektivitāte un mūsdienīgā vide, tie ir galvenie aspekti, ko apsver pircēji. Piemēram, 2 istabu dzīvoklim “Deglava Gleznotāju rezidencē” vidējā apkures maksa aizvadītā gada decembrī bija vien 30 eiro, kas ir daudzkārt zemāka par padomju vai vecāka laika dzīvokļiem".

Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.

Kā būvniecības nozarē specializējies jurists, kurš ikdienā jau praktiski piecus gadus aktīvi strādā arī ar padomju laika daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, pārvaldniekiem, būvniekiem un inženieriem, palīdzot tikt galā ar daudzdzīvokļu namu renovācijas izaicinājumiem, ierosinu topošās valdības deklarācijā iekļaut skaidru un mērāmu uzdevumu: izstrādāt valsts programmu visu Latvijā esošo padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ar atrunu, ka tās, kas jānojauc, tiek nojauktas), nosakot termiņu uzdevuma paveikšanai – 2030. gads.

Piekritīšu – grūts uzdevums, tomēr risināms un uzsākams tieši tagad. Ilgāk šo problēmu ignorēt nedrīkst!